Viedoklis: pašvaldību vadītājiem nav vajadzīga pastāvīga pielaide valsts noslēpumiem
Spēkā stājusies prasība, kas paredz, ka pašvaldību vadītājiem būs nepieciešama pieeja darbam ar valsts noslēpumiem. Šī ideja ir muļķīga, jo patiesībā daudzi no viņiem ikdienā ar nekādiem valsts noslēpumiem nesaskaras, uzskata YouTube kanāla "Titava laboratorija" vadītājs Dans Titavs.
Jaunums: tagad pašvaldību izpilddirektoriem un viņu vietniekiem jāpiesakās pielaidei darbam ar valsts noslēpumiem. Pieprasījumus vērtēs Drošības dienests, kas nozīmē, ka viņi nepretendēs uz augstākās kategrijas pielaidi, bet vienu līmeni zemāku, jo pašu augstāko dod Satversmes aizsardzības birojs (SAB). Pēc nākamajām pašvaldību vēlēšanām šāda pielaide būs nepieciešama arī pašvaldību vadītājiem.
Man šķiet, ka tā ir ļoti muļķīga ideja. Ne visas pašvaldības regulāri saskaras ar valsts noslēpumiem un dokumentiem, kas būtu ar tiem saistīti. Tātad cilvēkiem, kuriem tikai reizēm nākas saskarties ar šiem noslēpumiem, atļauju pieejai varētu piešķirt tikai uz laiku. Tas ļautu ieekonomēt resursus informācijas apstrādei un izpētei, kas nepieciešami, lai noskaidrotu konkrētā cilvēka lojalitāti.
Kad es pats strādāju Aizsardzības ministrijā, man bija augstākās pakāpes pieeja valsts noslēpumiem, taču nebija pieejas NATO noslēpumiem, jo es kā biroja vadītājs vienkārši nestrādāju ar NATO dokumentiem. Taču, kad man vajadzēja braukt komandējumā uz Irāku, man piešķīra arī NATO pirmās kategorijas pielaidi uz trim vai četrām dienām - tātad tieši uz to brīdi, kamēr es atrados Irākā. Kad komandējums beidzās un nepieciešamība pēc NATO pielaides man vairs nebija, to anulēja.
Ar šo piemēru gribu teikt, ka šos jautājumus var risināt loģiski un elastīgi. Nav nekādas vajadzības prasīt pieeju valsts noslēpumiem pagasta vadītājam, kuram nav nekādas vajadzība pēc tās. Viņam nav vajadzības aizpildīt dažādas anketas un pēc tam gaidīt - Drošības dienests atzīs viņu par lojālu vai nē. Saprotu, ka kara priekšnojautās par šo jautājumu tiek sacelta ažiotāža, taču, manuprāt, tā ir pilnīgi nevajadzīga lieta. Ja cilvēki, piemēram, Rēzeknē vai Daugauvpilī saskaras ar valsts noslēpumu, tad uz konkrēto brīdi viņiem ir piešķirama pielaide, bet pārējā laikā pēc tās nav vajadzības. Jo, cita starpā, šīs pārbaudes nemaksā nemaz tik lēti, lai tās organizētu pilnīgi lieki un nevajadzīgi.
