"Nesaudzīgie" būvdarbi vēsturiskā 5. tramvaja vagonu depo
Rīgā, Gaisa tilta tuvumā atrodas vēsturiskas celtnes, kuru pašreizējais stāvoklis ir satraucis vairākus garāmgājējus – sociālajos tīklos arī atrodamas bildes, ...
FOTO: “Nesaudzīga pieeja” - kultūras mantojuma sargi aizrāda “Rīgas satiksmei” par būvdarbiem vēsturiskā depo
Rīgā, Gaisa tilta tuvumā atrodas vēsturiskas celtnes, kuru pašreizējais stāvoklis ir satraucis vairākus garāmgājējus – sociālajos tīklos arī atrodamas bildes, kurās redzams, ka 20. gadsimta sākumā realizētajai Latvijas ebreju izcelsmes arhitekta Paula Mandelštama vīzijai ir norauts jumts. Tur saimnieko “Rīgas satiksme” (RS).
Ziņas, ka 5. tramvaju depo pārdzīvos vērienīgas pārvērtības, izskanēja vēl pērn. Par ieceri modernizēt un pārveidot šo vietu tolaik paziņoja galvaspilsētas sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējs. Trīs gados te plānots remontdarbiem iztērēt 31 miljonu eiro.
Taču sociālajos tīklos šobrīd sākta diskusija par to, vai tiešām viss, ko šajā teritorijā dara RS, ir saskaņots un akceptēts kā pašvaldībā tā Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē (NKMP).
Kāds lietotājs mikroblogā “X” dalās ar ēkas foto un raksta: ““Rīgas satiksme” ir iznīcinājusi 5. depo vēsturiskā, Mandelštama 1901. gadā projektētā šķūņa oriģinālās jumta konstrukcijas. Dzelzceļa pusē iznīcina oriģinālos koka logus. Ko nav iznīcinājusi uguns, divi kari vai komunisti, to, ar vieglu roku, iznīcina “Rīgas satiksme”.”
Vērsāmies RS ar lūgumu paskaidrot – vai tiešām ir pieļaujams, ka ēku jaukšana notiek tiktāl, cik redzams fotogrāfijās.
“Rīgas satiksme” mierina – viss esot saskaņots
“Varam apliecināt, ka visi pārbūves risinājumi ir sasakņoti gan ar Rīgas pilsētas Būvvaldi, gan ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi (NKMP). 5.tramvaju depo ir ne tikai 19. gs industrializācijas objekts, bet līdz pat rekonstrukcijas uzsākšanai bija un arī turpmāk būs, būtiska tramvaju ekspluatācijas un uzturēšanas vieta, bez kuras sakārtošanas, jaunus zemās grīdas tramvajus Rīgā uzturēt nebūtu iespējams,” mierina RS.
Galvenais pārbūves iemesls esot ēkas kritiskais tehniskais stāvoklis un pilnīga neatbilstība zemās grīdas tramvaju uzturēšanas un remontu veikšanai. Padomju laikā veikto piebūvju un nekvalitatīvo pārbūvju dēļ ēka bija tik kritiski sliktā stāvoklī, ka tās izmantošana faktiski vairs nebija iespējama drošības apsvērumu dēļ. Gadījumā, ja ēkām netiktu uzsākti pārbūves un rekonstrukcijas darbi, tuvāko gadu laikā tā būtu jāslēdz.
“Pilnībā nojaukta ir padomu laikā celtā piebūve. Savukārt 19. gs. ēkai tiks saglabāta visa vēsturiskā fasāde un vēsturiskās sienas, kā arī citi būvelementi, piemēram, jumta konstrukcijas dekoratīvie elementi, saskaņā ar arhitektu sniegtajiem priekšrakstiem,” saka RS Sabiedrisko attiecību speciāliste Baiba Bartaševiča-Feldmane.
Kultūras mantojuma sargi aizrāda par nesaudzīgu pieeju
Vairāk par to, kāda tad īsti situācija pirms RS darbu sākšanas ir bijusi šajā vēsturiskajā vietā, pastāsta NKMP. Saskaņā ar pārvaldi, iecere depo ēku pārbūvēt, saistībā ar nepieciešamību radīt jaunu funkcionālu risinājumu, pastāv jau ilgāku laiku. Ieceres īstenošanai 2009. gadā veikta depo ēku arhitektoniski mākslinieciskā izpēte, vēlāk veikta teritorijas inženiertopogrāfiskā izpēte un pārbūvējamo ēku tehniskā apsekošana.
“Tika sastādīti vairāki pārbūves projekti un risinājums pārvaldē sākotnēji saskaņots jau 2017. gadā, atkārtoti atļauja izsniegta RP SIA “Rīgas satiksme” 2023. gadā. Pārbūves laikā tiek demontēta 1900. gadā celtās ēkas daļa, kura pārbūvēta jau 1963. gadā, kad uzceļot piebūvi no silikātķieģeļiem nojauktas vēsturiskās konstrukcijas. Paredzēts saglabāt abus ēkas zelmiņus un austrumu fasādi. Sākotnējie būvgaldniecības izstrādājumi ēkā nav saglabājušies, logi un durvis nomainīti 20. gs. otrajā pusē. Visā kompleksā līdz mūsdienām saglabājies viens 1900. gada logs, kurš šajā projektā netiek skarts. Austrumu fasādei un zelmiņiem tiks atjaunots ķieģeļu mūrējums bojājumu vietās, bet dienvidu fasādē, lai ēku pielāgotu zemās grīdas tramvajiem, sešu iebraucamo vārtu vietā tiks izveidoti četri,” informē NKMP.
Pārvalde atklāja, ka nav piekritusi vēsturisko ēku nojaukšanai, bet atbalstījusi vien padomju laika piebūvju nojaukšanu un pārbūvēto daļu demontāžu, paredzot kvalitatīvu atjaunošanu, atbilstošu nepieciešamajām funkcijām.
Darbu veikšanas laikā NKMP inspektori veic objekta apsekošanu, uzraugot veikto darbu atbilstību saskaņotajam projektam, kā arī kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanas procesu. Līdz šim apsekojumos pārkāpumi neesot konstatēti, tomēr publiskajā telpā izplatītajos foto attēlos ir vērojama nesaudzīga pieeja un Pārvalde turpinās sekot uzsāktajiem darbiem.
Konkrētais tramvaja vagonu depo atrodas UNESCO Pasaules kultūras mantojuma objekta “Rīgas vēsturiskais centrs” aizsardzības zonā. Depo būvniecība uzsākta 1900. gadā, kad pēc Paula Mandelštama projekta uzceļ vairākas ēkas. Laika posmā no 1902. līdz 1913. gadam depo pilnveido un izbūvē ēkas pēc inženiera Kārļa Filrozes projektiem, tajā skaitā uzceļ piebūvi Mandelštama projektētajai galvenajai depo ēkai.
Atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, 2012. gadā, pirms pārbūvju veikšanas, visām kompleksa ēkām noteikta kultūrvēsturiskā vērtība, 1900. gadā būvēto depo ēku atzīstot kā “ļoti vērtīgu”, 1909. gadā būvēto piebūvi, kā “vērtīgu”. Gadsimta gaitā visā kompleksā notikušas vairākas pārbūves, mainot stāvu skaitu, logu ailojumu un izmantojot savstarpēji atšķirīgu materiālu, kopumā radot harmoniski nesaderīgu iespaidu.
