Vai parādniekiem jāizdzīvo ar 275 eiro mēnesī? "Vētra" ap Saeimas pieņemtajiem grozījumiem parādu piedziņas regulējumā sasniedz prezidentu

Kas rakstīts atklātā vēstulē?

Vēstulē Latvijas kredītņēmēju asociācija informējusi par to, ka līdz šim parādniekam, kas nav uzturlīdzekļu parādnieks, līdz šim bija obligāti jāsaglabā minimālā alga (šobrīd 700 eiro). Un līdz ar grozījumiem Civilprocesa likumā paredzēts uz pusi samazināt šo parādniekam obligāti saglabājamo minimumu, garantēti saglabājot vien pusi no minimālās algas, ar norādi, ka summu aprēķina pēc nodokļu nomaksas, kas šobrīd veido apmēram 275 eiro. Latvijas kredītņēmēju asociācija uzskata, ka šādā veidā patērētājs tiek pielīdzināts noziedzniekiem, administratīvi sodītām personām un uzturlīdzekļu nemaksātājiem, un būtiski tiek pasliktināta šo cilvēku materiālā situācija.

Vēstulē tika vērsta uzmanība, ka starp otro un trešo lasījumu bija atlicinātas vien 14 dienas, kuru laikā, pretēji iepriekšējai praksei Saeimas Juridiskajā komisijā izteikt savus priekšlikumus, Latvijas kredītņēmēju asociācija netika uzaicināta. Asociācija vēstulē prezidentam vērsusi uzmanību, ka šāda likuma redakcija ir pretrunā ar cilvēka pamattiesībām un arī ar Patērētāju kreditēšanas direktīvu, kas nosaka valsts pienākumu palīdzēt patērētājiem, kuri saskaras ar finansiālām grūtībām, un sniegt atbalstu parāda atmaksas jautājumos, ļaujot saglabāt pienācīgu dzīves līmeni un neaizskarot viņu cieņu. Vēstulē Latvijas kredītņēmēju asociācija atgādina par citu Eiropas Savienības valstu pieredzi parādu piedziņā, skaidrojot, ka Civilprocesa likuma 594. panta redakcija Latviju padara par neiejūtīgu valsti pret cilvēkiem.

Vai tiešām kredītņēmēju nostāju neuzklausīja?

Atbildīgās Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins Jauns.lv darīja zināmu, ka attiecīgo vēstuli pats neesot ne saņēmis, ne redzējis.  Saistībā ar likuma pieņemšanu 14. dienās, Judins informēja, ka likumprojekta izskatīšana komisijā pirms trešā lasījumā notika saskaņā ar Saeimas kārtības rullī paredzēto, pēc tam, kad ir iztecējis priekšlikumu iesniegšanai atvēlētais laiks. Judins skaidro, ka ņemot vērā, ka jauns regulējums stāsies spēkā šī gada 1. oktobrī, tiesu izpildītājiem jāveic sagatavošanas darbs un jāinformē personas par jaunu tiesisko kārtību, kādēļ bija svarīgi neatlikt grozījumu pieņemšanu līdz septembrim. Uz trešo lasījumu kopumā tika iesniegti 6 priekšlikumi. No Kredītņēmēju asociācijas nekādi priekšlikumi netika saņemti.

"Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu 13. jūnijā. Pirms sēdes Kredītņēmēju asociācijas tika nosūtīts aicinājums piedalīties komisijas sēdē. Kredītņēmēju asociācijas pārstāvji uz sēdi nav ieradušies, kā arī neizmantoja iespēju piedalīties komisijas sēdē attālināti "Zoom" platformā," saka Judins. Juridiskās komisijas sēdes protokolu var apskatīt šeit.

Latvijas kredītņēmēju asociācijas priekšsēdētājs gan neatminējās, ka bija uzaicināts uz Saeimas Juridiskās komisijas sēdēm, kurās likumprojektu skatīja 2. un 3. lasījumā. Viņš piedalījās attālināti, kad grozījumus Civilprocesa likumā skatīja 2. lasījumā. Taču jautājums "tika ātri norauts", "Judins ātri norunāja", un viņam nebija iespējas plašāk paust argumentus kredītņēmēju interesēs. Tālāk jau lēmums pieņemt grozījumus Civilprocesa likumā tika pieņemts ļoti ātri - divu nedēļu laikā. Tālākais ir Valsts prezidenta ziņā, - tos izsludināt vai atdot atpakaļ pārskatīšanai Saeimai.

Ko patiesībā saka likums? 

Judins informē, ka apgalvojums, ka grozījumi likumā palielina piedzenamo naudas apmēru neatbilst patiesībai. Lai precīzāk noskaidrotu, kā tiks aprēķināts neapliekamais minimus var iepazīties Saeimas Juridiskās komisijas mājaslapā. Tur ir norādītas dažādas parāda piedziņas situācijas, kas netiek minētas atklātā vēstulē.

Jau ziņots, ka Saeima 20. jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā, lai motivētu parādniekus turpināt gūt legālus ienākumus, vienlaikus paredzot iespēju vērst piedziņu samērīgā apmērā no parādniekam izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzināmiem maksājumiem arī tad, ja tā nepārsniedz valstī noteikto minimālo mēnešalgu.

Izmaiņas paredz, ka, veicot ieturējumus, parādniekam saglabās darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus 50% apmērā no minimālās algas un papildus līdzekļus 15% apmērā no minimālās mēneša darba algas par katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu, bet ne vairāk kā 50% kopā. Ja parādnieka darba samaksa un tai pielīdzināmie maksājumi pārsniegs minimālo mēnešalgu, no summas, kas ir lielāka par minimālo algu, ieturēs 30%.

Plānots, ka grozījumi Civilprocesa likumā stāsies spēkā 1. oktobrī.