Kas sikspārņa kaulus pie drēbēm nesadurs, tam vēlēšanās nepiepildīsies - kā Jāņos saskaņā ar senām latviešu tradīcijām dzīvē iegūt vairāk laimes

Saulgrieži latviešiem ir īpašs laiks, kurā var paveikt ļoti daudz, lai nodrošinātu sev labu atlikušo gadu. Te būs sastādīti soļi, balstoties uz neparastām Līgo un Jāņu dienas tradīcijām, kas jāpaveic, lai kļūtu laimīgākam.

1. solis - jāatrod jāņtārpiņu un jāaturās sist odus

Katrs no mums vēlas būt laimīgs, bet kas ir jāizdara, lai kļūtu laimīgam? Saulgriežu naktī var meklēt jāņtārpiņu. Ja to ierauga un nepaceļ, tad vienmēr būs jāraud. Ja ierauga trejdeviņus jāņtārpiņus, tad var trejdeviņas laimes vēlēties. Daudzus vasaras kārtīgai izbaudīšanai satrauc odi. Līdz Jāņiem odus nedrīkst sist, tad tā vietā tūlīt rodas desmit jauni, bet ja pēc Jāņiem ja odu nosit, tad desmit odu uzreiz mirst.

2. Solis - jāuzvelk atčgārni apavus

Jāņu dienas naktī vīzes jāapaun ačgārniski, ar purniem uz papēžiem, tad jāsatinas baltā palagā un jāuzmeklē papardes zieds. Tad var iet, kur grib, un darīt, ko grib, neviens neredz.

3. Solis - jāatrod papardes zieds

Tradicionāli zāļu jeb ziedu dienas vakarā (23. jūnijā) jādodas meklēt papardes ietinoties baltā palagā ņemot līdzi pīlādža nūju vai dzelzs nūju. Uz nūjas var arī jāt. Kad paparde ir atrasta pie tās jānostājas, jānoskaita tēvreizi un ar nūju jāapvelk sev un papardei pēc iespējas liels riņķis un jāgaida līdz paparde uzziedēs. Nedrīkstēja skatīties uz sanākušiem zvēriem, citādi tie tiks pāri apvilktajam lokam. Kas iegūsi papardes ziedu, tas uz visu mūžu kļūsi laimīgs. Cik ilgi jāgaida līdz papardes zieds izaugs? Tas gan ticējumā nav minēts. Varbūt nāksies pagarināt atvaļinājumu. 

4. Solis - jāpaveic uzdevumi, lai piepildās vēlēšanās

Vai tavā dzīve jau sen nav piepildījušas vēlēšanās, tas ir īstais laiks, lai pēc sena latviešu ticējuma noķertu sikspārni un Jāņu naktī pulksten 12-os iznest un nolikt to uz skudru pūžņa. Skrienot prom no pūžņa ir jāaizbāž ausis, lai nedzirdētu sikspārņa pīkstēšanu, jo tad var palikt kurls. Kad skudras sikspārni saēdušas, atlikušie kauliņi jāsalasa, un tiklīdz kā ievēlies vēlēšanos uz vienu no tiem, kauliņi jāpiedur pie savām drēbēm vai rokas, un lūgšanas tiks sadzirdētas un piepildīsies.

Jāņu naktī starp pusdivpadsmitiem līdz divpadsmitiem jānorauj trīs dažādas puķes, no katras pa trim ziediem. Pārnākot mājās aizliegts ar kādu runāt. Jānoliek puķes uz krēsla pie gultas, jānoskaita trīs reizes tēvreizi. Dodoties gulēt sapņos var redzēt to, kas piepildīsies.

5. Solis - aizlauzt vārpas un nozagt rasu, noķert naudas uguntiņu

Latviešiem ir arī ticējums par to kā iegūt sveša cilvēka mantu. Jāņu dienas naktī vajag noģērbties plikam, aiziet uz rudzu lauku un trīsdeviņas vārpas aizlauzt no dienvidiem uz ziemeļa pusi. Laužot var saimniekam novēlēt visādu nelaimi, sev atkal var prasīt kādu daļu no saimnieka rudziem. Kad rudzus nopļauj, tad novēlētais sāk piepildīties. Kad rudzu lauzējs iet pie saimnieka pirkt drusku rudzu, tad vēlāku visa novēlētā daļa pāriet pie lauzēja. 

Lai laimi rastu vajag salasīt cita rasu. Uz slotas ar vaļējiem matiem, basām kājām vai arī sedzoties tikai baltā palagā, vai kā īpaši citādi saģerbjoties ir jādodas kaimiņu sētā zagt rasu no pļavas. To ieteicam darīt kompānijā. Kāds saslauc rasu ar dvieli, cits jāj uz saulrietā sietas deviņu zaru lapu slotas. Zogot rasu jāsaka, “nemu, ņemu, bet ne visu!", rasu ir jāizpurina slaucenē.

Pie naudas arī var tikt. Jāņu naktī varot redzēt naudas uguntiņu. Naudas uguntiņa ir jāuzliek uz ogles pīpes, vai jāuzbēr pelnus tai virsū, vai svārku stūri jāpiebēr ar ugunskura lietām, tad tās visas pārvēršoties par naudu.

6. Solis - noskaidrot savu izredzēto

Ja gribās uzzināt kurš būs izredzētais vīrietis, Jāņu dienas naktī jānopin kronis no trejdeviņiem ziediem un jāliek guļot galvā. Kurš puisis sapnī nāks ņemt kroni, tas būs zīlētājas vīrs. Ja gribas zināt tikai vārdu, tad Jāņu naktī jāizrauj papardes sakne un jāpārgriež gareniski. Kā vārds tur būs rakstīts, tas būs nākošais brūtgāns. Var minēt arī pirmā vārda burtu. 

Ar neparastām Līgo un Jāņu dienas tradīcijām dalījās Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs un folkloriste Katrīna Feldmane.