Lielais jautājums: "Kādai vajadzētu būt Latvijas nodokļu sistēmai?"

To Jauns.lv jautāja viedokļu līderiem – politologam Andim Kudoram, rakstniekam Jurģim Liepniekam un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentam Aigaram Rostovskim. Savukārt Jurģis Liepnieks teic, ka ideja par pievienotās vērtības nodokļa iespējamo celšanu ir ne tikai slikta, bet radīs arī katastrofālas sekas. Un mums nav jātic valdības teiktajam, ka tā kaut ko atņemot mums došot kaut ko pretī. Latvijā tā vienkārši nenotiekot. Andis Kudors norāda, ka mūsu politiķiem jāsaņemas un jāiet nodokļu samazināšanas virzienā, nevis otrādi. savādāk mēs dzīvojam vēl „padomju mantojuma” ēnā – mazie un vidējie uzņēmēji lielos nodokļus nevar samaksāt, tāpēc no tiem izvairās. Jurģis Liepnieks Bet Aigars Rostovskis teic, ka gadījumā, ja valsts nolems celt nodokļus, būs liels skandāls, jo pirmām kārtām pašam publiskajam sektoram ir jāpaskatās savā uzblīdušajā birokrātijas virtuvē un jāmeklē veidi kā samazināt savus izdevumus, nevis problēmas jāuzgrūž uzņēmējiem, kuri faktiski šos nodokļus ģenerē un kuriem to izdarīt traucē Latvijā valdošā birokrātija.

Andis Kudors: "Attīstās postpadomju nihilisma ideja"

Latvijā valda ačgārns priekšstats par to, kā pareizi būtu jāveido nodokļu politika, uzskata politologs Andis Kudors: „Ja skatās pēc ekonomikas teorijas principiem, tad, parasti tur, kur ir liela mazo un vidējo uzņēmēju bāze, ekonomika attīstās visveselīgāk, bet tad jābūt zemiem nodokļiem. Bet Latvijā algas nodokļi ir par augstu!” Pie mums kā valstī, kura piedzīvojusi padomju okupāciju, vēl joprojām nodokļu iekasēšanas jomā valda „padomju laika mantojums”.

Nodokļu politikas veidošanā ir divas dominējošās pieejas, norāda Andis Kudors. Viena ir tā, ka ir salīdzinoši zemi nodokļi, bet tos iekasē maksimāli no visiem teju simtprocentīgi, no tiem nevar izvairīties. Otra pieeja ir tā, ka nodokļi ir augsti, kā tas ir Austrumeiropā, postpadomju valstīs, kur daļā sabiedrības vēl kopš padomju laika valda tiesiskais nihilisms: ja likumi ir netaisnīgi, mēs tos apejam, nevis pieprasām tos mainīt un izejam ielās, jo padomju laikā tas bija bīstami. Un šis domāšanas veids inercē turpinās Latvijā:

„Šī nihilisma ideja attīstās. Augstos nodokļus maksā lielie, starptautiskie uzņēmumi, tie, kuriem rūp reputācija un kuriem ir kaut kāda investīciju aizmugure. Bet liela daļa nemaksā, un valsts institūcijas zina, ka daļa mazo un vidējo uzņēmumu nemaksās un uz to piever acis. Tā ir dubulto standartu pieeja, ko es sauktu par postpadomju pieeju. Tas ir ļoti neveselīgi, jo, vairojoties nihilisma, mazinās uzticība valsts institūcijām. Tā ir slikta demokrātijas attīstība un slikti arī nacionālās drošības ziņā, jo tad X stundā trūkst patriotisma.”

Par vispiemērotāko nodokļu sistēmu Andis Kudors uzskata „konservatīvo pieeju”: zemi nodokļi un to maksimāla iekasēšana, jo tā uztur tiesiskumu: „Nav kaut kādu atlaižu maksā vai nemaksā, visiem jābūt godīgiem, kā tas ir Rietumu pasaulē, kurai mēs piederam, jo mazo un vidējo uzņēmumu darbība ir lielākais ekonomikas dzinuli. Tur, kur ir liela mazo un vidējo uzņēmumu bāze, tur ekonomika attīstās. Tā ir veselīgāka, bet tad ir jābūt zemiem nodokļiem. Bet Latvijā algu nodokļi ir par augstu.”

Savukārt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) paaugstināšana būs sāpīga tiem, kuriem ir daudz un lieli īpašumi, jo no NĪN nevar izvairīties: „Tur viss ierakstīts Zemesgrāmatā. Tur nevar kaut kādu ēnu ekonomiku uzbūvēt. Ja tu nevari samaksāt NĪN par māju, kas ir smalkā rajonā, Jūrmalā, diemžēl tu tur nevari dzīvot.” Bet šajā ziņā ir arī pluss – jāiekasē nodoklis, kas saistīts ar luksusa lietām, dividendēm. Bet algu nodokļiem jābūt zemākiem, lai veicinātu uzņēmējdarbības un ekonomikas attīstību. „Politiķiem jāsaņemas un jāiet šajā virzienā. Citādi es to neredzu,” savas pārdomas par nodokļiem Latvijā rezumē politologs.

Jurģis Liepnieks: "Tās būs katastrofālas ziņas"

Nav pareizi robus valsts budžetā aizlāpīt, ceļot nodokļus, saka rakstnieks Jurģis Liepnieks un norāda, ka pievienotās vērtības celšana būtu „katastrofālas ziņas”, jo tas ne tikai paplicinās trūcīgākās sabiedrības daļas, kura jau tā nav maza, maciņus, bet arī bremzēs vietējo uzņēmējdarbību. Bet tas, ka tagad valdība saka, ka tā tagad kaut ko atņemot arī kaut ko dos ir pretī ir klaja demagoģija. Latvijā tā nenotiek.

„Nodokļi patiesībā ir viens no tiem nedaudzajiem un visefektīvākajiem instrumentiem, kāds ir valdības rīcībā, ar ko valdība var ietekmēt to, kā ekonomika attīstās vai neattīstās, vai dzīve Latvijā kļūst labāka vai sliktāka. Tāpēc esmu pret pievienotās vērtības nodokļa (PVN) celšanu, jo PVN celšana ir regresīva. Tas visvairāk skars nabadzīgāko sabiedrība daļu, tā tiks izņemta nauda no nabadzīgāko cilvēku kabatām. Jo, ja jums ir mazāk naudas, jo lielāku procentu no šīs savas naudas, jūs tērējat pārtikai, mājoklim un pirmās nepieciešamības precēm. Ja cels PVN, visas šīs lietas, kļūs dārgākas. Līdz ar to vienkārši dzīve kļūs dārgāka un vēl sliktāka. Savukārt bagātie, kam ir daudz naudas, pārtikai, mājoklim un komunālajiem maksājumiem atvēl ļoti nelielu procentu no saviem ienākumiem. Ja jūs saņemt desmit vai 20 tūkstošus eiro mēnesī, jūsu ienākumu procentuālā daļu, ko tērējat pārtikai ir daudz mazāka un jūs lielu daļu savu ienākumu varat novirzīt uzkrājumiem un investīcijām,” saka Jurģis Liepnieks.

Mums jau tā ir salīdzinoši trūcīga sabiedrība, kuras liela daļa savus ikmēneša ienākumus pārsvarā uzreiz iztērē ikdienas vajadzībām. Un nodokļu palielināšana viņu dzīvi padarīs vēl sliktāku. „No viņu kabatām valsts vienkārši izņems naudu savām vajadzībām. Un tā ir pilnīga demagoģija, ka saka, ka valsts tagad kaut ko izņems, bet pretī kaut ko atdos. Nekas tāds Latvijā nav redzēts. Tādu sociālistisku iekārtu nav iespējams izveidot vienlaicīgi neiznīcinot kapitālismu,” teic rakstnieks un norāda, ka PVN celšana samazinās arī vietējo patēriņu, bremzēs ekonomiku tiem uzņēmējiem, kas strādā iekšējam tirgum: cilvēkiem būs mazāk naudas par ko iegādāties viņu produkciju.

„PVN celšana ir ļoti slikta ideja. Skaidrs, ka valdība to dara vienkārši tādēļ, ka tā ir vienkāršāk, jo PVN ir visvienkāršāk iekasējamais nodoklis un tā pašreizējā iekasēšana ir ļoti labā līmenī. No PVN nav iespējams izvairīties. Valdībai pareizākais būtu mazināt savus izdevumus, sabalansēt budžetu, nevis celt nodokļus, uzsver Jurģis Liepnieks. Ja šīs abas lietas notiktu vienlaicīgi – PVN celšana un valsts izdevumu samazināšana, tad vismaz kaut kādā ziņā tas būtu kaut cik profesionāli un adekvāti. Bet brutāla un agresīva PVN celšana būtu katastrofāla ziņas, vēl jo vairāk tagad, kad valdības koalīcijā ir progresīvie, kuri vienmēr uzsvēruši sociālo taisnīgumu, kas viņiem esot svarīgs.

Tā ir slikta ziņa, bet ir arī viena laba lieta visā šajā nodokļu stāstā, saka Jurģis Liepnieks: „Valdība ir atradusi veidu kā nepaaugstināt nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) sakarā ar jaunajām kadastrālajām vērtībām. Uzskatu, ka tas ir diezgan asprātīgs un labs veids, protams, pagaidu risinājums, kad būs divas kadastrālās vērtības – viena nodokļu vajadzībām, bet otra finanšu atskaišu vajadzībām un vērtību noteikšanai. Tur viņi atraduši veidu kā no tā strupceļa iziet.”

Aigars Rostovskis: "Ja cels nodokļus būs klope"

Ja mūsu valdība nolems celt nodokļus, nemazinot savus izdevumus un birokrātiju, būs klope, teic Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis: „Tad būs liela šūmēšanās un liels skandāls. Mēs, protams, tādā gadījumā būsim ļoti skaļi.”

LTRK iezīmējis vairākas problēmas, no kurām atkarīga Latvijas ekonomika un tās straujāka izaugsme: eksports, investīciju piesaiste, produktivitāte, milzīgā birokrātija, enerģētika, darbaspēks, finanšu pieejamība, un arī nodokļi, kas ir viens no galvenajiem aspektiem. Un nodokļu celšana nevar būt risinājums, lai ekonomiku noturētu „uz ūdens”. Publiskajai pārvaldei daudz vairāk jāfokusējas uz to, kā samazināt birokrātiju, ar kuru uzņēmējiem jāsaskaras ikdienā, kas traucē investīcijām un daudz straujākais attīstībai, piemēram, lai atvērtu jaunas ražotnes un veikalus, uzsver Aigars Rostovskis. Tieši birokrātija ir tā dēļ kuras uzņēmēji cieš zaudējumus, kas bremzē attīstību.

„Ja tagad nāks politiķi, kuri teiks – budžets nepildās, tāpēc palielinām nodokļus, tad, protams, būs liela šūmēšanās un liels skandāls. Mēs, protams, tādā gadījumā būsim ļoti skaļi. Mēs visu laiku esam teikuši, ka šajos apstākļos, kad ir karš un tamlīdzīgi, ir jānoņem visas barjeras uzņēmējam, kurš ir gatavs šeit kaut ko investēt, kaut ko darīt. Viņa priekšā jānoklāj sarkanais paklājs,” saka LTRK prezidents. Un nodokļu celšana nav šis „sarkanais paklājs”, tieši otrādi.

Valstij tā vietā, lai celtu nodokļus, ir milzīgas rezerves, lai samazinātu izdevumus, ne tikai birokrātijas mazināšanā, bet arī citās sfērās, kurās tiek pārmaksāts, uzsver Aigars Rostovskis: „Tur ir daudz liekas funkcijas un tā tālāk. Tā kā pirmais, kas jādara, ir jāskatās savā virtuvē, ko dara publiskais sektors, nevis tā slodze jāliek uz cilvēkiem un uzņēmējiem. Mēs redzam, ka publiskajā sektorā, kas mums jau tā ir uzblīdis, strauji palielinās darba algas. Kas tas par brīnumu? Kā tā? No kurienes tā nauda? Tad savelkam galus kopā tajā galā, nevis „krāmējam virsū” tiem, kas reāli rada. Tā ir vēl viena diskusija par to, kas tad maksā nodokļus. Vēlreiz un vēlreiz saku, ka nodokļus valstī faktiski ģenerē privātais sektors, uzņēmēji, tas, ko viņi saražo ar saviem kolektīviem. Viņi naudu caur nodokļiem nogādā valsts kasē, lai būtu par ko maksāt skolotājiem, ārstiem, policistiem un dažādām valsts funkcijām. Šī ir diskusija, kura visu laiku ir „uz galda”.”

Kā Andris Kudors, Jurģis Liepnieks un Aigars Rostovskis vērtē Latvijas nodokļu sistēmu un plānoto nodokļu celšanu, vērojiet Jauns.lv video.

Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.