"Attīstās postpadomju nihilisma ideja": Andis Kudors par iespējamo nodokļu celšanu
Latvijā valda ačgārns priekšstats par to, kā pareizi būtu jāveido nodokļu politika, uzskata politologs Andis Kudors: „Ja skatās pēc ekonomikas teorijas principiem, tad, parasti tur, kur ir liela mazo un vidējo uzņēmēju bāze, ekonomika attīstās visveselīgāk, bet tad jābūt zemiem nodokļiem. Bet Latvijā algas nodokļi ir par augstu!” Pie mums kā valstī, kura piedzīvojusi padomju okupāciju, vēl joprojām nodokļu iekasēšanas jomā valda „padomju laika mantojums”.
Valdošās koalīcijas politiķi neizslēdz iespēju, ka, lai sabalansētu budžetu, drīz vien - tagad pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, varētu tikt pārskatīti un, visticamākais, paaugstināti nodokļi. Šāds lēmums sabiedrībā noteikti nebūs populārs. Turklāt jau tagad daļa mazo uzņēmēju lielā mērā dzīvo pelēkās ekonomikas zonā. Tādēļ Lielais jautājums: „Kādai vajadzētu būt Latvijas nodokļu sistēmai?” To Jauns.lv jautāja politologam Andim Kudoram.
Nodokļu politikas veidošanā ir divas dominējošās pieejas, norāda Andis Kudors. Viena ir tā, ka ir salīdzinoši zemi nodokļi, bet tos iekasē maksimāli no visiem teju simtprocentīgi, no tiem nevar izvairīties. Otra pieeja ir tā, ka nodokļi ir augsti, kā tas ir Austrumeiropā, postpadomju valstīs, kur daļā sabiedrības vēl kopš padomju laika valda tiesiskais nihilisms: ja likumi ir netaisnīgi, mēs tos apejam, nevis pieprasām tos mainīt un izejam ielās, jo padomju laikā tas bija bīstami. Un šis domāšanas veids inercē turpinās Latvijā:
„Šī nihilisma ideja attīstās. Augstos nodokļus maksā lielie, starptautiskie uzņēmumi, tie, kuriem rūp reputācija un kuriem ir kaut kāda investīciju aizmugure. Bet liela daļa nemaksā, un valsts institūcijas zina, ka daļa mazo un vidējo uzņēmumu nemaksās un uz to piever acis. Tā ir dubulto standartu pieeja, ko es sauktu par postpadomju pieeju. Tas ir ļoti neveselīgi, jo, vairojoties nihilisma, mazinās uzticība valsts institūcijām. Tā ir slikta demokrātijas attīstība un slikti arī nacionālās drošības ziņā, jo tad X stundā trūkst patriotisma.”
Par vispiemērotāko nodokļu sistēmu Andis Kudors uzskata „konservatīvo pieeju”: zemi nodokļi un to maksimāla iekasēšana, jo tā uztur tiesiskumu: „Nav kaut kādu atlaižu maksā vai nemaksā, visiem jābūt godīgiem, kā tas ir Rietumu pasaulē, kurai mēs piederam, jo mazo un vidējo uzņēmumu darbība ir lielākais ekonomikas dzinuli. Tur, kur ir liela mazo un vidējo uzņēmumu bāze, tur ekonomika attīstās. Tā ir veselīgāka, bet tad ir jābūt zemiem nodokļiem. Bet Latvijā algu nodokļi ir par augstu.”
Savukārt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) paaugstināšana būs sāpīga tiem, kuriem ir daudz un lieli īpašumi, jo no NĪN nevar izvairīties: „Tur viss ierakstīts Zemesgrāmatā. Tur nevar kaut kādu ēnu ekonomiku uzbūvēt. Ja tu nevari samaksāt NĪN par māju, kas ir smalkā rajonā, Jūrmalā, diemžēl tu tur nevari dzīvot.” Bet šajā ziņā ir arī pluss – jāiekasē nodoklis, kas saistīts ar luksusa lietām, dividendēm. Bet algu nodokļiem jābūt zemākiem, lai veicinātu uzņēmējdarbības un ekonomikas attīstību. „Politiķiem jāsaņemas un jāiet šajā virzienā. Citādi es to neredzu,” savas pārdomas par nodokļiem Latvijā rezumē politologs.
Kā Andis Kudors vērtē Latvijas nodokļu sistēmu un plānoto nodokļu celšanu, vērojiet Jauns.lv video.
Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.
