Telefonkrāpnieki no uzņēmuma var izzvejot pat miljonus. Kā darbojas negodīgās shēmas?

Bankas speciālisti skaidro, ka Latvijas uzņēmumi aug lielāki un kļūst vērtīgāki, taču pieaug arī riski un lielāka uzmanība jāpievērš drošības jautājumiem. Piemēram, tam, vai tiesības veikt pārskaitījumus no uzņēmuma konta jaunajos apstākļos var atstāt vienam cilvēkam.

Kā apkrāpj privātpersonas?

Nereti iegāž pārliecība par spēju atšķirt viltus ziņu no īstas, viltus sadarbības partneri no īstā, viltus policistu, bankas darbinieku vai vēl kādu citu viltojumu. Telefonkrāpnieki uzvar divu svarīgu faktoru dēļ - tie uzvedas ļoti pašpārliecinoši un tie panāk, ka upuris rīkojas ātri, bez domāšanas. Viss, kas nepieciešams krāpniekam - ar savu balsi likt jums noticēt izdomātam stāstam, piemēram, par cīņu pret naudas izkrāpšanu. Jums draud briesmas, jums ātri jāpārskaita nauda, jums tikai jāatsūta piekļuves kodi kontam, lai varam to pasargāt, jums jāatļauj attālināti piekļūt datoram. Ātri, ātri, citādi nepaspēsiet! Tāda ir telefonkrāpnieku galvenā pieeja un shēma. Visu pārējo viņu labā upuris izdara pats.

Kā apkrāpj uzņēmumus?

Attiecībā uz uzņēmumiem strādā tieši tas pats. Uzņēmuma pārstāvim ar tiesībām veikt maksājumus ir jāiedveš, ka kādi negodīgi bankas darbinieki vēloties izzagt uzņēmuma kontu, tāpēc nauda steidzami jāpārskaita citur. Ātri, ātri! Šeit krāpniekiem talkā nāk sabiedrībā izplatītais negatīvais priekšstats par bankām, jo tas rada labvēlīgu fonu, kas liek noticēt krāpnieku "stāstiem". Zināmi arī vairāki gadījumi, kad krāpnieki uzdodas par tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, kuri it kā cīnās pret krāpniecību. Tas nostrādā un cilvēki ir gatavi veikt pārskaitījumus uz krāpnieku kontiem it kā lai pasargātu naudu.

Kā sevi pasargāt?

Uzņēmumiem ieteicams regulāri veikt apmācības kiberdrošības jomā, kā arī pārrunas ar darbiniekiem, skaidrojot to, kā notiek telefonkrāpšana un to, kā, kam par to būtu jāziņo. Pats nozīmīgākais - maksājumus būtu jāapstiprina vismaz diviem darbiniekiem. Pieaugot apgrozījumam un pārskaitījumiem, vajadzētu parūpēties par risku sadalīšanu. No vienpersoniskiem lēmumiem par maksājumu veikšanu, pārejot uz sistēmu, kur iesaistīti vairāki cilvēki. Tas pasargā ne vien no krāpšanas, bet arī no kļūdām, kas var gadīties mums visiem. Turklāt, risku un atbildību sadalīšana pasargā arī uzņēmuma darbinieku, jo nerunājam taču par neuzticēšanos saviem darbiniekiem, bet par būtiski riskantāku vidi, kurā tie strādā.

Uzņēmēji nedrīkst kiberdrošības jautājumus un ar tiem saistītos drošības pasākumus uztvert kā formalitāti. Šāda attieksme bieži vien ir pamatā tam, lai krāpniekiem izdotos. Pašpārliecināts uzņēmuma darbinieks ar vienpersonisku pieeju uzņēmuma kontam, kurš "zina", ka ar viņu nekad un nekas tāds nevar notikt, ir labākā kombinācija, ko var vēlēties krāpnieks.

Lai identificētu krāpšanas mēģinājumu, jāatceras sekojošais!

• Ne banka, ne policija neprasīs nosūtīt piekļuves kodus bankas kontam, pases datus, neliks kaut kur pārskaitīt naudu un nesteidzinās.
• Nedrīkst uzticēties svešiniekiem un pakļauties spiedienam par ātru rīcību. Lai arī krāpnieki draud ar naudas pazaudēšanu vai kriminālatbildību, steigties nevajag. Ir jāpārbauda informāciju, jāatzvana savai bankai vai sadarbības partnerim.
• Nedrīkst dalīties ar sensitīviem datiem, piemēram, piekļuves kodiem Smart-ID vai internetbankai, PIN kodiem utml.
• Nedrīkst ļaut attālināti pieslēgties datoram vai viedierīcei.
• Lai pārliecinātos, ka nauda ir drošībā, ja par to ir šaubas, ir jāpārtrauc saruna, jāsazinās ar banku, zvanot uz oficiālo numuru, ko cilvēks ievada pats (nevis kāds to uzņemas darīt attālināti).

Jāapzinās, ka dzīvojam realitātē, kurā ienāk mākslīgais intelekts ar jauna veida krāpšanas veidiem, piemēram, atdarinot uzņēmuma vadītāja balsi vai pat attēlu videozvanā. Savukārt telefonkrāpnieki pilnveido savas pieejas, saprotot, no kā baidās cilvēki, kā tos var iebiedēt. Apzināties šos riskus un būt informētiem ir pussolītis drošības virzienā. Uzņēmēju atbildība ir ir ieviest kiberdrošības pasākumus IT sistēmu līmenī, sadalīt riskus un izglītot savus cilvēkus par pasauli, kurā mums ir aizvien vairāk iespēju, bet arī jauni draudi.