Kad auto šūpo kā laivu: vai Rīgā kaut kas tiek darīts ar lietū applūstošajām ielām?
Arī šovasar pietiekami regulāras ir spēcīgas lietusgāzes, kas galvaspilsētā mēdz appludināt satiksmes noslogotus krustojumus un citu infrastruktūru.
Droši vien vismaz daļai šoferu, kuriem ikdiena paiet, lavierējot pa galvaspilsētas brauktuvēm, pēc spēcīga lietus ir nācies pabūt Brīvības ielas/Kr. Barona ielas tuvumā vai Lāčplēša un Satekles ielu krustojumā. Sastrēgumu veidojošās automašīnas piepeši pārtop par teju vai laivām, kuras šūpo viļņi, kas rodas, citiem spēkratiem "papeldot" garām.
Tikpat nepatīkama šādos momentos ir pieredze arī atsevišķās vietās Daugavas otrā pusē, kur pa šaurām ielām traucas, piemēram, 23. "Rīgas satiksmes" autobuss. Ūdens lielos apjomos tad šļācas gan uz ietves, gan pretī braucošo automobiļu vējstikliem, kas šaurās ielās un ietvju tuvumā nemaz nav vēlams. Gribot, negribot rodas jautājums – vai ar lietus ūdeņu novadīšanu galvaspilsētā tiešām viss ir kārtībā?
Situācija esot apmierinoša
Ņemot vērā šo situāciju, Jauns.lv vērsās Rīgas domē (RD) lūdzot skaidrot, kas – un vai vispār – tiek darīts, lai šo problēmu risinātu. Atbildi sniedza Ārtelpas un mobilitātes departaments. Īsumā – kopumā situācija ar notekūdens sistēmām pilsētā esot "apmierinoša".
"Parasti pilsētas ielas applūst spēcīgu lietusgāžu laikā, kad īsā laika periodā nolīst apjomīgs nokrišņu daudzums, jo notekūdeņu sistēma uzreiz nevar novadīt visu ūdens apjomu un tas aizplūst pakāpeniski. Tomēr šāda situācija nav nekas ārkārtējs un ir novērojama arī citās Latvijas pilsētās," teikts atbildē.
Departaments skaidro, ka visapmierinošākā situāciju ir jaunākajos Rīgas mikrorajonos – Pļavniekos, Purvciemā, Ķengaragā, Ziepniekkalnā un Imantā, kur ir izbūvētas atsevišķas lietus ūdens savākšanas sistēmas. Pēc tam varētu ierindot pilsētas centrālo daļu – Vecrīgu, Āgenskalnu un Torņkalnu, kur lietus ūdens pieņēmēji ir pieslēgti pie kopsistēmas kanalizācijas, kas spēcīgu un intensīvu lietusgāžu laikā ūdeni novada lēnāk.
To pierādot situācijas, kad spēcīgu lietusgāžu laikā ir applūdušas tādas vietas kā Ganību dambis, Barona iela pie Vērmanes dārza, Brīvības iela pie Barona ielas un Vienības gatve pie Bērnu slimnīcas. Departaments norāda, ka kritiskākās vietas ir tās, kurās nav izbūvētas lietus notekūdeņu savākšanas sistēmas. Spēcīgu lietusgāžu laikā uz šī vietām jau savlaicīgi tiek nosūtītas hidrodinamiskās mašīnas, kas pēc nokrišņu beigām sāk darbus. Tāda situācija ir Viestura prospektā, Kartupeļu un Mālu ielas krustojums, vairākas vietas Bolderājā un Čiekurkalnā.
Departaments norāda, ka situācija tiek risināta, izstrādājot un realizējot ielu pārbūves vai jaunbūves būvprojektus, piemēram, šobrīd norit būvprojekta izstrāde minētajam Kartupeļu un Malu ielas krustojumam, kurā izbūvēs lietus ūdens novades sistēmu. Ja ielai veic tikai seguma atjaunošanas projektu, tad tiek atjaunota esošā infrastruktūra, neko jaunu neizbūvējot. Attiecīgi, ja ielā nav izbūvēts lietus ūdens kolektors, tad seguma atjaunošanas projektos tas netiek izbūvēts – tiek atjaunoti jau esošie lietus ūdens pieņēmēji un to pievadi.
Te gan jāpiebilst, ka arī pērn, kad jau finiša līnijas tuvumā bija ar "Rail Baltica" saistītie darbi Lāčplēša un Satekles ielu krustojumā, peļķe pēc spēcīga lietus tur bija pamatīga, piespiežot vairākus šoferus, baidoties par auto bojāšanu, uz šauras, aizņemtas brauktuves griezties pretējā virzienā līgumā, kur to nepieļauj ceļu satiksmes noteikumi.
