Vairāk nekā puse bēgļu pēc Ukrainas uzvaras atgriezīsies dzimtenē, bet 17% plāno palikt Latvijā
Katrs sestais Ukrainas kara bēglis jeb 17% plāno palikt Latvijā, liecina labdarības organizācijas "Ziedot.lv" veiktās aptaujas dati.
Aptaujas rezultāti rāda, ka lielākā daļa Ukrainas kara bēgļu ir ieradušies Latvijā apstākļu sakritības dēļ, bet 31% izvēlējās Latviju, jo šeit var komunicēt krieviski. Parasti ģimenes mājsaimniecībās dzīvo divi pieaugušie un viens pirmsskolas vai skolas vecuma bērns.
Vairums pirmsskolas vecuma bērnu apmeklē bērnudārzu, bet skolas vecuma bērni mācās gan attālināti Ukrainā, gan klātienē Latvijā. Aptauja atklāj, ka 57% bēgļu pēc Ukrainas uzvaras vēlas atgriezties dzimtenē, bet 17% plāno palikt Latvijā.
"Pozitīvi ir tas, ka ukraiņi mācās latviešu valodu, taču pēc diviem gadiem 68% latviešu valodas zināšanu līmenis ir A1. Vēršam uzmanību, ka bērni skolās visbiežāk sarunājas krievu valodā (57%) un tā ir satraucoša tendence," pauž Ziedot.lv.
No aptaujātajiem bēgļiem, kas saņēmis palīdzību no Ziedot.lv, katrs sestais vēlas palikt Latvijā. Šo bēgļu dati atšķiras no kopējā Ukrainas bēgļu raksturojuma Latvijā. Lielākā daļa viņu ir ieradušies apstākļu sakritības dēļ un tāpēc, ka šeit dzīvo draugi. Šajās ģimenēs parasti ir viens pieaugušais un divi pirmsskolas vai skolas vecuma bērni. Visi bērni apmeklē bērnudārzu, bet 43% skolas vecuma bērnu mācās Latvijas skolās. Ģimenēs runā suržiku valodā, kas ir ukraiņu un krievu valodas mikss, kas liecina, ka bēgļi cenšanas integrēties un vieglākai saziņai papildus izmanto arī krievu un latviešu valodu. Ukraiņiem ir augstākas latviešu valodas zināšanas - A2 līmenis, bet, diemžēl, bērni skolās lielākoties sazinās krievu valodā.
Kopējie dati liecina, ka 40% Ukrainas bēģļi ir saskārušies ar mobingu. Tas vizbiežāk notiek sabiedriskās vietās - izglītības iestādēs, sabiedriskajā transportā, dažādos pasākumos. 60% ukraiņu labprāt iesaistās kopienas pasākumos, kā arī 50% gatavi iesaistīties kā brīvprātīgie. Ukrainas bēgļi Latvijā atzīst, ka lielākais izaicinājums ir finansiālas problēmas, kas nozīmē, ka nepieciešama sociālā palīdzība, atbalsts finansiālajās grūtībās, kā arī svarīga ir medicīnas pieejamība un atbalsts slimībā, ukraiņi vēlas apmeklēt kultūras pasākumus, kā arī mācīties latviešu valodu.
Balstoties uz patuajas datiem, Ziedot.lv veidos nākotnes atbalsta programmas Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā. Turpināsies sociālā un medīcīnas atbalsta programmās, kā arī tisk veidota ciešāka sadarbība ar biedrību “Ukrainas māja Latvijā”, lais veicinātu Ukrainas bēgļu iesaisti vietējā sabiedrībā, organizējot kultūras un nacionālās identitātes saglabāšanas pasākumus.
No rudens Ziedot.lv palīdzību Ukrainas civiliedzīvotājiem sniegs galvenokārt latviešu valodā, jo līdzšīnējā pieredze rāda, ka latvieši un ukraiņi sazinās galvenokārt krievu valodā. Tas neveicina integrēšanos un var veicināt tālāku segregāciju.
