Vīksna: uzņēmējdarbības veicināšana un attīstīšana joprojām nav valsts prioritāte
Uzņēmējdarbība, tās veicināšana un attīstīšana joprojām nav valsts galvenā prioritāte, nav vissvarīgākā virsvērtība, lai gan tieši uzņēmējdarbība ir tā, kas rada naudu valsts budžetā, uzskata Saeimas deputāte Aiva Vīksna (AS).
Jau ziņots, ka Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) šodien Saeimā uzstāsies ar ikgadējo ziņojumu par Ministru kabineta (MK) paveikto un iecerēto darbību. Pēc premjerministres ziņojuma debatēs piedalīsies arī vairāki valdības ministri.
Viņa norāda, ka, sekojot Ministru prezidentes vadītajā valdībā ieviestajam terminam Latvijas ekonomikā- ''tvērums'', viņa paraudzījusies uz valdības paveikto iespējami plašā ''tvērumā'' - no veiksmīgi īstenotām iecerēm līdz pat joprojām nepiedodami novārtā atstātām jomām.
Akcentējot labos paveiktos darbus, viņasprāt, veiksmīgi un pārdomāti ir sākta Valsts Ieņēmumu dienesta reorganizācija.Tāpat Saeimas un valdības kopdarbs, iniciējot un pieņemot likumu paketi, kas ļaus vienkāršot hipotekāro pārkreditēšanu fiziskām personām, veicinot arī obligātā konta nepieciešamības prasības nodrošināšanu. Tāpat beidzot reāli un aktīvi uzsākta darbība Ministru prezidentes vadītajā Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomē. Tāpat istrādāts arī Kriptoaktīvu pakalpojumu likums. Vīksna arī atzīmē, ka Evikas Siliņas vadītās valdības laikā pirmo reizi Saeimā tika organizētas ekonomikas debates par valsts tautsaimniecībai būtiskiem jautājumiem.
Tomēr ir arī jomas, kuras valdības ziņojumā viņa nav pamanījusi un pat nav uzsākti valstij vitāli svarīgu problēmu risināšana.
"Pats būtiskākais - joprojām ir maz praksē izmērāmu valdības darba rezultātu. Īpaši valsts ekonomikas mugurkaula - nodokļu politikas jomā. Savulaik no šis tribīnes jau vairākas reizes esmu vērsusi uzmanību uz to, cik šis "mugurkauls" - sevišķi nodokļu konkurences ziņā - ir nestabils un nedrošs. Savulaik tika veltīts ne mazums kritikas iepriekšējai Nodokļu politikas darba grupai par tās lēno un nedinamisko darbību. Šodien ar cerībām un bažām gaidām jaunās Darba grupas piedāvājumu - kādas izmaiņas tas nesīs un kāda būs šo izmaiņu ietekme uz jau drīzumā gaidāmo nākamā gada valsts budžeta veidošanu." norāda Saeimas deputāte Aiva Vīksna (AS).
Viņa norāda, ka pagaidām neredz pamatu lielam optimismam - joprojām maz vai pat nemaz nav jūtams atbalsts mazajai uzņēmējdarbībai, tās veicināšanai un kreditēšanai. Tāpat nav dzirdēts par praktiskām iecerēm mazajam biznesam tik būtiskajām izmaiņām vienkāršotas nodokļu politikas un grāmatvedības ieviešanā. Pat apspriešnas līmenī nav sagaidīta valdības reakcija uz viņas vadītās darba grupas iztrādātajiem priekšlikumiem nodokļu sloga mazināšanai mazajiem uzņēmējiem.
Tāpat bez jebkādas ievērības esot palicis jautājums mazā biznesa veicināšanas reģionālās drošības aspektiem, par kuriem runāju jau ekonomikas debašu laikā Saeimā, piemēram, par Latvijas skolēnu iesaisti un senioru atgriešanu darba tirgū. Latvijā joprojām nav arī sakārtota "Junior Achievment" mācību uzņēmumu leģimitāti.
Visbeidzot, un galvenokārt, nodokļu nekonkurētspējas dēļ Latvijā joprojām katastrofāla ir situācija ar jaunu uzņēmumu dibināšanu. Iepriekš minēto, neizdarīto darbu dēļ Latvija ik dienu zaudē pa kādam uzņēmumam.
"Uzņēmējdarbība, tās veicināšana un attīstīšana joprojām nav valsts galvenā prioritāte, nav vissvarīgākā virsvērtība, lai gan tieši uzņēmējdarbība ir tā, kas rada naudu valsts budžetā, kuram turklāt uzliktais slogs, kā redzams, kļūst arvien lielāks un apjomīgāks, bet tā pildīšanā rodas viena problēma pēc otras. Vēlreiz - ja nebūs jaunu uzņēmēju, nebūs naudas valsts budžetā, un daudzu tik kārotais valsts naudas rieciens kļūs arvien plānāks un liesāks. Tā ir elementāra patiesība, kuru šī Valdība regulāri izvairās atzīt un pieņemt, tādējādi vedot mūs arvien lielākā pārādu audzēšanas un nerealizētu projektu dūkstī," pauž Vīksna.
Viņa arī uzsver, ka agru vai vēlu iepriekš minētās situācijas sekas izjūtīs arī tā sabiedrības daļa, pamatā ierēdniecība un citi valsts pārvaldē nodarbinātie, kuri "šodien samērā droši dzīvo uz valsts kā pašlaik lielākā darba un naudas devēja rēķina".
Ja šobrīd, piemēram, valsts pārvaldē strādājošo algas tiek celtas ar pārsteidzošu regularitāti, tad, samazinoties budžeta pamatieņēmumiem no uzņēmējdarbības, agri vai vēlu plīsīs arī šis burbulis un daudzi var attapties visnotaļ skaudras realitātes priekšā.
Komentējot jaunieviesto terminu "tvērums:, kas oficiālu satusu ieguvis pēc nupat kā notikušās valdības sēdes sasitībā situāciju projektā “RailBaltic”, viņa norāda - tā vietā, lai pieņemtu skaidri formulētu un saprotamu situācijas glābšanas plānu, valdība ir apstiprinājusi mistisku un līdz galam nesaprotamu "tvērumu".
Vīksna retoriski vaicā, kā paredzēts izvērtēt un izmērīt iepriekš minētajā "tvērumā" iekļautos uzdevumus, ja tādi vispār ir un to izpildi un kādu iespaidu attiecīgais "tvērums" atstās uz nākamā gada budžetu? Vai kāda konkrēta amatpersona būs atbildīga par šo "tvērumu’" un vai vispār Latvijas likumdošanā ir paredzēta atbildība par "tvēruma" neizpildīšanu?
Viņa pauž pārliecību, ka jaunizdomātā termina ieviešana, "vairāk izskatās pēc valdības nevēlēšanās veikt izlēmīgus un, iespējams, pat sāpīgus soļus, lai reāli izviedotu plānu un ķertos pie darba šī megaprojekta cieņpilnai pabeigšanai, tā vietā atkal aizslēpjoties aiz jau labi zināmā "redzējumu, "skatījumu" un tamlīdzīgu nekonkrētu tukšrunāšanas paraugu plīvura. Pēc Vīksnas teiktā, attiecīgais "tvērums" Latvijas valsts kopējo ekonomisko situāciju noteikti neuzlabos, drīzāk otrādi. Nodokļu maksātāji ir tie, kuri nodrošina mums gan ārējo, gan iekšējo drošību, varam finansēt izglītību, gan veelību. Viņa arī pauž lepnumu par Latvijas uzņēmēju un Latvijas investoru ieguldījumu Latvijas labā.
Valdība jau 4.jūnijā skatīja un apstiprināja premjerministres Evikas Siliņas (JV) ziņojumu Saeimai par Ministru kabineta (MK) darbu,kura teikts, ka valsts iekšējā un ārējā drošība ir valdības darba augstākā un galvenā prioritāte. Līdz ar drošību Ministru prezidentes otra prioritāte esot tautsaimniecība un konkurētspēja, lai vairotu valsts un katra iedzīvotāja pārticību. Ekonomikas jomā valdība strādā, lai līdz 2035.gadam dubultotu valsts ekonomikas apjomu, īstenojot ambiciozo Latvijas ekonomikas izaugsmes stratēģiju.
Ziņojumā arī teikts, ka, ieviešot valsts naftas drošības rezervju jauno pārvaldības modeli, turpmākajos desmit gados prognozējs vairāk nekā 500 miljonu eiro valsts ietaupījums. Tāpat valdība tiešā un nepastarpinātā veidā sadarbojas ar lielajiem ārvalstu investoriem Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomē, un piedāvā investoriem "zaļo koridoru", atvieglojot administratīvās procedūras, kas saistītas ar birokrātisko slogu.
Siliņa īpašu uzmanību veltot administratīvā sloga mazināšanai valstī kopumā, atbrīvojot uzņēmējus no nesamērīgiem izdevumiem un patērētā laika. Nekustamo īpašumu sektorā notiek pārmaiņas, lai par 70% samazinātu būvniecības projekta īstenošanas ilgumu no ieceres līdz gatavai celtnei. Tāpat, viņasprāt, valdība mazina birokrātiju finanšu pakalpojumu jomā, lauksaimniecībā, kā arī strādā pie izmaiņām nodokļu sistēmā, kas vienkāršotu nodokļu nomaksu.
