Lielais jautājums: "Vai mediķim Latvijā ir jāzina krievu valoda?"

To Jauns.lv vaicāja viedokļu līderiem - politologam Andim Kudoram, rakstniekam Jurģim Liepniekam un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentam Aigaram Rostovskim. Andis Kudors saka, ka latviešu pataloģiskā izdabāšana krieviski runājošajiem nenes nekādu labumu un tās dēļ mēs varam zaudēt jaunos mediķus, kuri no Latvijas dosies strādāt uz ārzemēm tikai tādēļ, ka nepārvalda krievu valodu. Savukārt Jurģis Liepnieks uzsver, ka krievu tautības cilvēkiem Latvijā jārēķinās ar to, ka krievu tautības cilvēkiem mūsu valstī nav citu variantu, kā vien iemācīties latviski, jo pretējā gadījumā būs jāatvadās no medicīnas aprūpes. Arī Aigars Rostovskis teic, ka cilvēkiem, kuri Latvijā dzīvo 30 un vairāk gadus ir jāņem rokās mācību grāmatas un jāalgo skolotāji, lai taču beidzot iemācītos latviešu valodu un vizītē pie ārsta spētu pastāstīt, kas tad viņiem īsti sāp.

Andis Kudors: “Tas ir skandāls un graujoši”

Tas, ka mēs esam nonākuši situācijā, ka medicīnas studenti un ārsti sūdzas par to, ka viņi tiek diskriminēti krievu valodas nezināšanas dēļ, ir skandāls, saka politologs Andis Kudors: “Tas ir graujoši, ka vairāk nekā trīsdesmit gadus pēc valsts neatkarības atjaunošanas mēs neesam spējuši nodrošināt to, kas ir rakstīts Satversmē, proti - to, ka valsts valoda ir latviešu valoda.”

Latviešu pataloģiskā izdabāšana tam, lai tikai kāds dusmās nepaceļ uzacis, nenes labumu mums pašiem, teic Andis Kudors, vērtējot nespēju pateikt striktu nē krievu valodai medicīnas aprūpes sfērā: “Uz brīdi tiek panākts kaut kāds pamiers, kaut kāda spriedze it kā tiek mazināta, bet ilgtermiņā problēma tiek vienkārši “apsegta”. Tāds bija Padomju Savienības tautu draudzības miers, tā bija fikcija, kas sabruka. Šādi “risinot” problēmas, tās tikai tiek attālinātas uz parītdienu. Un tagad karš Ukrainā mums dod iespēju, ka varam īstenot to, kas ir rakstīts uz papīra. Un tas nav tikai vienkārši rakstīts uz papīra, tā ir mūsu kopējā nācijas izvēle, ka mūsu valsts valoda ir latviešu valoda. Tas ir ļoti būtisks nacionālās identitātes elements, līdzīgi kā citām nācijām kaut kas cits saistīts ar valstiskumu gadsimtu gaitā, kā piemēram, lietuviešiem. Latviešiem nav tik daudz tālā pagātnē balstītu nacionālās identitātes elementu, kas būtu saistīti ar valstiskumu. Tāpēc mēs turamies pie tā, kas ir.”  

Politologs atgādina, ka valoda nav tikai saziņas instruments – tā ir daudz kas vairāk un citē rīdzinieka, vācbaltiešu filozofa Johana Gotfrida Herdera (1744-1803) sacīto, ka valoda ir durvis uz kultūru un specifisku domāšanu. Un mums uz to ir tiesības un par to nevajadzētu kautrēties: “Ir strikti un stingri jāiestājas par to, ka Latvijā ārsti drīkst runāt latviski un viņiem par to nav jātaisnojas. Un tie, kas nespēj ar viņiem runāt latviski, lai paši sev organizē tulkus.” Ne tikai mediķiem, bet nevienam Latvijā nav jātaisnojas par to, ka grib runāt latviski. Ja tā nebūs, tad mēs riskējam ar to, ka zaudēsim Latvijas mediķus, kuri krievu valodas nezināšanas dēļ dosies strādāt uz ārzemēm: “Jaunie Latvijas mediķi ļoti labi zina angļu valodu, viņi Rietumos ir konkurētspējīgi. Ja negribam viņus zaudēt, tad šajā jautājumā mums jābūt ļoti nopietniem.”

Jurģis Liepnieks: “Krievu tautības cilvēkiem nebūs nekādu variantu”

Krievu tautības cilvēkiem Latvijā ir jāsaprot, ka viņiem nebūs nekādu citu variantu, kā vien iemācīties latviešu valodu, lai turpmāk šeit varētu saņemt pilnvērtīgu medicīnisko aprūpi, saka rakstnieks Jurģis Liepnieks. Izskaidrojums ir gauži vienkāršs – ārsti turpmāk krieviski vairs nerunās un nesapratīs. Pagaidām gan vēl ir savādāk, jo darbu turpina dakteri, kuri izglītību ir ieguvuši padomju laikā, kad bez krievu valodas zināšanām nevarēja iztikt.

“Ir taču skaidrs, ka jūs, nonākot slimnīcā, Spānijā, Itālijā vai Japānā, nesagaidāt, ka tur ārsti runās latviski vai krieviski, viņi zinās angļu valodu. Arī Latvijā jaunie ārsti zina angļu valodu. Skaidrs, ka ne jau jaunajiem ārstiem jāmācās krievu valoda, bet gan krievu tautības cilvēkiem jāmācās latviski. Vienkārši jaunākās paaudzes ārsti nezinās krievu valodu. Un kāpēc, lai viņi to zinātu? Tā vienkārši ir pilnīgi normāla realitāte, ar ko jārēķinās krievu tautības cilvēkiem,” saka Jurģis Liepnieks.

Vienlaikus viņš uzsver, ka vecākās paaudzes ārsti, kuri mācījušies padomju laikā, krievu valodu zina un viņi to kaut kādās situācijās joprojām izmanto, lai labāk saprastos, un tas ir pilnīgi normāli. Šos ārstus nevajag nosodīt, nevajag prasīt, lai mediķi būtu integrācijas speciālisti, jo ārstu ētikas galvenais uzdevums ir izmantot visus līdzekļus, lai cilvēkam palīdzētu izveseļoties un atvieglotu viņa ciešanas. Ja viens no šiem līdzekļiem, ko dakteris var izmantot, ir krievu valoda, tad, kāpēc gan nē? Bet pašlaik ir novērojams mediķu paaudžu maiņas process, kas brīžiem var būt arī grumbuļains, bet beigu galos tomēr ir jāsaprot, ka nākotnē ārsti krieviski nerunās, vienkārši tā iemesla dēļ, ka viņi nemācēs krievu valodu.

Aigars Rostovskis: “Bumba nokrīt tā pusē, kurš nemāk sarunāties latviski”

Par vietējiem pacientiem, kuri pie ārsta iet, nezinot latviešu valodu, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis saka: “Mediķis dod zvērestu palīdzēt pacientam jebkurā situācijā vislabākajā veidā, bet šajā gadījumā, bumba nokrīt tā cilvēka pusē, kurš nemāk sarunāties latviski.”

Ja pie Latvijas daktera vēršas cilvēks, kurš, piemēram, nav iebraucis no Ukrainas vai ir tūrists, bet te dzīvo trīsdesmit un vairāk gadus un nav iemācījies latviešu valodu, tā ir viņa problēma, saka Aigars Rostovskis: “Protams, ka viņam ir jārēķinās ar to, ka tā palīdzība, ko ārsts var sniegt nebūs pilnīgi profesionāla tai ziņā, ka dakteris var nesaprast pacienta stāstījumu, vai kaut kā tamlīdzīgi. Tagad pārkārtot visu izglītības sistēmu, ka būs jāmācās krievu valoda tāpēc, ka cilvēki, kuri šajā valstī dzīvojuši 30 gadus? Nu, nē!”

Ja tagad šo izglītības sistēmu mainīsim, tad mēs nepanāksim to, ka šeit dzīvojošajiem tikai krieviski runājošajiem būs motivācija mācīties latviešu valoda: “Pa lielam tas ir lielo nāciju jautājums, kas negrib mācīties mazo nāciju valodas. Šajā gadījumā redzam daļu no tā saucamās krievu pasaules: “Mēs esam lieli! Tad priekš kam mums kaut kas jāmācās?” Nu dēļ tā tagad viņiem ir kaut kādas zināmas neērtības. Tā kā jebkurā gadījumā, ja cilvēks vēl nav pavisam vecs, tad šodien viņam jāmācās latviešu valoda – ņem skolotāju, lasi grāmatas un mācies, lai tu vari dakterim X situācijā izstāstīt, kas tev sāp.”

Ko Andis Kudors, Jurģis Liepnieks un Aigars Rostovskis saka par krievu valodas pārzināšanas nepieciešamību latviešu mediķiem, vērojiet Jauns.lv video.

Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.