Abonē 2025. gadam ar atlaidēm līdz 57% un saņem garantētas dāvanas 55€ vērtībā!

Abonēt žurnālu
Sadarboties ar izdevniecību vai izdot pašam? Cik viegli ir laist tirgū savu grāmatu?
foto: Shutterstock
Grāmatu izdošana - cik viegla tā ir mūsdienās?
Sabiedrība

Sadarboties ar izdevniecību vai izdot pašam? Cik viegli ir laist tirgū savu grāmatu?

Ziņu nodaļa

Jauns.lv

Vai izdot grāmatu ir viegli? Ar šādu jautājumu nereti sastopas jaunie rakstnieki, kuru zināšanas par grāmatu izdošanu ir visnotaļ nelielas. Lai arī tiek uzskatīts, ka grūtākais solis ir grāmatu sarakstīt, patiesībā līdz savas grāmatas ieraudzīšanai grāmatu plauktos ejams tāls ceļš.

Sadarboties ar izdevniecību vai izdot pašam? Cik v...

Iespējas izdot grāmatu plašākas nekā agrāk 

"Zvaigzne ABC" sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Ilziņa uzskata, ka mūsdienās jaunajam rakstniekam izdot pašam savu grāmatu ir vieglāk nekā agrāk, jo ir neskaitāmas iespējas to izdarīt.

Viens no soļiem ir arī grāmatu pašizdošana, kas nozīmē, ka grāmatu autori paši sedz visus izdevumus saistībā ar grāmatas izdošanu, kas nereti vien rada bažas arī par to, ka literatūras klāstā var nonākt sliktas kvalitātes izdevumi - tādi, kas pilni ar vājiem tekstiem, drukas kļūdām un nepareizi izveidotiem maketiem.

Kā norāda Ilziņa, pašizdošanai ir tikai tik daudz negatīvs aspekts, ka šo iespēju bieži vien izmanto pēc tam, kad vairāki apgādi darbu ir noraidījuši: "Jāatceras, ka darba noraidīšana lielākoties nozīmē to, ka tam ir ļoti būtiski trūkumi."

Vienlaikus viņa uzsver -, pat ja autoram tas ir pirmais darbs, izdevējs nenoraidīs izcili uzrakstītu grāmatu. Pasaulē kā precedents bieži vien tiek pieminēts fakts, ka populāro “Harija Potera” sēriju noraidīja vairāki izdevēji, bet autore vienkārši turpināja savu darbu iesniegt izdevniecībās, līdz to izdeva, nevis ķērās pie pašizdošanas salmiņa.

Tāpat Ilziņa norāda, ka plusu, izdodot savu grāmatu nopietnā izdevniecībā, ir daudz - to vairākkārt lasa profesionāls redaktors un korektors, maketu gatavo profesionāls maketētājs, arī vāku rada mākslinieks sadarbībā ar autoru. "Redaktors nav ienaidnieks, redaktors ir draugs, kurš pamana neveiklības un kļūmes citādi lieliskā darbā, un palīdz tās izlabot,” piebilst izdevniecības pārstāve.

Arī izdevniecības "MontMasca" vadītāja Silvija Ozola palīdz citiem autoriem izdot savas grāmatas, piedāvājot dažādas alternatīvas izdošanas procesam. Silvijas radītā izdevniecība aizsākās ar mammas Māras Ozolas 4. grāmatas pašizdošanu, jo viņu neapmierināja esošā izdevniecību sadarbība. Kā saka pati Silvija, "laikam ejot, esam kļuvuši par izdevniecību, kas no tāda “palīdzēšu mammai” ir kļuvis par reālu biznesu ar nu jau vairākiem pārstāvētiem autoriem.”

Vaicāta, cik viegli vai grūti jaunajiem autoriem ir izdot savu grāmatu, Silvija saka, ka liela daļa ir atkarīga no tā, cik daudz laika un darba autors pats ir gatavs ieguldīt. 

Grāmatas uzrakstīšana – tikai puse no darba 

"Izdošanā ir dažādi sīkumi, ko tā uzreiz nevar iedomāties, tāpēc būtu ieteicams pirms ķeršanās pie darba ar kādu konsultēties. Grāmatas uzrakstīšana vairāk vai mazāk ir tikai puse no darba. Redaktoram ir sava nozīme, jo ir lietas, ko autors pats īsti nejūt - atkārtošanās, aizplūšana no tēmas, neskaidrs teksta mērķis un daudzi citi sīkumi, ko tikai kāds no malas var palīdzēt ieraudzīt. Pat, ja autors ir valodnieks, tik un tā lūgt korektora palīdzību būtu laba doma (šo gan mūsdienās ir tendence izlaist pat lielās izdevniecībās), jo ir sīkumi, ko pats nejūt, pārlasot simto reizi, piemēram, ka “s” burts no iepriekšējā vārda pārlecis nākamajam sākumā. Tehniski ar saviem spēkiem un atbalstu no apkārtējiem šos darbiņus savā pusē var izdarīt bez finanšu ieguldījumiem,” norāda Silvija.

"Tad seko maketēšana. Tā jau ir pavisam cita veida prasme, kas ne visiem rakstniekiem nāk viegli. Jo vairāk dažādu elementu vēlas grāmatas lappusēs, jo sarežģītāk tas ir. Svarīgi arī pielāgoties drukas vajadzībām, lai nepadarītu savu darbu nepamatoti dārgu,” norāda Silvija, iesakot vispirms sazināties ar kādu no grāmatu drukām, kas iedos specifiskos parametrus, lai grāmatu izdošana būtu lētāka un procesā netiktu zaudēta kvalitāte. Arī vāka dizains ir būtisks jautājums.

"Tad vienmēr ir jautājums par tirāžu. Ja tā ir liela, sākot no 1000 eksemplāriem, tad izmaksas uz vienu grāmatu būtiski samazinās. Ir drukas, kas nav pat īsti gatavas mazāku tirāžu drukāt. Te nu ir tas risks, ko liela daļa autoru nevēlētos uzņemties. Kur tad liks, un vai kāds pirks? Mazas tirāžas atkal ir grūtāk pārdot par pieņemamām cenām. Druka parasti ir dārgākā pozīcija grāmatas izdošanā. Kad esam sadrukājuši, varbūt pat atraduši mājās vietu, kur visas grāmatu kastes salikt, tad jāsāk arī tirgot,” stāsta "MontMasca" vadītāja.

Par pašizdevējiem iesaka neuztraukties – sabiedrība pati atšķir kvalitatīvo no nekvalitatīvā

Viņa norāda - , ja autors ir pazīstams sabiedrībā, tad tas ir nedaudz vieglāk, taču ar to tirgošanos tāpat kādam ir jānoņemas.

"Jādomā arī par to, vai autors pats veiks aktīvo pārdošanu un mārketingu - publicitāte un reklāmas sociālajos tīklos, sava mājaslapa, pasākumi, tirdziņi, pakalpojumi, mazie veikaliņi utt. Tehniski to visu autors var darīt pats saviem spēkiem. Jautājums, uz ko jāatbild katram autoram pašam – vai tas ir finansiāli izdevīgi, ja izdod tikai vienu grāmatu un iegulda visu šo laiku izdošanas un pārdošanas procesā. Tāpēc arī izdevniecības ir un būs nepieciešamas,” uzsver Silvija.

Viedoklim, ka pašizdošana negatīvi ietekmē literatūras klāstu Latvijā, Silvija piekrīt daļēji, sakot, ka pašizdošanas procesā noteikti tiek ekonomēts uz dažādām pozīcijām, primāri jau uz korektoru.

"Taču šādai iespējai noteikti ir jābūt pieejamai, jo ne visi izcili rakstnieki ir tik neatlaidīgi kā Dž. K. Roulinga, kura devās no izdevniecības uz izdevniecību, līdz kāds izdeva "Hariju Poteru". Pirms tika publicēta manas mammas pirmā grāmata, viņa to bija sūtījusi visām Latvijas izdevniecībām (nebija jau tik daudz to izdevniecību), saņemot tikai “mēs izskatīsim” atbildes. Tikai sakritības pēc grāmatas “Ala” un “Cietoksnis” reāli nonāca grāmatu plauktos un, par pārsteigumu, tika diezgan ātri izķertas. Jaunām un līdz šim nestandarta idejām būtu jādod iespēja kļūt par realitāti. Tirgus reakcija jau parasti atšķir kvalitatīvo no nekvalitatīvā, vērtīgo no nevērtīgā,” uzskata Silvija.

Arī izdevniecība “MontMasca" dot iespēju autoram darīt visas sākumā minētās izdošanai vajadzīgās aktivitātes, ja tās ir viņu kompetencē. "Mūsu mērķis ir palīdzēt ar visu pārējo un konsultēt izdošanas un pārdošanas procesā. Kā arī atkarībā no grāmatas satura palīdzam piesaistīt sponsorus, kuri vēlas pievienot savu saturu esošajam autora darbam kā eksperti šajā jomā un palīdzēt finansēt druku un pārējos izdevumus. Atšķirībā no citām izdevniecībām, mēs piedāvājam vairākus samaksas modeļus, balstoties uz autora ieguldīto darbu izdošanas procesā. Tas atspoguļojas procentuālajā peļņas sadalījumā, kas tad tiek individuāli pielāgots katram autoram. Katram ir iespēja arī izvēlēties, vai "MontMasca" ir tikai kā partneris un visas autortiesības saglabā pats autors, vai mēs uzņemamies autora tiesību pārvaldību,” stāsta Silvija.

Lai arī varētu šķist, ka jaunajiem autoriem grāmatu nav viegli izdot, alternatīvi risinājumi mūsdienās ir pietiekami, lai savu grāmatu varētu izdot ikviens, kuram ir tāda vēlme un iespējas. Vienlaikus gan jārēķinās ar to, ka ar grāmatas izdošanu viss tikai sākas – ja zināmiem autoriem par labu "nospēlē" tā uzvārds un atpazīstamība, tad jaunajiem censoņiem vien nāksies pašiem lauzt ceļu uz panākumiem.