Kas ir jaunais LOK prezidents Raimonds Lazdiņš? Drošības apdraudējumi, māja Floridā un klubs „Princis” 

1972. gadā dzimušais Raimonds Lazdiņš ir ieguvis jurista izglītību Baltijas Starptautiskā akadēmijā un pirms kļūšanas par LOK vadītāju viņa vārds visskaļāk pēdējos gados izskanēja pirms diviem gadiem, kad viņš bija Alda Gobzema radītās partijas „Katram un katrai” Zemgales saraksta līderis Saeimas vēlēšanās. Šī gadsimta sākumā pirms viņš sāka apgrozīties valdības gaiteņos Raimonds Lazdiņš bija Latvijas Apdrošinātāju asociācijas Drošības dienestu komisijas vadītājs, kā arī akciju sabiedrības „Baltijas apdrošināšanas nams” Drošības departamenta vadītājs.

Valdības iekšlietu padomnieks

2005. gada maijā Raimonds Lazdiņš kļuva par ministru prezidenta Aigara Kalvīša padomnieku iekšlietu jautājumos, pusgadu vēlāk - arī par iekšlietu ministra Dzintara Jaundžeikara padomnieku (tāds viņš arī palika, tad, kad Dzintaru Jaundžeikaru ministra krēslā nomainīja Mareks Segliņš). 2007. gadā pavasarī tika aizturēts Ventspils mērs Aivars Lembergs apsūdzībā par smagiem noziegumos, kas satricināja jau tā saspringto valsts politisko gaisotni, kurā izteikti bija jūtama prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un Aigara Kalvīša asa pretstāve. Tai laikā, kamēr prezidente premjeru mēģināja piebremzēt ceļā uz „treknajiem gadiem”, nu nāca arī drošības iestāžu likumu vētīšana. Premjers bīdīja grozījumus drošības likumos, kurus lielā mērā izstrādāja Raimonda Lazdiņa vadībā. Grozījumu būtība bija tāda, ka premjers iegūtu nekontrolētu varu pār drošības dienestiem, no teikšanas atstumjot Valsts prezidentu un Saeimu. Prezidente šos grozījumus noraidīja un par tiem izsludināja tautas nobalsošanu. Galu galā šie grozījumi Saeimā tā arī netika pieņemti, jo Saeima, ņemot vērā sabiedrības neapmierinātību, tos atsauca. 

Tolaik Raimondam Lazdiņam ir bijušas un šķiet joprojām ir prasmes un spējas dažādām metodēm ietekmēt politiskos procesus un mācēt darboties aizkulisēs, vēsta TV3 raidījums „Nekā personīga”: „Atbalstu balsojumā (par LOK prezidentu) Raimonds Lazdiņš ieguva, piesolot prāvas summas sporta federācijām. Arī tām, kuru apgrozījums un dalībnieku skaits ir neliels. Iepriekš Izglītības un zinātnes ministrija izraudzījās dažus prioritāros sporta veidus, kas var cerēt uz lielāku valsts atbalstu. Mazāk populāros sporta veidos tas raisīja neapmierinātību. Raimonds Lazdiņš to izmantoja, apdalītās federācijas uzrunājis un ar šo balsu palīdzību nu kļuvis par Latvijas Olimpiskās komitejas prezidentu”.

Māja Floridā un „Princis”

Ar sportu Raimonds Lazdiņš līdz šim bijis saistīts tik daudz, ka savulaik gadu ieņēmis Handbola savienības viceprezidenta posteni. Savukārt 2008. gadā tika dibināts sporta klubs „Princis”, kura galvenā rūpe bija jauno tenisistu audzināšana. Tolaik vienīgā „Prinča” amatpersona bija Raimonda Lazdiņa sieva Laila, bet kā vienīgie kluba dalībnieki darbojušies abu bērni – Artūrs un Signe. Biedrībai „Princis” izdevās piesaistīt lielo valsts uzņēmumu „Latvijas valsts dzelzceļš” un  „Latvijas valsts meži” ziedojumus, pēc visa spriežot, arī ne bez Raimonda Lazdiņa „uzstājības”.

Tad arī parādījās informācija, ka kādreizējais premjera padomnieks, bēdīgi slaveno drošības likumu grozījumu „tēvs” Raimonds Lazdiņš iegādājies savrupmāju Floridā, par to samaksājot 230 000 ASV dolāru (ap 210 000 eiro). Pats Lazdiņš portālam pietiek.com apstiprināja, ka pircējs ir viņš un, ka prāvos līdzekļus šā īpašuma iegādei aizņēmies, bet „aizokeāna mājas uzturēšanu viņš sedzot no mantojumā saņemtas naudas”: „Šis īpašums tika iegādāts par aizdotiem naudas līdzekļiem laikā, kad dolāra kurss bija ļoti zems, un tiek uzturēts par līdzekļiem, kurus pirms savas aiziešanas mūžībā atstāja mans tēvs savu mazbērnu skološanai.”

Lidosta „Rīga” un „Latvijas gāze”

Pēc Aigara Kalvīša aiziešanas no premjera amata, Raimonds Lazdiņš kļuva par lidostas „Rīga” padomnieku drošības jautājumos. 2013. gada nogalē viņam šis darbs bija jāpamet pēc „spiegošanas skandāla”. Sākas izmeklēšana par iespējamu lidostas darbinieku sarunu izspiegošanu. Drošības policija kratīšanā izņēma dažādas iekārtas un datorus, jo pastāvēja aizdomas, ka Raimonda Lazdiņa drošībnieki pievienojuši ierakstīšanas iekārtu lidostas saziņas sistēmai. Tika noskaidrots, ka Lazdiņš pieķerts ne tikai lidostas darbinieku telefonsarunu izspiegošanā, bet arī par vairākiem pārkāpumiem, tādējādi pieļaujot paviršu lidostas teritorijas apsargāšanu, pat tiekot pieļauta nepiederošu personu iekļūšana tajā. Par telefonu noklausīšanos no darba atstādinātais lidostas Drošības departamenta direktors vienojās ar lidostu par darba attiecību pārtraukšanu. Savukārt pats Raimonds Lazdiņš pauda, ka kriminālprocess par „spiegošanas skandālu”, kurā ir iesaistīts arī viņš, esot viņa nomelnošanas pasākums: par noklausīšanos viņš zinājis, bet par sistēmu nebijis atbildīgs. 

Pēc tam Raimonds Lazdiņš sāka strādāt pie sava agrākā priekšnieka Aigara Kalvīša Krievijas “Gazprom” kontrolētajā “Latvijas gāzē”. Tur viņš bija Ekspluatācijas un tehniskā departamenta Analītikas un risku novēršanas daļas vadītājs. Šajā laikā publiski izskanēja daudzi stāsti par uzņēmumiem un privātpersonām, kam „Latvijas gāze” uzrēķināja milzu soda naudas par it kā sabojātiem gāzes skaitītājiem. Vēlāk Satversmes tiesa nosprieda, ka tik lielus maksājumus “Latvijas gāze” nebija tiesīga iekasēt.