Satversmes tiesa turpinās izskatīt lietu par pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā
Satversmes tiesā (ST) 13.jūnijā plkst.9 turpinās skatīt lietu par pilnīgu pāreju uz mācībām latviešu valodā jeb normām, kas izslēdz iespēju Latvijā iegūt vispārējo izglītību mazākumtautību programmās.
ST nolēma atsākt lietas izskatīšanu pēc būtības atklātā tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos. Taisot nolēmumu, tiesa secināja, ka papildus faktiskajiem apstākļiem un juridiskajiem argumentiem, ir nepieciešams noskaidrot arī citus lietas izspriešanai būtiskus jautājumus par to, kā izglītības iestādēs pirmsskolas izglītības pakāpē un pamatizglītības pakāpē tiek īstenota mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programma, un to, vai bērniem ar speciālām vajadzībām tiek nodrošinātas pienācīgas iespējas saglabāt un attīstīt mazākumtautības valodu, kā arī etnisko un kultūras savdabību.
Saeima 2022. gada oktobrī pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas nosaka, ka Latvijā arī pirmsskolās un pamatizglītībā trīs gadu laikā pakāpeniski notiks pāreja uz mācībām tikai valsts valodā. Pirms tam mācības tikai latviski jau notika vidusskolās.
Pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā Latvijas mazākumtautību skolu pamatizglītības programmās sākās šajā mācību gadā, reformā pirmās iesaistot 1., 4. un 7.klases.
No 2024. gada 1. septembra mācības tikai latviešu valodā tiks īstenotas arī 2., 5. un 8. klasēs, savukārt, no 2025. gada 1. septembra - 3., 6. un 9. klasēs.
Lieta ierosināta pēc vairāku privātpersonu iesnieguma. Viņi lūdz ST izvērtēt, vai grozījumi Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā atbilst Satversmes 1. un 114. pantam.
Satversmes 1. pants nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, bet 114. pants paredz, ka personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.
Pieteikuma iesniedzēju ieskatā apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 1.pantā ietvertajam tiesiskās paļāvības principam, kā arī Satversmes 114.pantam un Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību 14.pantam, jo liedz viņam tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu.
Pašlaik ST skata vēl vienu lietu par normām, kas nosaka izglītības iegūšanu privātajās izglītības iestādēs tikai valsts valodā.
2023. gada izskaņā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) paziņoja, ka nav konstatējusi cilvēktiesību pārkāpumu Latvijā īstenotajā pārejā uz mācībām valsts valodā. ECT palāta spriedumos lietā "Džibuti un citi pret Latviju" un lietā "Valiullina un citi pret Latviju" vienbalsīgi atzina, ka nav noticis Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pārkāpums.
Lietā "Valiullina un citi pret Latviju" sūdzības iesniedzēji pauda bažas par 2018. gada likuma grozījumiem, kas palielināja to priekšmetu skaitu, kuri valsts skolās bija jāmāca latviešu valodā - valsts valodā -, kā rezultātā samazinājās mācību laiks krievu valodā. Konstitucionālā tiesa 2019.gadā lēma par attiecīgo grozījumu konstitucionalitāti, atzīstot tos par atbilstošiem konstitūcijai.
Iesniedzēji pauda bažas par tādām pašām izmaiņām privātās skolās. Arī šajā lietā Konstitucionālā tiesa 2020. gadā atzina, ka likumdevējs, regulējot valodu lietojumu vispārējā izglītībā privātajās skolās, ir nodrošinājis līdzsvaru gan starp valsts valodas lietojuma veicināšanu, gan mazākumtautībām piederošo personu tiesībām saglabāt un attīstīt savu identitāti un kultūru.
ECT konstatēja, ka Latvijas valdības veiktie pasākumi, lai palielinātu valsts valodas lietojumu skolās, bija samērīgi un nepieciešami, jo īpaši, lai nodrošinātu vienotību izglītības sistēmā un pietiekamu latviešu valodas zināšanu līmeni, kas ļautu iedzīvotājiem efektīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē.
