FOTO: Atklāta Katrīnas Neiburgas soloizstāde "Sologāmija"

1993. gada decembrī amerikānietes Lindas Beikeres (Linda Baker) radinieki un tuvākie draugi saņēma īpatnēju uzaicinājumu uz kāzām, kurās nebija paredzēta līgavaiņa klātesamība (nonexistent groom). Kāzu ceremonijā, kas norisinājās viņas 40. dzimšanas dienā, 75 viesu un 7 līgavas māsu klātbūtnē Linda salaulājās pati ar sevi, uzsverot, ka tas nav ne skumju vadīts, ne feministisks akts: “Šis ir par labvēlību pašam pret sevi, negaidot, kad to iztēloto labumu tev sniegs kāds cits.”* Pasaules laulību vēsturē Lindas Beikeres kāzas tiek minētas kā viens no pirmajiem sologāmijas gadījumiem mūsdienu sabiedrībā. Šim piemēram 2003. gadā sekojusi arī Dženifera Hoza (Jennifer Hoes), savukārt 2022. gadā plašu rezonansi medijos izraisīja indiešu blogeres Kšamas Bindu (Kshama Bindu) paziņojums par tradicionālu hindu kāzu ceremoniju pašai ar sevi.

No etimoloģiskā viedokļa jēdziens “sologāmija” skaidrojams pavisam konkrēti: laulības (sengrieķu γάμος (gámos)) pašam vai pašai ar sevi (solus), kas konceptuāli saistās ar sevis pieņemšanu, taču neatbalso kādas reliģiskas vai juridiskas kategorijas. Sologāmijas pamatprincipu komplektā var nojaust gan feministiskas perspektīvas manifestāciju, gan narcisma aizmetņus, gan individuālās identitātes pašapliecinājuma rituālus. Vienlaikus sologāmijas vērtība ir atklātība, cieņa un spēja risināt adekvātu dialogu pašam ar savu būtību un vēlmēm.

Personālizstādē, kas pievēršas sologāmijas izpētei un šīs parādības interpretācijām, Katrīna Neiburga caur emocionālu piesātinājumu un vieglu ironiju reflektē sev raksturīgā atvērtumā un personīgās pasaules irdinājumā. Vairākās video epizodēs autore radījusi pietuvinātu pašnovērojumu dažādās ikdienas situācijās: jūtīgā sarunā vai karstasinīgā strīdā pašai ar sevi, dejā ar mājas objektiem pie mīļākās dziesmas, mīlestības un seksualitātes izpausmēs, pieņemot sevi šeit un tagad. Vai mēs meklējam kādus attaisnojumus pašcieņai? Un ja tos meklējam, tad – kādēļ? Katrīnas Neiburgas tuvplāna māksla nav atbilde uz citu uzdotajiem jautājumiem, bet gan rezonējošs mudinājums saņemties, pārkāpt neveiklo robežu un beidzot attīstīt dzīvas attiecības katram ar sevi.

Līdz ar videodarbiem, kuri LNMM baltajā Kupola zālē tiek projicēti kā viena kopīga stāsta dažādi autonomi kaleidoskopiski fragmenti, ekspozīcijā iekļauti šo “paša” attiecību novērojumu artefakti: sologāmijas dzīves protēzes un laimes akmeņu kleita – mākslinieces reālo sajūtu iedzīvinātāja.

Kā daļa no izstādes tapusi “Sologāmijas rokasgrāmata” latviešu un angļu valodā (dizaina autore Estere Betija Grāvere), kurā apkopoti vairāku Latvijas kultūras personību padomi par to, kā veidot attiecības ar sevi. Grāmatā iekļauti teksti, dzeja un ilustrācijas, ko veidojuši 24 autori, tostarp kuratore Solvita Krese, māksliniece Helēna Heinrihsone, komponists Krists Auznieks, dzejnieks Kārlis Vērdiņš. Tāpat izdevuma vizuālais materiāls ietver kadrus no eksponētajiem videodarbiem. Grāmata kā ceļvedis būs pieejama lasīšanai izstādē, kā arī iegādājama muzeja veikalā.