Vai praktiski viss kļūs dārgāks, PVN ceļot par vienu procentu? Atbild Saeimas budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens trešdienas rītā nāca klajā ar nevienu neiepriecinošo ziņu – iespējams, jau tuvākajā nākotnē jārēķinās ar PVN pieaugumu par vienu procentu, jo budžetā trūkst naudas aizsardzības izdevumiem. Tā kā nodokļu celšana nevar notikt bez Saeimas ziņas, Jauns.lv Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Jānim Reiram jautāja, vai mums tik tiešām jārēķinās ar nodokļu (respektīvi - cenas) pieaugumu teju visām precēm un pakalpojumiem.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”) ceturtdienas, 6. jūnija, rītā intervijā Latvijas Radio raidījumam “Labrīt!” pauda, ka viena no iespējām, kā segt potenciāli augošos aizsardzības izdevumus, ir celt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi par vienu procentpunktu: “Ja mums būs būtiski jāpalielina aizsardzības izdevumi, un šeit mums ir divas daļas – ārējā un iekšējā drošība, tad mums ir vēl viena neliela rezerve – PVN (celšana par) vienu procentpunktu, ko mēs varam atļauties. Tā ir realitāte, ar ko Latvijai ir jārēķinās. Tātad, mēs uzmanīgi vērtēsim, kā attīstīsies nodokļu situācija līdz rudenim, bet izslēgt šo situāciju nevaram...”
Vai tik tiešām mums draud PVN pamatlikmes celšana no 21% un 22%, Jauns.lv jautāja Arvila Ašeradena partijas biedram, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Jānim Reiram, kurš arī savulaik bijis finanšu ministrs. Jānis Reirs Jauns.lv pauda:
“Saeimā šādam lēmumam atbalsta nav. Mēs to arī esam pārrunājuši Budžeta komisijā, un kamēr es to vadu un kamēr tajā būs tāds sastāv, kā pašlaik, šāda lēmuma pieņemšanai balsu nepietiek. Ir izprotama situācija, ka būs nepieciešami līdzekļi gan ārējai, gan iekšējai drošībai, bet tie, protams, primāri ir jāmeklē pārvērtējot (budžeta) programmas, izvērtējot, kuras programmas šai ģeopolitiskajā situācijā ir prioritāras un kuras varbūt nav tik prioritāras. Līdz ar to tur ir iespēja rast līdzekļus. Izdevumu pārskatīšanas rezultātā mēs iepriekš pat esam mobilizējuši (atraduši) pat līdz 200 miljoniem eiro. Pašreizēja ģeopolitiskajā situācija ir aizstāvēt katru individuāli, nepasliktinot situāciju. Mēs saprotam, ka PVN celšana katram var pasliktināt situāciju, sadārdzināt gan produktus, gan pakalpojumus.”
Jautāts par to, no kurienes šādai finanšu ministra Arvila Ašaredena ierosmei “aug kājas”, vai par to ir spriests kādos augstos kabinetos, Jānis Reirs raustīja plecus: “Mums (Budžeta komisijai) nav tādas informācijas, neesmu dzirdējis, ka nodokļu politikas (izstrādes) darba grupā šādi jautājumi tiktu skatīti un vērtēti. Man grūti šo komentēt.”
Jauns.lv jau rakstīja, ka Arvils Ašaredens intervijā Latvijas Radio teica, ka uzreiz pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām tiks sāktas politiskās konsultācijas par vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādi. Tiks secīgi izskatīti un vērtēti visi Latvijā spēkā esošie nodokļi, tai skaitā uzņēmumu ienākuma nodoklis, darbaspēka nodokļi, nekustamā īpašuma nodoklis, dabas resursu un vides nodokļi, kā arī netiešie - pievienotās vērtības un akcīzes – nodokļi. Kopš 7. februāra ir notikušas 15 darba grupas sanāksmes un arī šomēnes notiks vairākas sanāksmes, bet uzreiz pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām mēneša vidū tikšot sāktas politiskās konsultācijas, lai varētu sagatavot pamatnostādņu projektu. Pamatnostādnes tikšot sagatavotas jau šomēnes, bet, ņemot vērā saskaņošanas procesus, valdībā tās varētu tikt iesniegtas augusta sākumā. Jau ziņots, ka nodokļu ieņēmumi šobrīd atpaliek no plānotā. Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos četros mēnešos iekasēti 4,54 miljardi eiro, kas ir par 31,8 miljoniem eiro jeb 0,7% mazāk, nekā plānots. Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024. gada pirmajos četros mēnešos bija par 213,7 miljoniem eiro jeb 4,9% lielāki nekā 2023.gada pirmajos četros mēnešos.
