Par drošību, kultūru un medijiem
Daces Melbārdes uzmanības lokā, strādājot Eiropas Parlamentā, ir drošības, kultūras, izglītības un mediju jautājumi.
Jūs Eiropas Parlamentā pārstāvat Latviju Drošības un aizsardzības apakškomitejā. Kas ir šobrīd nozīmīgākie uzdevumi šajā jomā?
79 gadus pēc Otrā pasaules kara Krievijas vardarbības karš Ukrainā ir pilnībā mainījis Eiropas drošības un aizsardzības arhitektūru. Eiropas Savienībai (ES) šobrīd kopējā drošības un aizsardzības politika ir jānosaka par prioritāti!
Lai Ukraina uzvarētu karā un kļūtu par daļu no ES un NATO, starptautiskā sadarbība un solidaritāte ir izšķiroši svarīga. Vienlaikus Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm turpmākajos gados ir jādara viss iespējamais, lai drošības un aizsardzības ziņā ES būtu pašpietiekama. Lai to panāktu, būtiskas investīcijas ir jāiegulda modernas Eiropas Savienības aizsardzības industrijas attīstībā, ir jāattīsta militārā mobilitāte, jāaizsargā ES kritiskā infrastruktūra un piegādes ķēdes. Ir būtiski cīnīties pret hibrīddraudiem, piemēram, kiberuzbrukumiem; tā ir viena no mūsdienu karadarbības formām, kas parāda, ka šajā karā esam ierauti jau visi. Mums visiem kopā ir jāapzinās, ka drošība, labklājība, cilvēktiesības un citas demokrātijas vērtības nav vienkārši garantētas. Tās ir jāaizsargā!
Trešo valstu iejaukšanās Eiropas demokrātijas procesos un dezinformācijas izplatība ir sistēmiski draudi Eiropas turpmākajā izaugsmē. Eiropas Parlamentā bijāt viceprezidente Īpašajā komitejā attiecībā uz ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos Eiropas Savienībā. Kādus piedāvājat risinājumus šiem sistēmiskajiem draudiem?
Mana prioritāte ir informācijas telpas visaptveroša aizsardzība. Tā ir balstāma uz pieciem pilāriem. Pirmais – stipra, kvalitatīva un daudzveidīga mediju vide. Otrais – izglītota un kritiski domājoša sabiedrība ar labi attīstītu medijpratību. Trešais – efektīvs digitālās telpas regulējums. Ceturtais – mērķtiecīga un sistemātiska stratēģiskā komunikācija. Piektais – ES tehnoloģiskā izcilība.
Šajā Eiropas Parlamenta sasaukumā esam likuši stingru pamatu jaunai Eiropas mediju politikai. Ģeopolitiskās spriedzes apstākļos stipra, kvalitatīva un daudzveidīga mediju telpa ir arī nozīmīgs drošības faktors. Investīcijas medijos ir ieguldījums cīņā pret dezinformāciju un naida kurināšanu. Jo tieši kvalitatīvs, uz dažādām auditorijām mērķēts saturs neatstāj tukšu vietu dezinformācijas izplatībai.
2021. gada nogalē Eiropas Parlaments pieņēma manis sagatavoto ziņojumu par Eiropas medijiem digitālajā desmitgadē. Ziņojums īpaši fokusējas uz būtiska finansiāla atbalsta un labvēlīga tiesiskā regulējuma nodrošināšanu medijiem.
Turpmākajos trīs gados Eiropas Komisija ir ņēmusi vērā ziņojumā sniegtos priekšlikumus:
- ir uzsākusi jaunu iniciatīvu NEWS, ES budžetā paredzot atsevišķu finansējumu ziņu medijiem un medijpratībai;
- ir piešķirti divi miljoni eiro pilotprojektam, lai novērstu “ziņu tuksnešu” veidošanos Eiropas Savienībā;
- šogad Eiropas Parlamentā pieņēmām Eiropas Mediju brīvības aktu ar mērķi nodrošināt, lai visiem eiropiešiem ir pieejama kvalitatīva un neatkarīga žurnālistika; tāpat nesen esam pieņēmuši direktīvu, kas pasargā žurnālistus no ļaunprātīgām tiesvedībām.
Savukārt Latvijas mērogā man svarīgas ir izglītojošās aktivitātes. Daudz esmu atbalstījusi medijpratības iniciatīvas, īpaši vērstas uz bibliotekāriem, jauniešiem un senioriem.
Darbs Eiropas mediju stiprināšanai noteikti ir jāturpina. Nākamajā Eiropas Savienības daudzgadu budžetā medijiem ir jāparedz adekvāts un pastāvīgs finansējums, izveidojot Eiropas līmeņa Mediju atbalsta fondu. Tāpat mums ir jāpanāk, ka tiešsaistes platformās profesionālas un neatkarīgas žurnālistikas saturs ir pamanāmāks un vieglāk atrodams nekā dezinformācija. Un ne mazāk svarīgi – šīm globālajām tiešsaistes platformām Eiropā beidzot ir jāmaksā nodokļi, un daļa no nodokļu ieņēmumiem ir jānovirza profesionālu mediju atbalstam.
Jums Eiropas Parlamenta sasaukumā vairākus gadus bija uzticēti Kultūras un izglītības komitejas viceprezidenta pienākumi. Covid pandēmija, Krievijas karš Ukrainā un tam sekojošie ekonomikas satricinājumi bija liels izaicinājums ES kultūras un radošajam sektoram. Kādu atbalstu Europas Parlaments varēja kultūrai sniegt?
Aizvadītajos gados Eiropas kultūrtelpa ir piedzīvojusi kārtīgu turbulenci. Tā bija viena no divām nozarēm, kas pandēmijas ietekmē cieta vislielākos zaudējumus. Mūsu operatīvais uzdevums bija palīdzēt Eiropas kultūras sektoram un tajā nodarbinātiem pēc iespējas ātrāk atjaunoties pēc pārciestajiem satricinājumiem. Šis bija arī taisnīgs uzstādījums, jo tieši kultūras nozare ir demonstrējusi apbrīnojamu izturētspēju un solidaritāti ar krīzē cietušajiem.
Tāpēc šajā Eiropas Parlamenta sasaukumā viens no maniem pamatmērķiem ir bijis panākt finansējuma palielināšanu kultūras atbalstam. Darbojoties Kultūras un izglītības komitejā, esam panākuši, ka kultūras programmas Radošā Eiropa finansējums ir teju divkāršots. Kopumā ap 2,5 miljardiem eiro, kas pieejami kultūras mobilitātei, kultūras apmaiņām, radošai darbībai un kultūras pieejamībai – tas ir lielākais budžets, kāds jebkad ir bijis pieejams kultūras un radošajām nozarēm Eiropā.
Man ir gandarījums, ka izdevās pārliecināt Eiropas Parlamenta vairākumu un lielu skaitu Eiropas Savienības dalībvalstu, tostarp Latviju, lai kultūras un radošajam sektoram Eiropas Savienības Atveseļošanās un noturības plānā iezīmētu vismaz 2 procentus finansējuma.
Viens no Eiropas Savienības ekonomikas izaicinājumiem ir samērā zemā produktivitāte. Ko Eiropas Savienībā varam darīt izglītības un pētniecības jomā, lai to mainītu?
Ieguldījumiem izglītībā, apmācībās un prasmju pilnveidē ir izšķiroša nozīme Latvijas un Eiropas ekonomikas izaugsmē un attiecīgi labklājības celšanā.
Viena no manām prioritātēm aizvadītajā Eiropas Parlamenta sasaukumā izglītības, pētniecības un inovāciju jomā saistās ar centieniem mazināt plaisu starp dalībvalstīm. Piemēram, panācām, ka Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta darbībā finansēšanas prioritāte būs tām valstīm, kurām ir zemāki inovāciju rādītāji. Arī strādājot pie Eiropas Parlamenta ziņojuma par labvēlīgas vides veidošanu jaunuzņēmumiem, iestrādāju ģeogrāfiskā līdzsvara principu atbalsta instrumentiem.
Tāpat strādāju pie vienotas Eiropas izglītības telpas izveides līdz 2025. gadam, kas aptver visus izglītības līmeņus un veidus un kuras galvenais mērķis ir palīdzēt eiropiešiem pielāgoties ES pārkārtošanās procesiem – zaļajam kursam un digitālajai pārveidei. Ļoti svarīga iniciatīva Eiropas ekonomikas produktivitātes celšanai ir Eiropas universitāšu alianšu veidošana un kopīgu studiju un pētniecības programmu izstrāde, kas īpaši vērstas uz Eiropas darba tirgū nepieciešajām profesijām. Tāpat plašas iespējas izglītības jomā sniedz labi zināmā Erasmus+ programma, kuras finansējumu mums izdevās būtiski palielināt. Turpmākajos gados īpaši svarīgi ir panākt lielāku uzrāvienu pieaugušo izglītošanā un digitālo prasmju apgūšanā. Tāpat uzmanība ir jāvelta jauniešiem, kuru iespējas ir ierobežotas, kuri dzīvo attālās teritorijās un kuriem pastāv atstumtības riski. Šim nolūkam kalpo arī jaunā programma ALMA, kas ir nesen izveidota un paredzēta jauniešiem, kuri vairs nemācās un meklē savu vietu darba tirgū.
Uzsākot darbu Eiropas Parlamentā, nacionālajā līmenī izveidoju jauno līderu programmu Ar stiprām saknēm Latvijā un Eiropā, kas dod iespēju Latvijas jauniešiem meklēt risinājumus Eiropas nākotnes izaicinājumiem un pilnveidot līderības prasmes. Šī programma ir jāturpina, jo tikai mēs paši esam atbildīgi par nākotnes līderu sagatavošanu savai zemei un profesionālai pārstāvniecībai Eiropā.
Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiks 8. jūnijā.
Politiskā reklāma. Politisko reklāmu apmaksā politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība.
