LIZDA kampaņa par neuzticību ministrei Čakšai skolotājos negūst plašu atsaucību
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) iniciatīva par neuzticības izteikšanu izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai ("Jaunā Vienotība"), par ko parakstu vākšana sākta skolotāju piketā pirms nedēļas, kopš tā brīža nav guvusi strauju atbalsta pieaugumu skolotāju vidū.
21. maijā pie valdības ēkas notika Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības rīkotais izglītības nozares darbinieku pikets, kurā arodbiedrība pauda iebildumus pret Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājumu pedagogu darba slodžu balansēšanai. Par slodžu sabalansēšanas modeli bija jāvienojas jau pērnā gada maijā.
Lai gan LIZDA vadītāja Inga Vanaga pirms piketa medijiem norādīja, ka nozares ministres Andas Čakšas ("Jaunā Vienotība") demisiju neprasīs, tomēr LIZDA pasākumā uzsāka parakstu vākšanu par neuzticības izteikšanu Čakšai, kam bija jānoslēdzas trešdien, 29. maijā, informēja Latvijas Radio. Tomēr parakstu vākšana pagarināta līdz 5. jūnijam.
Iemesls parakstu vākšanas pagarināšanai esot pedagogu aizņemtība eksāmenos, tamdēļ parakstu lapas vēl neesot apceļojušas skolas. Piketa dienā bija savākti aptuveni 1500 paraksti, bet līdz šodienai parakstu skaits pieaudzis līdz 2000.
Par to, vai parakstu vākšana ir izgāzusies, šobrīd grūti spriest. LIZDA vadītāja Inga Vanaga informēja, ka šāds risinājums izvēlēts, jo ministres demisiju pieprasīt neesot bijis jēgas, redzot, ka valdības vadītāja Evika Siliņa, kas ir Čakšas partijas biedre, ir nostājusies kolēģes pusē. Līdz ar to parakstu vākšana esot vienkārši nozares vērtējums ministrei par darbu, virzot pārmaiņas, kas pasliktina nodarbinātības situāciju nozarē. LIZDA nosūtīšot vēstules Valsts prezidentam, Saeimai un premjerei.
Vanaga neslēpa, ka 29. maijs parakstu savākšanas noslēgumam sākotnēji izvēlēts tāpēc, ka tas ir termiņš atzinumu izteikšanai IZM informatīvajam ziņojumam un ierosinātajiem grozījumiem valdības noteikumos par pedagogu darba samaksu, bet viedokli arodbiedrība vēl tikai apkopojot.
Vanaga norādīja, ka ministrijas piedāvātie grozījumi dodot pārāk plašas interpretācijas iespējas slodžu aprēķināšanai. "Ministrija maina metodiku, maina formulējumus Ministru kabineta noteikumos, kas uzrakstīti tā, ka var interpretēt dažādi. Slodzēs var notarificēt dažādi "citus pienākumus", īpaši starpbrīžus. Tas rada risku ienākumu samazinājumam, sākot no padsmit līdz pat 400 eiro," izstāstīja skolotāju arodbiedrības vadītāja Latvijas Radio.
