Balsojums par atklātu prezidenta vēlēšanu tā arī nav noticis

Saeimas Prezidijam nākamajā sēdē būs jālemj par šī likumprojekta iekļaušanu parlamenta sēdes darba kārtībā. Tomēr Saeimas Juridiskajā birojā skaidroja, ka Saeima lēmumu par šo likumprojektu vēl nav pieņēmusi, tāpēc tā izskatīšana būtu jāpabeidz un jāiekļauj darba kārtībā.

Sākotnēji, pirmajā balsojumā, ar nelielu pārsvaru šis likumprojekts tika noraidīts. Likumprojektu atbalstīja 43 deputāti no "Vienotības", "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK), kā arī Latvijas Reģionu apvienība (LRA). Pret bija 21 parlamentārietis no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un "No sirds Latvijai" (NSL), savukārt 23 deputāti no "Saskaņas" un arī ZZS atturējās.

Vēlāk deputāti aicināja pārbalsot šo jautājumu, tomēr turpmākajos divos balsojumos piedalījās mazāk par pusi deputātu, tātad nebija kvoruma. Par atklāto prezidenta ievēlēšanu, tāpat kā iepriekš, balsoja "Vienotība", VL-TB/LNNK un LRA, savukārt "Saskaņa", ZZS, kā arī NSL balsojumos nepiedalījās.

Ņemot vērā šo situāciju, sēdē tika izsludināts tehniskais pārtraukums, bet vēlāk deputāti rosināja izskatīt nākamos darba kārtības jautājumus. Tātad šodien lēmums par Satversmes grozījumiem netika pieņemts un deputātiem pie šī jautājuma būs jāatgriežas.

Pat ja likumprojekts tiks nodots izskatīšanai komisijās, pašlaik parlamentā tam nav divu trešdaļu deputātu atbalsta, kas nepieciešams Satversmes grozījumu pieņemšanai.

Starp valdošajām partijām jau pirms nedēļas raisījās domstarpības saistībā ar šo likumprojektu, jo koalīcijas līgumā noteikts, ka par Satversmes grozījumiem partneriem jābūt vienotam viedoklim.

Arī šodien ZZS līderis Augusts Brigmanis paziņoja, ka Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) vadītās valdības koalīcijas līgums pēc būtības vairs nav spēkā, jo "Vienotība" un VL-TB/LNNK to sagrāvušas, atbalstot izmaiņu veikšanu Satversmē, par kurām nav panākta vienošanās koalīcijā. Brigmanis gan piebilda, ka minētā iemesla dēļ valdības krišana nav gaidāma.

Pārējie valdības partneri arī uzskata, ka šī jautājuma dēļ valdība krist nevarētu. Viņi gan prognozē skarbu vārdu apmaiņu šajā jautājumā.

Vienlaikus parlaments šodien nodeva izskatīšanai komisijās LRA iesniegtos grozījumus Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā, paredzot, ka Valsts prezidents tiek ievēlēts atklāti. Lai paredzētās izmaiņas likumā to atbalstīšanas gadījumā stātos spēkā, nepieciešams veikt arī attiecīgus grozījumus Satversmē.

LETA, Foto: Lita Krone/LETA