Brisele prasīs atteikties no lauku sirsniņmājām

Jaunā kanalizācija plānota teju 60 kilometru garumā, ūdensvads – gandrīz astoņi kilometri un, ja pašvaldība atradīs naudu, būs vēl 22 kilometri maģistrālo ūdensapgādes tīklu ārpus ES projekta. Visu paveikt iecerēts līdz 2021. gadam.

Jaunbūvēs ar sirsniņmāju nepietiks

Pēc projekta īstenošanas 98 procentiem novada ciemu iedzīvotāju būšot iespēja atteikties no kanalizācijas bedres. Lai jauno infrastruktūru arī lietotu, dome noteikusi, ka visiem jaunceļamo īpašumu saimniekiem pie tās jāpieslēdzas obligāti.

Mārupes Attīstības nodaļas vadītāja Ilze Krēmere Latvijas Radio skaidro: “Tas attiecas tikai uz jaunajiem apbūves gabaliem – visiem, kas dzīvo maģistrālo kanalizācijas vadu izbūves teritorijās, ir pienākums pieslēgties centralizētajai kanalizācijai.” Visi potenciālie klienti jau ir brīdināti būvprojekta izstrādes laikā.

Negrib vai nevar

Arī citas pašvaldības izstrādā līdzīgus nosacījumus, citādi situācija ir savāda – nauda kanalizācijas modernizācijai iztērēta, bet iedzīvotāji izmanto sauso ateju. Iemesls gan parasti ir vienkāršs – pašvaldības nedrīkst maksāt par privātajiem pieslēgumiem, bet iedzīvotāji negrib vai nevar tērēties. Mārupē aprēķināts, ka, pilnībā sedzot pieslēgumus maznodrošinātajiem, kanalizācijas vads no mājas līdz ielai izmaksā no 500 līdz 2500 eiro.

Iztērēts pusmiljards, pieslēgusies puse

Tiesa, izmaksas var būt vēl lielākas, ja Briselē "uzodīs", ka Eiropas nauda ir tērēta, bet rezultāta nav. Proti, 2007.–2013. gadā visā Latvijā ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstībai iztērēti vairāk nekā 500 miljoni eiro, un ES līdzfinansējums bijuši 441,99 miljoni.

Līdz pagājušā gada 30. jūnijam pie centralizētajiem ūdensapgādes tīkliem, kas izbūvēti ar ES fondu atbalstu, bija pieslēgušies 52% jeb 53 946 iedzīvotāji, pie centralizētajiem notekūdeņu tīkliem – 49% jeb 68 523 iedzīvotāji. Pašvaldībām ir jānodrošina noteikts pieslēgumu skaits, un, to neizpildot, var nākties atmaksāt ieguldīto naudu. Nākamajam plānošanas jeb naudas dalīšanas periodam Eiropas Komisija jau ir radusi risinājumu – noteikusi obligāto pieslēgšanos, lai pašvaldības dabūtu finansējumu.

Arī Rīgā kā senlaikos

Jāpiebilst, ka pat Rīgā joprojām daudzviet ir sausās tualetes ar kanalizācijas bedrēm zem mājas.Jau vēstījām, ka rakstīja par dramatisko situāciju sešu dzīvokļu namā Torņakalnā, Altonavas ielā 19. Ēku drupina mēslu bedre, bet "Rīgas namu pārvaldnieks" plāno tās restaurāciju, nevis pieslēgt māju pie centralizētās kanalizācijas, kas šajā apkaimē izbūvēta par ES Kohēzijas fonda naudu.

Turklāt būvvalde paziņojusi, ka ēku izmantot ir bīstami un iedzīvotājiem līdz 15. februārim jāizvācas. Varbūt divu pašvaldības dzīvokļu īrniekiem dome piedāvās jaunu pajumti, bet četri dzīvokļi ir privātīpašums. Saimnieki tos var zaudēt, bet jaunu pajumti viņiem nedos – nav paredzēts. Vienā gadījumā skolotājas ģimenes mājoklis iegādāts par bankas kredītu.