Mazo ērgli Cesvaines pusē apsūdz jēra apēšanā

Mežs pie saimniecības ir tuvu, no kūts apmēram 150 metru. Dombravs devies taisīt aploku un ieraudzījis ērgli sēžam kalna galā un kaut ko ēdam. “Sākumā nodomāju, ka kārtējo vistu nozadzis. Aizgāju atpakaļ uz māju, paņēmu fotoaparātu un devos atpakaļ. Piegāju medījumam tuvāk, un izrādījās, ka tas ir jērs, nevis vista. Bija palikuši vien kauli un āda, bet vēl silts,” stāsta Dombravs.

No rīta vēl bija dzīvs

Saimnieks šo janvārī dzimušo jēru vēl no rīta redzējis dzīvu, tobrīd laukā bija izlaidis četrus jērus un septiņas aitas. Kopumā saimniecībā ir vairāk nekā trīsdesmit jēru un ap 50 aitām, pārējais ganāmpulks atradās voljēros. Bojā gājušais jērs bija viens no vecākajiem, pusaitas lielumā.

Vairākas dienas iepriekš Dombravs atradis uz lauka beigtu jēru, kuram galvā bijis caurums. Aiznesis aiz kūts, nākamajā dienā tas bijis ļoti līdzīgi saplosīts.

“Suņi, lapsas nes uz krūmiem, jo grib ar medījumu noslēpties. Bet mazais ērglis jēru bija uznesis kalniņā, apmēram 25 metrus no kūts. Man visi pārmet, ka mazie ērgļi neķerot jērus, bet šos mājlopus noķert ir ļoti viegli. Es domāju, ka jērs varēja tur arī gulēt. Ja kāds stiprāk iesit jēram vai aitai, rupji nogāžot zemē, tie ir tik stulbi radījumi, ka uzreiz guļ un vairs augšā neceļas. Bijis, ka suns vienkārši nogāž un šis lopiņš guļ. Šašliks. Ja iesper, tad gan ceļas augšā,” skaidro saimnieks.

Siro pēc vistām

Pērn mazais ērglis esot zadzis vistas. “Saka, ka tas to nedarot, bet šis putns lido iekšā pagalmā, gan mazais ērglis, gan vistu vanagi. Cik aiznests, īsti nezinu, bet vistu un pīļu man paliek mazāk. No tītariem gan mazais ērglis baidās,” novērojis Dombravs.

No viņa putns nav bijies, ielaidies alksnī, bet ļāvis pieiet pavisam tuvu klāt. Apmēram pirms diviem gadiem netālu bijusi ligzda, bet tagad tā nav apdzīvota, šie putni mīt kaut kur kaimiņa mežā.

“Nezinu, kā rīkoties tālāk. Visi vietējie lauksaimnieki saka, ka jāņem rokās plinte un jautājums jārisina pavisam vienkārši,” saka Dombravs. Vietā piebilst – nerunājot nemaz par ētiku, šāds risinājums izmaksās daudz dārgāk par jēru. Sods par mazā ērgļa nogalēšanu ir ļoti bargs – 40 minimālo mēnešalgu apmērā jeb 28 000 eiro. Turklāt draud arī kriminālatbildība un brīvības atņemšana līdz pat pieciem gadiem.

Ornitologiem citas versijas

Dombravs runājis ar ornitologu Jāni Ķuzi, kurš apšaubījis mazā ērgļa vainu un pieļāvis, ka jēru nokodis kāds suns, bet putns pēc tam ēdis maitu. Dombravs iebilst, ka jērs vēl bija silts, kad ērgli padzinis. Vaicāts, kā rīkosies turpmāk, viņš atzīst: “Dzīvošu, redzēšu, ja vēl kaut kas notiks, domāšu. Jērus iespundēt iekšā arī nevar, tiem jāstaigā, vajadzīga zāle.”

Ornitologs, plēsīgo putnu speciālists Uģis Bergmanis stingri noraida apsūdzības mazajam ērglim: “Tādi gadījumi nav zināmi. Pavisam noteikti mazais ērglis dzīvam jēram neuzbrūk. Man ir pilnīga pārliecība, ka jērs bijis jau beigts.”

Mazo ērgļu pamatbarība ir izmēros daudz mazāka. “Lauka strupastes, citi peļveidīgie grauzēji, vardes, nesmādēs arī kurmi, tāpat mazi putnēni, piemēram, cīrulis,” šo plēšputnu ēdienkarti raksturo Bergmanis. Mazie ērgļi labprāt ēd arī maitu – beigtus dzīvniekus, gan stirnas, gan āpšus, lapsas un citus, un tā būšot arī šajā gadījumā. Ne visi jēri izdzīvo, un mazais ērglis visdrīzāk izmantojis iespēju.

Zoologs Vilnis Skuja pieļāvis, ka vainojami var būt kraukļi, un ērglis tikai pēc tam sācis ēst jau beigtu jēru. 2003. gadā Vācijā ap 50 līdz 60 kraukļu nogalināja 19 aitas. Policijas pārstāvis Dītmars Ernsts stāstīja: “Tie izmanto savus knābjus, savus nagus. Viņi izrauj dzīvniekiem acis.” Dombravs gan tādu kraukļu baru nav redzējis, bet ar vienu jēru tiktu galā arī viens vai divi putni.

Var pieprasīt kompensāciju

Arī Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) eksperti uzsver, ka  mazais ērglis noteikti nav pats nomedījis jēru, kas izmēros ir ievērojami lielāks par ierastajiem šā putna barības objektiem. Ir ļoti mazticams, ka ērglis mēģinātu pats noķert jēru, tas izmanto iespēju netērēt enerģiju medījot un izdevības gadījumā barojas ar maitu un citu plēsēju nomedītiem un pamestiem barības objektiem.

Ja īpašniekam tomēr izdotos pierādīt, ka vainojams mazais ērglis, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem viņam būtu tiesības uz kompensāciju, kāda paredzēta par īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu dzīvnieku nodarītiem būtiskiem postījumiem lopkopībai, ja to apmērs pārsniedz minimālās mēnešalgas apmēru, t.i., 700 eiro.

Pieteikums DAP jāiesniedz nekavējoties, lai pēc iespējas ātrāk varētu novērtēt situāciju dabā. Uz notikuma vietu ne vēlāk kā piecu darbadienu laikā izbrauc komisija Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvja vadībā, piedalās arī pa vienam pārstāvim no Valsts meža dienesta un Pārtikas un veterinārā dienesta.

Viens no būtiskiem nosacījumiem, ko komisija pārbauda, paredz, ka zemes īpašnieks vai lietotājs nodrošina vismaz vienu no šādiem aizsardzības pasākumiem:

* nožogotas platības lauksaimniecības dzīvniekiem diennakts tumšajā laikā;

* suņi;

* vizuālie atbaidītāji (silueti, mulāžas, spīdoši elementi);

* citi pasākumi (piemēram, repelenti, šķēršļi, elektriskie gani), ciktāl tie nav pretrunā ar vides un dabas aizsardzības prasībām.

Latvijā mīt gandrīz puse Eiropas mazo ērgļu

Latvijā dzīvo ap 4000 mazo ērgļu pāru – gandrīz puse no Eiropas un piektā daļa no pasaules populācijas. Kopš 2000. gada mazo ērgļu populācija Latvijā samazinājusies par 10–15%, ja suga izzustu mūsu valstī, tas atstātu ietekmi uz kopējo populāciju.

Mazais ērglis norāda, ka tā dzīvesvietā ir daudzveidīga daba, šiem putniem nav piemēroti jauni meži, jo koki vēl nav pietiekami stabili ligzdas noturēšanai, tāpēc svarīgi saglabāt vecas mežaudzes.