Debates krievu valodā: asociācija aicina politiķus nediskreditēt medijus, bet LTV vadību - plašāk skaidrot tās lēmumus
Politiķi aicināti atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem, bet sabiedriskie mediji - plašāk skaidrot sabiedrībai savas redakcionālās izvēles, norāda Latvijas Žurnālistu asociācijā.
Asociācijā norāda, ka patlaban akcenti no diskusijām par partiju darbu Eiroparlamentā pārcelti uz jautājumu par debašu valodu, īpašu sitienu dodot pa sabiedriskajiem medijiem. Sabiedrības uzmanība novirzīta no būtiskiem sociālpolitikas un ekonomikas jautājumiem uz strīdu par to, vai ar likumu atļautam saturam krievu valodā ir vieta sabiedriskajos medijos, šāda satura veidošanu pielīdzinot Kremļa politikas atbalstīšanai.
Publiskajā telpā radīts iespaids, ka debates krieviski tiks rīkotas, Latvijas Televīzijai 9LTV) sašaurinot saturu latviešu valodā. LTV darbinieki un žurnālisti tiek dēvēti par nodevējiem un latviešu valodas ienaidniekiem. "Tā nav taisnība," uzsver asociācijā. Vienlaikus LTV vadība nepietiekami iesaistās savu žurnālistu aizsardzībā un nepietiekami skaidro sabiedrībai pieņemtos lēmumus.
Integrācijas un mediju politika ir politiķu rokās, tai skaitā to, kuri piedalījās piketā pret priekšvēlēšanu saturu krievu valodā. Politiķiem labi zināms, kādā veidā likumīgi ietekmēt satura veidošanu – iesniegt likumpojektus, piedalīties mediju politikas pamatnostādņu izstrādāšanā, iestrādāt prasības medijiem likumos. "Vajadzības gadījumos Saeima likumus pieņēmusi pat vienā svētdienas vakarā. Taču šobrīd arī varas partiju politiķi uzvedas tā, it kā šīs iespējas būtu atņemtas," atgādina žurnālistu asociācijā.
Latvijas Žurnālistu asociācija aicina sabiedriskos medijus plašāk skaidrot savas idejas, iesaistīties saturīgā dialogā. Piemēram, kādi dati, pētījumi un apsvērumi liecina, ka pirmsvēlēšanu satura plāns krievu valodā ir sabiedrībai vajadzīgs; kādi ir secinājumi par 2022. gada Saeimas pirmsvēlēšanu laika saturu krievu valodā.
Savukārt politiķi aicināti nepazemot demokrātiju, nediskreditēt žurnālistus īslaicīgu mērķu vārdā. Dzīve Latvijā turpināsies arī pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, un uzticami mediji sabiedrībai būs ļoti vajadzīgi.
Arī Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs mikroblogošanas vietnē "X" paudis, ka mediju redakcionālā neatkarība ir būtiska.
Svarīga ir gan redakcionālā neatkarība, gan žurnālistu neatkarība un tiesības paust viedokli. https://t.co/74F3ew2TcS
— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) May 22, 2024
Kā vēstīts, publiskajā telpā strīdas par to, vai ir pieņemami sabiedriskajos medijos rīkot EP veltītas debates krievu valodā. Valsts valodas centrs (VVC) iepriekš izplatījis paziņojumu, ka neatbalsta LTV ieceri rīkot sabiedriskajā televīzijā EP priekšvēlēšanu debates krievu valodā, jo, viņuprāt, šāda iecere esot pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā. VVC uieskatā, jebkuras svešvalodas nemotivēta lietošana plašsaziņas līdzekļos notiek tikai un vienīgi uz latviešu valodas lietojuma sašaurinājuma rēķina.
LTV saistībā ar notikuši vērsusies Tieslietu ministrijā un aicinājusi skaidrot VVC publiskos pārmetumus, jo uzskata to par mēģinājumu ietekmēt sabiedriskā medija redakcionālos lēmumus. LTV vērtējumā, VVC neizprot, kā tiesību normās noteiktā priekšvēlēšanu aģitācija atšķiras no priekšvēlēšanu raidījumiem. Medija pārstāvji skaidro, ka priekšvēlēšanu debates nav priekšvēlēšanu aģitācija, bet gan saturs par EP vēlēšanām.
LTV nepiekrīt, ka mazākumtautību multimediju platformas "Rus.lsm" veidotās priekšvēlēšanu debates būtu vērtējamas kā nemotivēta svešvalodas lietošana. Medija ieskatā, LTV rīkojas atbilstoši SEPLP apstiprinātajam sabiedriskajam pasūtījumam, kurā noteikts, ka divi būtiskākie mazākumtautību multimediju platformas "Rus.lsm" 2024.gada satura virzieni ir atspoguļot Latvijas mazākumtautībām valstiski un starptautiski nozīmīgus notikumus, kā arī atspoguļot EP vēlēšanas, vēstot par to ietekmi uz Latviju.
