VIDEO: Francijas vēstniece Latvijā: kā sajust īsto Latvijas garšu
Francijas vēstniece Latvijā Aurēlija Ruajē-Gunēna Latvijā pirmo reizi viesojās 1992. gadā kā studente. Toreiz uz viņu spilgtu iespaidu atstāja latviešu drosme. Teju 30 gadus vēlāk viņa kļuva par Francijas vēstnieci Latvijā, un pēdējo 4 gadu laikā viņai nācies saskarties ar daudziem izaicinājumiem.
Pirmo reizi Latvijā vēstniece viesojās jau 1992. gadā
Pirmo reizi viesojos Latvijā 1992. gadā studentu apmaiņas ietvaros. Jūlijā studenti no Baltijas viesojās Francijā, bet augustā mums bija iespēja apciemot kādu no Baltijas valstīm, un es izvēlējos Latviju. Mēs, Francijas studenti, nācām no salīdzinoši pasargātas vides un Latvijā tikāmies ar studentiem, kas vien gadu iepriekš bija pakļāvuši sevi reālām briesmām un cīnījušies par savas valsts neatkarību un brīvību. Vietējo iedzīvotāju drosme uz mani atstāja ļoti spilgtu iespaidu.
Latvijā tikām silti uzņemti, tikāmies ar politisko zinātņu un tūrisma studentiem un iepazīstinājām viņus ar Francijas izglītības sistēmu un kultūru. Divi no sastaptajiem studentiem man kļuva par tuviem draugiem, ar kuriem uzturu kontaktu vēl joprojām.
Arī Francijas vēstniecībā Latvijā pirmo reizi viesojos šī brauciena ietvaros. Vēstniecībā man bija izdevība satikt Latvijas goda konsulu Strasbūrā, kas ir mana dzimtā pilsēta. Viņš meklēja praktikantu nākamajai vasarai, jo viņš sāka strādāt ar jautājumiem saistībā ar Eiropas Padomi. Es apjautu, ka labprāt šo lomu uzņemtos un tā nu sanāca, ka savas pirmās gaitas uzsāku vispirms Latvijas, un tikai tad Francijas diplomātiskajā dienestā.
Strasbūrā jau biju iemācījusies dažus vārdus latviski, bet vēlāk izlēmu nopietnāk apgūt latviešu valodu un Parīzē pieteicos valodu kursiem Francijas Nacionālajā Austrumu civilizāciju un valodu institūtā, INALCO. Pamazām, šķiet, arī mans dzīves ceļš sāka vest Latvijas virzienā. Vairākus gadus vēlāk, kad man radās izdevība kandidēt uz vēstnieces amatu, mana pirmā izvēle bija Latvija.
Pandēmija un Krievijas iebrukums Ukrainā
Uzsāku darbu Francijas vēstniecībā Latvijā 2020. gadā un šajā laikā nācās saskarties ar vairākiem izaicinājumiem. Vēstnieka uzdevums ir veicināt valstu savstarpējās attiecības, tādēļ pienākumu veikšanā ļoti sarežģīts bija pandēmijas laiks ar tā uzliktajiem ierobežojumiem. Šādos apstākļos bija nepieciešams arī stiprs komandas gars. Mums paveicās tādā ziņā, ka 2020. gada vasarā situācija nedaudz stabilizējās un septembrī vizītē Latvijā ieradās Francijas prezidents Emanuels Makrons. Tiesa, neilgi pēc vizītes šis “iespēju logs” aizvērās, un atkal tika noteikti stingri pandēmijas ierobežojošie pasākumi. Bija izaicinoši veikt diplomātisko darbu laikā, kad saskarsmes iespējas ar cilvēkiem bija limitētas.
Tāpat ļoti sarežģīts bija laiks, kad Krievija uzsāka plaša mēroga iebrukumu Ukrainā. Bija šokējoši piedzīvot to, ka Krievija pārkāpusi “sarkano robežu” un uzbrukusi demokrātiskai, neatkarīgai valstij. Eiropas Savienībai jau kara pirmajās dienās ļoti būtiski parādīt vienotu nostāju attiecībā uz šo iebrukumu - parādīt, ka vienotā Eiropa un alianse Ukrainu šajā cīņā nepametīs.
Krievija karā uzvarēt nedrīkst
Domāju, ka Francijas nostāja Ukrainas jautājumā ir tik stingra, jo mēs zinām, ka Krievija karā uzvarēt nedrīkst. Tas nozīmētu, ka noteikumos balstītai pasaules kārtībai pienāktu gals. Mēs esam nopietni strādājuši pie tā, lai panāktu noteikta līmeņa drošību Eiropā, un Krievija šo kārtību cenšas iznīcināt. Francija nav lielākais spēlētājs politiskajā arēnā, tomēr mums ir spēcīga armija un kodolieroči, un mēs esam gatavi cīnīties par mieru un stabilitāti.
Ukraina ir mūsu sadraudzības valsts, kaimiņš un tuvākajā laikā tā kļūs arī par Eiropas Savienības dalībvalsti, un šāda Krievijas agresija ir nepieņemama. Francija, apņēmusies Ukrainai sniegt atbalstu, lai tai šo karu izdotos uzvarēt. Jau februāra beigās prezidents Makrons tikās ar Eiropas partneriem, tai skaitā Latvijas premjerministri Eviku Siliņu, lai pārrunātu dažādas stratēģijas un taktikas Ukrainas jautājumā. Un jau tajā laikā viņš norādīja, ka “mums nevajadzētu atteikties no jebkāda iespējamā scenārija. Ja kādreiz pienāks laiks, kad Ukrainai būs nepieciešams karaspēks, mēs nedrīkstam izlēgt iespēju nosūtīt tai savus karavīrus. Ja situācijai nebūs alternatīvu, Krievijai jābūt drošai, ka mūsu atbalstam Ukrainai nav limitu”.
Aizvien vairāk latviešu izvēlas studēt Francijā
Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija no 2026. gada plāno skolās krievu valodas vietā kā otro svešvalodu piedāvāt apgūt vācu, franču un spāņu valodu. Šajā jautājumā mums ar ministriju jau gada garumā noritējušas vairākas diskusijas. Mēs priecātos nodrošināt vairāk iespēju latviešu skolēniem apgūt franču valodu, tomēr šobrīd iespējas ir limitētas. Patlaban Latvijā ir vien 88 franču valodas skolotāji, tomēr, lai piedāvātu valodas apguvi visā Latvijas teritorijā, būtu nepieciešami vairāki simti pasniedzēju. Mēs šobrīd šo jautājumu aktīvi risinām un plānojam apmācīt jaunus pasniedzējus vai pilnveidot esošo valodas skolotāju zināšanas. Tāpat apsveram iespēju veidot sadarbību ar Francijas valodas skolotājiem. Pašlaik franču valodu skolās izvēlas apgūt aptuveni 2 procenti latviešu skolēnu, un, protams, mēs priecātos, ja jauniešu interese par franču valodas apguvi pieaugtu.
Franču valoda ir noderīga tiem, kuri vēlas strādāt Eiropas institūcijās un NATO, tā ir arī biznesa valoda. Tāpat Latvijai un Francijai ir laba sadarbība zinātnes jomā, un mēs mudinām studentus šīs zināšanas apgūt Francijā. Kopš uzsāku strādāt vēstniecībā palielinājies latviešu studentu skaits, kas studē Francijā, un četras reizes pieaudzis arī franču studentu skaits, kas zināšanas ERASMUS programmā apgūst Latvijā.
Sievietēm publiskajā jomā ir jāsaskarās ar papildu izaicinājumiem
Esmu strādājusi pie divām Francijas ministrēm un allaž manīju, cik skarbi sociālajā vidē tiek apspriests viņu vizuālais tēls vai cik bieži viņas tiek vērtētas jomās, kas neattiecas uz viņu kompetencēm. Piemēram, ja politiķe būs apģērbusies skaisti, cilvēki spriedīs, ka “viņa ir izšķērdīga un vizuālajam tēlam tērē pārlieku lielus līdzekļus”, ja viņa būs aģērbusies vienkāršāk, tad cilvēki sūdzēsies, ka viņai “trūkst elegances”, bet ja sieviete būs ar stingru nostāju, viņa tiks dēvēta par “histērisku”. Reti, kad esmu dzirdējusi, ka publiskajā vidē šādi tiktu apspriesti vīrieši.
Tomēr mūsdienās situācija ir uzlabojusies un daudzās valdībās šobrīd vadošus amatus ieņem arī sievietes. Viens no maniem iedvesmas avotiem ir franču juriste Žizele Halimi, kura Francijā aizsāka vairākas nozīmīgas diskusijas. Žizele bija iedvesmojoša un bezbailīga un vienmēr savus spriedumus pamatoja ar trāpīgiem, racionāliem argumentiem.
Kā notvert īsto Latvijas garšu
Es mīlu Latviju, un man ir liels prieks, ka laikā, kad esmu bijusi Francijas vēstniece Latvijā, daudziem Francijas iedzīvotājiem ir palielinājusies interese par šo valsti. Tāpat priecājos par sadarbībām, kas veiktas ar daudzām mazpilsētām, un ceru, ka šajā laikā latvieši ir guvuši lielāku pārliecību par to, ka Latvija Francijai ir interesanta valsts. Ceru, ka man šajā laikā izdevies arī veicināt latviešu interesi par Francijas kultūru un franču valodas apguvi, kā arī mazināt atsevišķus stereotipus, kas sabiedrībā valdījuši par Franciju.
Šo četru gadu laikā esam ieguldījuši lielu darbu Latvijā dzīvojošās franču kopienas nostiprināšanā un valsti ir apmeklējušas vairākas augsta ranga Francijas amatpersonas, tai skaitā Francijas prezidents Emanuels Makrons un bijusī ārlietu ministre Katrīna Kolonā. Francijai ar Latviju izveidojusies ļoti cieša sadarbība zinātnes jomā un cīņā pret Krievijas dezinformāciju - tas ir tiešām nozīmīgs darbs, ko abas valstis veic kopīgi, lai cīnītos pret Krievijas īstenoto informatīvo karu.
No personīga aspekta, mani ļoti iepriecina gadījumi, kad tieku aicināta uz latviešu svētkiem vai tradicionāliem pasākumiem. Es izbaudu sēņošanu mežos un augsti vērtēju Līgo svētkus. Tieši starp vietējiem iedzīvotājiem vispilnvērtīgāk iespējams izjust īsto Latvijas garšu.
