Saeimas opozīcija norāda uz plaisām un neuzticību valdošajā koalīcijā
Saeimas opozīcijas partiju pārstāvji, komentējot uzvirmojušās nesaskaņas koalīcijā pēc ceturtdienas balsojuma par atklātām prezidenta vēlēšanām, norāda, ka koalīcijā parādījušās plaisas un neuzticība.
"Saskaņas" Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins pauda, ka par koalīcijas stabilitāti viņš nevēlas atbildēt. "Mūsu partijai nav pienākums palīdzēt risināt viņu problēmas," viņš sacīja.
Pēc Agešina domām, citi politiskie speka rosina atklātu balsojumu prezidenta vēlēšanās, jo nav pārliecināti, ka partijas biedri balsos tā, kā nolemts iekšienē.
"Tie, kuri pēkšņi pretēji saviem vēlēšanu solījumiem virza šādus grozījumus, un tie, kuri piebalso, nav pārliecināti par disciplīnu savās frakcijās. Viņi nav droši, ka viņu partijas biedri balsos kā pienākas. Mūsu partijā nav ar to problēmas. Mēs varam balsot gan atklāti, gan aizklāti. Bet nav iemesla šādiem Satversmes grozījumem. Šādās iekšējās spēlītēs mēs nejauksimies. Viņi var risināt paši savas problēmas," viņš teica.
Latvijas Reģionu apvienības (LRA) Saeimas frakcijas vadītājs Dainis Liepiņš nevarēja prognozēt vai varētu krist valdība koalīcijas nesaskaņu dēļ.
"Nav tā, ka mēs ar ļaunu prieku gaidām, kad tas notiks. Ir jādomā par to, vai cilvēkiem, sabiedrībai tas nes kaut kādu labumu. Bet visas attiecības koalīcijā jau sākotnēji tika būvētas ar vājiem sadarbības punktiem. Tagad var redzēt, ka viņi vienkārši necieš viens otru. Tur var just savstarpēju neuzticēšanos šajā situācijā. Var redzēt, ka valdības kvalitāte kļūst arvien vājāka. Piemēram, ekonomikas ministre, satiksmes ministrs un iekšlietu ministrs ir vājā kvalitātē. Mēs ar viņiem tiksimies, runāsim, kāpēc tas ir tā izveidojies," pauda Liepiņš.
Viņš uzsvēra, "ja valdība tiktu gāzta, mēs neizvairītos no atbildības un ieņemtu saprātīgu lomu. Mēs nebūtu no tiem, kuri tikai kritizētu valdības darbu, bet uzņemots atbildību. Valdībai ir nepieciešami mērķi, konkrēts redzējums, bet šobrīd tai tādu nav. Šobrīd pēc trīs mēnešiem Saeimā ir redzams, ka ir bijuši tikai skaisti vārdi ķeksīša pēc, tostarp par tautas vēlētu prezidentu".
"No sirds Latvijai" (NSL) deputāts Ringolds Balodis savukārt norādīja: "Mēs ar prieku sākam vērot plaisas, kas parādās "tik draudzīgajā" koalīcijā. Gaidām savu laiku". Viņš teica, ka šādas koalīcijas parasti neizjūk tikai no tā, ka "to ļoti vēlās maza opozīcijas partija". Tomēr mazajām partijām jābūt gatavām uzņemties atbildību, teica Balodis.
Uz jautājumu vai NSL būtu gatava iekļauties koalīcijā kopā ar LRA, lai nomainītu, piemēram, Zaļo un zemnieku savienību, Balodis atbildēja lakoniski, sakot: "Protams".
Tāpat Balodis uzskata, ka ceturtdienas balsojums par atklātām prezidenta vēlēšanām nav galvenais iemesls uzvirmojušajām nesaskaņām. "Valsts prezidents ir liela figūra un par to cīņa bijusi vienmēr, bet tas ir tikai saistītais jautājums. Kā parasti, galvenā cīņa notiek par varas sadali," viņš teica.
Jau vēstīts, ka Saeima vēlreiz par Nacionālās apvienība iesniegtajiem grozījumiem Satversmē, kas paredz Valsts prezidentu ievēlēt atklātā balsojumā, balsos nākamnedēļ. Ceturtdien šī priekšlikuma izskatīšana netika pabeigta, kad sākotnēji priekšlikums tika noraidīts, bet tika pieprasīts atkārtots balsojums.
Ceturtdien par grozījumu nodošanu komisijām bija 43 parlamentārieši no "Vienotības", NA un Latvijas Reģionu apvienības (LRA), pret - 21 no ZZS un "No sirds Latvijai" deputāti, bet "Saskaņa" un ZZS pārstāvis Kārlis Seržants atturējās. ZZS jau paziņojusi, ka "Vienotība" un NA pārkāpusi koalīcijas partiju līgumu un provocē valdības krišanu.
Satversme pašlaik paredz, ka Valsts prezidentu ievēlē aizklāti balsojot ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļu balsu vairākumu.
Nākamās prezidenta vēlēšanas ir gaidāmas vasaras sākumā.
BNS/Foto: Edijs Pālens/LETA
