Domstarpības koalīcijā skaidro ar ZZS ambīcijām iegūt premjera krēslu
Šonedēļ Saeimā demonstrētās domstarpības starp valdošās koalīcijas politiskajiem spēkiem saistībā ar Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību parlamenta kuluāros uzjundījušas runas par Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) vēlmēm vājināt partneru pozīcijas ar mērķi nākotnē iegūt valdības vadītāja krēslu.
Valdošās koalīcijas politiķi no "Vienotības" un apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) neoficiāli izteicās, ka viņiem radies iespaids par ZZS centieniem vājināt partneru, kā arī Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) pozīcijas. Vienlaikus tiek pieļauts, ka ZZS ir ambīcijas drīzumā iegūt premjera krēslu, un šim amatam esot nolūkota pašreizējā ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Tāpat parlamenta kuluāros izskan, ka ZZS esot vēlme nomainīt vienu no valdības partneriem, proti, VL-TB/LNNK, pieaicinot koalīcijā "No sirds Latvijai" (NSL). Šāda iespēja gan netiek izskatīta nopietni, jo kopumā šīm trim partijām būtu vien 51 balss, ieskaitot Veiko Spolīti, kurš ir izstājies no "Vienotības", tomēr turpina sadarboties ar partijas frakciju. ZZS gan noliedz, ka gribētu veikt izmaiņas koalīcijas sastāvā, un uzskata, ka, pat mainoties premjeram, darbu jāturpina pašreizējai koalīcijai.
No ZZS atsevišķu politiķu puses runas par jauna valdības vadītāja meklēšanu tiek skaidrotas ar to, ka Straujumai neesot mērķa vadīt valdību visus četrus gadus. Tikmēr "Vienotības" politiķi norāda, ka pašlaik nav plānots mainīt valdības vadītāju. ZZS politiķi uzskata, ka gada laikā Latvijai būs jauns premjers, un ZZS pieļauj iespēju šim amatam virzīt Reiznieci-Ozolu. Tāpat izskanējis aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa (ZZS) kā iespējamā premjera amata kandidāta vārds, taču viņa izredzes esot krietni mazākas, ņemot vērā brīžiem uzplaiksnījušās domstarpības starp viņu un šajā politiskajā spēkā ietekmīgo Aivaru Lembergu ("Latvijai un Ventspilij").
Kā izšķirošas ZZS redz gaidāmās Valsts prezidenta vēlēšanas, jo no pavasara beigās ievēlētās valsts augstākās amatpersonas būšot atkarīgas ZZS pārstāvja izredzes tikt nominētam valdības vadītāja amatam. Arī koalīcijas partneri pārmaiņu iespējas valdībā un ZZS izredzes tikt pie premjera krēsla sasaista ar prezidenta vēlēšanām.
Kā piemērs ZZS vēlmei demonstrēt savu pozīciju attiecībās ar pašreizējiem koalīcijas partneriem tiek minēta frakcijas rīcība balsojumā par grozījumiem Satversmē par Valsts prezidenta ievēlēšanu atklātā balsojumā, kad ZZS nevis vienkārši balsoja pret, bet vairākas reizes "norāva" kvorumu. Pēc šī balsojuma ZZS politiķis Augusts Brigmanis paziņoja, ka "Vienotība" un VL-TB/LNNK esot sagrāvušas koalīcijas līgumu.
ZZS sadusmojusi situācija ar balsojumu par Valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu, jo koalīcijas partneri esot "izraisījuši nevajadzīgus strīdus". Tie esot lieki situācijā, kad jāstrādā pie dažādiem aktuāliem, valsts attīstībai svarīgiem jautājumiem, apgalvo šī spēka politiķi. Vislielāko neapmierinātību politiskajam spēkam raisot nacionālās apvienības "ierastais darba stils". Partneri gan pauž pretēju viedokli - viņu nostāja jautājumā par atklātu prezidenta ievēlēšanu jau sen ir formulēta un viņi no tās nevarot atkāpties. ZZS retorika no partneru puses tiek traktēta kā mēģinājums attaisnot bloķēšanos ar opozīciju šajos jautājumos.
Šis balsojums kopā ar opozīciju partnerus darīja bažīgus par iespēju koalīcijai vienoties par vienu kopīgu prezidenta amata kandidātu un to ievēlēt aizklātā balsojumā, ņemot vērā, ka ZZS, līdzīgi kā balsojumā par Satversmes grozījumiem, varētu "bloķēties" ar opozīcijā esošajām partijām "Saskaņa" un NSL.
Kopumā visi trīs pašreizējie valdības partneri - "Vienotība", ZZS, VL-TB/LNNK - atzīst, ka pašreizējam koalīcijas modelim nav alternatīvas. Līdz ar to koalīcijas partneri, visticamāk, turpinās strādāt kopā, vienlaikus ZZS un "Vienotībai" savā starpā sacenšoties par lielāku ietekmi.
Arī oficiāli visu trīs koalīciju veidojošo politisko spēku pārstāvji uzver, ka pašlaik izmaiņas valdībā nav paredzētas. Arī šonedēļ, pēc Brigmaņa paziņojuma par koalīcijas līguma neesamību spēkā, visi trīs valdības partneri uzsvēra, ka tas nenozīmē, ka koalīcija varētu izjukt.
Vērtējot pašreizējo sadarbību starp valdības partneriem, ZZS deputāts Andris Bērziņš norādīja, ka koalīcijas sēdē nepieciešams izrunāt "kā tālāk dzīvosim un kā tālāk mīlēsim" jeb kā veidot partiju turpmākās attiecības. Pašlaik ir aktuāls jautājums, cik tālu var iet, nepildot koalīcijas līgumu. Ja vieni partneri tagad atļaujas pārkāpt līguma nosacījumus, tad sanāk, ka cita koalīcijas partija - šajā gadījumā ZZS - varētu rezervē paturēt iespēju arī neievērot vienošanos, norādīja politiķis. Lai šāda situācija nenovestu pie strīdiem, valdību veidojošajām partijām jāizrunā notikušais, uzskata Bērziņš, kurš neizslēdz iespēju, ka var tikt apspriesta iespējamu izmaiņu veikšana koalīcijas līgumā.
Arī ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Ingmārs Līdaka uzskata, ka pretrunas Saeimas darbā nepieciešams izrunāt koalīcijas partiju un frakciju vadītājiem. Līdakam nav bažu, ka notikušais varētu ietekmēt valdības darbu, jo šajā situācijā nepastāv domstarpības par Ministru kabineta jautājumiem.
"Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa aģentūrai LETA uzsvēra, ka šī valdība veidota, lai strādātu visus četrus gadus un nekas neliecina, ka varētu notikt izmaiņas. Un arī tāda mērķa - veikt izmaiņas - neesot. Politiķe piebilda, ka arī Straujuma gatavojas strādāt visu termiņu.
Vienlaikus, vērtējot šonedēļ notikušo balsojumu par Satversmes grozījumiem, Āboltiņa norādīja, ka ZZS balsoja kopā ar divām opozīcijas partijām - "Saskaņu" un "No sirds Latvijai", un šāda "spēlēšanās" varot būt bīstama Valsts prezidenta vēlēšanu kontekstā, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju.
Arī VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš jau iepriekš pauda, ka atšķirīgie viedokļi vai diskusijas par viena koalīcijas līguma punkta iespējamo spēkā esamību vai neesamību neietekmē koalīcijas līguma spēku kā tādu.
LETA / Foto: Ieva Čīka, LETA
