Valdība rosina kara gadījumā ļaut mobilizēt arī Latvijā esošus ārzemniekus

"Latvija gatavojas dažādiem militāra apdraudējuma scenārijiem, mācoties no Ukrainas pieredzes. Šīs iniciatīvas mērķis ir sakārtot normatīvo bāzi, lai arī Latvija izņēmuma vai karastāvokļa gadījumā varētu operatīvi uzņemt dienestā brīvprātīgos ārzemniekus papildus NATO spēkiem, kas pie mums jau atrodas. Šī iniciatīva stiprinātu mūsu aizsardzības kaujas spējas,  plašāk paverot iespēju mūsu valstī karot motivētiem citu valstu pilsoņiem," skaidro aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

Ārvalstu pilsoņiem, kas pēc valstī izsludinātas mobilizācijas izņēmuma vai karastāvokļa gadījumā vēlētos dienēt Nacionālajos bruņotajos spēkos, tiks izvirzīts pienākums likumīgi uzturēties Latvijas teritorijā un prast valsts valodu vai vismaz vienu no NATO oficiālajām valodām.  Grozījumos ir iekļauts valstu uzskaitījums, kuru pilsoņi varēs uzsākt dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos, kā arī uz viņiem tiktu attiecināti līdzīgi nosacījumi, kādi tiek attiecināti uz mobilizējamiem Latvijas pilsoņiem.

Vispārējās un daļējās mobilizācijas gadījumā militārajam dienestam Nacionālajos bruņotajos spēkos varēs brīvprātīgi pieteikties Eiropas Savienības, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, kā arī Austrālijas, Brazīlijas, Jaunzēlandes vai Ukrainas pilsoņi.

Lai nodrošinātu lielāku elastību profesionālā dienesta līgumu slēgšanā un mudinātu karavīrus nodienēt līdz pirmā līguma termiņa beigām, turpmāk aizsardzības ministrs noteiks līguma noslēgšanas termiņus un nosacījumus pēc kādiem šie termiņi var atšķirties. Tāpat grozījumos plānots aizsardzības nozares vadībai noteikt tiesības pieņemt lēmumu par vecuma paaugstināšanu komandējošā sastāva un virsnieku kursos. Grozījumu projektā papildināts to mācību kursu saraksts, pēc kuru beigšanas vai no kuru atskaitīšanas karavīram nav jāatmaksā viņa apmācībai izlietotos finanšu līdzekļus.