Čābiskais Kremļa stabulē pūtēju "Tautas varas spēks" ceļā uz Briseli

8. jūnijā Latvijas pilsoņi dosies pie vēlēšanu urnām, lai izraudzītos deviņus mūsu valsts pārstāvjus, kuri turpmākos piecus gadus Latviju pārstāvēs Briselē. Jauns.lv lasītājus iepazīstina ar visiem 16 sarakstiem. Šoreiz, desmitajā stāstā, par listi ar visai pretenciozu nosaukumu, kas gan neliecina par to, ka tā līdz šim ir pārstāvējusi tautas vairākumu un liek uzdot pamatotu jautājumu, kādam spēkam tad šis saraksts īsti kalpo?

Bez lielas izglītības

Saraksta līderi ir abu augstākminēto organizāciju jeb partiju līderi - Valentīns Jeremejevs (“Tautas varas spēks”) un Aivars Smans (“Tautas kalpi Latvijai”), kuri bijuši regulāri policijas iecirkņu viesi administratīvo pārkāpumu lietās. Piemēram, pret Valentīnu Jeremejevu savulaik ticis uzsākts, bet vēlāk izbeigts kriminālprocess par viltus ziņu izplatīšanu. Taču tagad sarakstā neesot cilvēku, kuriem būtu konflikti ar prokuratūru. Viņš apgalvojis: “Mums nekādu apsūdzēto nav. Mums diezgan daudz cilvēku ar augstāko izglītību, kaut gan mēs nešķirojam, jo šobrīd var būt divas augstākās izglītības, bet pārvaldīt tā kā šodien, faktiski izsaimniekot visu, jā.”

Ar īpaši spīdošu izglītību “Tautas varas kalpi” gan izcelties nevar, jo, salīdzinot ar citiem vēlēšanu sarakstiem, viņu listē ir vismazākais deputātu kandidātu skaits, kuri spējuši iegūt augstāko izglītību – tikai 61,1% jeb 11 personas no 17 sarakstā iekļautajām. Pašiem sarakstu līderiem gan ir universitāšu diplomi – Valentīnam Jeremejevam Latvijas Universitātē iegūtais bakalaura grāds starptautiskajās ekonomiskajās attiecībās, bet Aivaram Smanam – Daugavpils Universitātē saņemtais kultūras vēsturnieka bakalaura grāds. Savā specialitātē tomēr viņi nestrādā – Valentīns Jeremejevs ir nekustamo īpašumu firmas “Dārziņu nami” valdes loceklis, bet Aivars Smans – vairumtirdzniecības firmas “ Ukrainas tirdzniecības centrs” valdes loceklis. Šī gada sākumā abi vīri izpelnījās plašu ievērību organizējot kampaņu un parakstu vākšanu par Saeimas atlaišanu.

Skandalozie aktīvisti

“Tautas varas spēka” listes līderis ir agrāk par skandalozo aktīvistu dēvētais Valentīns Jeremejevs. 2020. gada nogalē pret viņu tika uzsākts kriminālprocess par huligānismu, uzskatot, ka viņa izplatītās viltus ziņas par Covid-19 izplatību ir saistītas ar sabiedrības drošības apdraudējumu, kas izraisījušas sabiedrisko rezonansi un radījušas neizpratni par likumību un ir vērstas pret epidemioloģisko drošību. Tad viņš arī tika apcietināts, bet vēlāk atbrīvots pret drošības naudu 50 000 eiro apmērā. Neraugoties uz to, Valentīns Jeremejevs turpināja piedalīties dažādās protesta aktivitātēs, piemēram, 2021. gadā piedaloties politiķa, tagad Saeimas deputāta Aināra Šlesera vadītās partijas “Latvija pirmajā vietā” rīkotajā protestā pret obligātu vakcināciju pret Covid-19 vīrusu.

Jāatgādina, ka “Tautas varas spēks” ir 2007. gadā dibinātās populistiskās partijas “Spēks vienotībā” turpinājums. Šī partija no 2012. līdz 2022. gadam darbojās ar nosaukumu “Alternative” un tajā vadošā amatā bija pašreizējais partijas “Stabilitātei!” līderis Aleksejs Rosļikovs. 2020. gadā oktobrī vairāki “Alternative” biedri piereģistrēja biedrību "Stabilitātei- Jā!”, kas gadu vēlāk pārtapa par partiju “Stabilitātei!”. Tā kā Valentīna Jeremejeva vadītais politiskais spēks uzskatāms par “Stabilitātei!” pirmsākumu.

Savukārt Aivara Smana pārstāvētie “Tautas kalpi Latvijai” ir partija, kas 2018. gadā dibināta ar nosaukumu “Par Alternatīvu”, kas vēlāk bija pazīstama kā “Jaunā Saskaņa”. Šī politiskā spēka dibinātājs bija uzņēmējs un valūtas maiņas firmas “Marika” direktors Juris Žuravļovs. Šeit vietā atgādināt, ka aizpērn Jurim Žuravļovam prokuratūra izvirzīja apsūdzību par publisku aicinājumu vērsties pret Latvijas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu un valsts iekārtu Satversmē neparedzētā veidā.

Tā nu Jura Žuravļova vietu nācās ieņemt Aivaram Smanam, kurš 2021. gada rudenī tiesāts par pasu viltošanas organizēšanu. Savulaik Aivars Smans nonācis ziņās, ka uzņēmējs ar visnotaļ apšaubāmu reputāciju - viņš uzpircis zemi ap Latgales ezeriem, bijis īpašnieks firmām Ukrainā, Latvijā un Igaunijā, kas nodarbojās ar celtniecību un dimantu tirgošanu. Viņš arī kopā ar meitu Evelīnu uzstājies harizmātiskās Aleksejeva Ļedjajeva vadītās “Jaunās paaudzes” draudzes dievkalpojumos, uzstājoties pret “geju propagandu”.

Aiz abiem līderiem seko astoņi plašākai sabiedrībai nezināmi cilvēki – Rīgas domes  Zemes pārvaldības nodaļas vadītājs Uldis Freimantāls, SIA “Eurologi” valdes priekšsēdētājs Igors Tihomirovs, SIA “Janio” (nodarbojas ar ēku uzturēšanu un būvniecību) valdes loceklis Andrejs Ivanovs, SIA “MVP Latvia” (nodarbojas ar būvniecību) direktors Aleksejs Apanasovs, individuālā uzņēmuma “Valentinskorp” īpašnieks Vladislavs Valentins. Pāvula Jurjāna mūzikas skolas skolotāja Vija Rumpāne un Dobeles prāta sporta kluba prezidents Ivars Dombrovskis.

No Satversmes aizstāvja par tās kritizētāju

Desmitais sarakstā gan ir vairāk pazīstams – zivju konservu ražotājas, akciju sabiedrības “Brīvais vilnis” priekšsēdētājs Arnolds Babris, kurš arī ņēmis dalību gan kādreizējā Saeimas deputāta Alda Gobzema (“Likums un Kārtība”), gan Aināra Šlesera (“Latvija pirmajā vietā”) rīkotajos protestos. Zīmīgi, ka pirms vairāk nekā 20 gadiem Arnolds Babris bija Satversmes aizsardzības biroja darbinieks (nodaļa kurā viņš strādāja cīnījās ar organizēto noziedzību). Vēlāk jau viņš nonāca pretējās frontes pusē un vēl pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā it bieži bija skatāms un klausāms Kremļa kontrolētajos Krievijas plašsaziņas līdzekļos, kur izteicies arī par NATO klātbūtni Latvijā

Piemēram, nu Latvijā aizliegtajā “Sputņik” kanālā viņš sirdīgi kritizēja Latvijā notiekošo, bet TV kanālā “Rossiya-24”, apspriežot NATO klātbūtni Latvijā, viņš piekrita uzstādījumam, ka Latvijā ir savests “tik ievērojams ārvalstu bruņoto spēku kontingents”, kas virza pretī karam. Viņš arī minēja, ka Latvijai “ir jābūt buferzonai starp rietumiem un Krieviju” – neitrālai teritorijai, kurā uzturas vien mūsu pašu Nacionālie bruņotie spēki.

Bet Arnolds Babris nav vienīgais par kura viedokli sajūsminās Kremļa propaganda. Piemēram, nesen par Latvijas Okupācijas muzeja direktores kabineta dedzināšanu aizturētais Vitālijs Lukjanovičs ir liels “Tautas varas spēka” līdera Valentīna Jeremejeva fans. Viņš bieži izplata sazvērestības teorijas, kuras publicē Valentīns Jeremejevs, un to saturs nereti parādās arī Krievijas televīzijā.

Saraksta pēdējie septiņi deputātu kandidāti arī nav plašākai publikai pazīstami: pašnodarbinātā Solvita Ļevdanska, biedrības “Tautas kustība par cilvēka tiesībām” valdes priekšsēdētājs Aigars Egle, zemnieku samniecības “Ratnieki” īpašnieks Aivars Ratnieks, pašnodarbinātais Dmitrijs Kuzņecovs, SIA “Elariko” (darbības veids – kultūras izglītība) valdes priekšsēdētāja Aleksandra Kolidzeja-Analte, pašnodarbinātā Nataļja Jaščeltova, Rīgas Pārdaugavas pamatskolas direktora vietnieks saimnieciskajā  darbā Aleksandrs Miņins uz zemnieku saimnniecības “Lejiņi” lauksaimnieks Andris Bartkevičs.

Visnabadzīgākā programma

Vēlētājam ir salīdzinoši viegli apjaust, vai viņš grib vai negrib balsot par “Tautas varas spēku” – īpaši nav jāpiepūlas partijas programmas studēšanā. Ja citas partijas droši vien plēsa matus no galvas, lai izfunktierētu, kā savu nostāju un plānos sarakstītu 10 000 zīmju garajā priekšvēlēšanu programmā, tad “Tautas varas kalpiem” tas nav sagādājis ne mazākās problēmas.

Partijai ir īsākā partijas programma šajās vēlēšanās – vien 2365 zīmes, un tajā nekādi konkrēti plāni nav uzskaitīti, vien tas, ka “Tautas varas spēks” solās būt par “Latvijas Tautas balsi Eiroparlamentā”, jo līdz šim šī balss ir absolūti ignorēta, neviens nav vēlējies stiprināt mūsu valsts suverenitāti. Latvieši vien saņēmuši “ubagu dāvanas sociālās drošības vietā” un “ekonomiskās attīstības un darba vietu vietā ir tikai sveši lēmumi un svešas preces.” Tāpēc cilvēki izbrauc no Latvijas, jo te “neatrod darba iespējas, kas uzlabotu savām ģimenēm dzīves kvalitāti, kā arī nejūtas aizsargāti no valsts institūcijām. Tas notiek tāpēc, ka ES Parlamentā netiek aizstāvēta mūsu valsts ražošana, proti, rūpniecības un lauksaimniecības attīstība.”

Tāpat partija norāda, ka “pateicoties nepareizai politiskai gribai jau saskatāmas Eiropas Savienības drupšanas pazīmes. Izzūd kopējās izaugsmes iespējas, sākas demogrāfiskās krīzes, veidojas ekonomiskas un enerğētiskās krīzes.” Plāns, kā šo ES drupšanu novērst vai veicināt “Tautas varas spēkam” gan tā īsti nav. Un tā to īsti arī nevēlas atklāt. Tagad, kad visas partijas par varītēm cenšas pievērst vēlētāju uzmanību, “Tautas varas spēks” ir noslēpies un nesasniedzams. 

Piemēram, pavisam nesen viesmīlības nozares pārstāvji rīkoja priekšvēlēšanu diskusiju par Latvijas tūrisma attīstību. Uz to bija ieradušās gan lielpartijas, gan mazpartijas, jo šī bija pateicīga tribīne, lai atgādinātu par sevi. “Tautas varas spēks” bija viena no divām partijām (bez tās vēl “Stabilitātei!”), kas to ignorēja.

Bet tas it nebūt nenozīmē, ka šai partijai, kurai pēc pēdējām socioloģiskajām aptaujām atbalsts nesasniedz pat pusprocentu, neinteresē globālās problēmas un ceļošana pāri robežām. Tā nesen, kad ne tikai Latvijas cilvēkus satrauca Sahāras tuksneša smilšu putekļu mākoņi, partijas līderis Valentīns Jeremejevs skaidroja patiesību – runas par Sahāras smiltīm ir tikai provokācija, patiesībā šīs smiltis ir “inde”, kura uz Latviju atpūsta no Kolumbijas.