"Uzturlīdzekļu nemaksātājiem jāpiedāvā bonusi": Aigars Rostovskis par alimentu nemaksātājiem:
Aigars Rostovskis teic, ka cīņā ar alimentu nemaksātājiem nevar pieiet ierēdnieciski, ekseļtabulveidīgi, bet problēma jārisina radoši: „Cilvēks lielākoties jau ir ļoti racionāla un pragmatiska būtne, un tā ir tā problēma – viņi (alimentu nemaksātāji) ir kaut kādā veidā iekārtojušies, jūtas komfortabli. Ja mēs tagad domājam viņus sodīt ar lozungveidīgiem saukļiem sodīt, tas nestrādās.”
Kurzemes apgabaltiesa nesen kādam uzturlīdzekļu nemaksātājam piespriedusi reālu brīvības atņemšanu uz vienu mēnesi. Tas ir pirmais šāda veida gadījums visā Latvijā. Pavisam valstī ir apmēram 40 000 uzturlīdzekļu nemaksātāju, kuri kopumā valstī ir parādā ap pusmiljardu eiro. Viņu vietā par šo cilvēku bērniem nākas gādāt valstij. Vēl viena problēma ir tā, ka šie alimentu nemaksātāji darbojas ēnu ekonomikas zonā, lai izvairītos no uzturlīdzekļu maksāšanas. Tātad viņi arī nekādus nodokļus nemaksā. Līdz ar to Lielais jautājums: “Ko iesākt ar alimentu nemaksātājiem?” To Jauns.lv vaicāja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentam Aigaram Rostovskim.
Šeit jādomā par to, lai cilvēks, kurš no uzturlīdzekļu nemaksāšanas noslēpies pelēkajā ekonomikā, būtu gatavs atgriezties baltajā ekonomikā. Un viņi ir nevis jāsoda par nenomaksātiem parādiem, bet gan jāmudina legāli strādāt, pat piedāvājot, ja tā varētu teikt, bonusus. Viņš pat strādājot legāli varētu nopelnīt vairāk un līdz ar to arī pamazām dzēst parādu, un finālā gan valstij, gan sabiedrībai tas būtu izdevīgāk.. Par šo problēmu esam runājuši abās lielākajās Latvijas uzņēmēju organizācijās
– Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā un Latvijas Darba devēju konfederācijā,” saka Aigars Rostovskis.
Viņš uzskata, ka ar lozungveidīgiem plakātiem nevar piespiest maksāt alimentus. Šai situācijai jāpieiet radošāk un reālistiskāk: “Cik man zināms, tad alimentu nemaksātājiem parāds nav mērāms simtos un desmitos tūkstošos eiro, tie parasti ir kādi pieci-septiņi, daži tūkstoši eiro.
Tā pieeja varētu būt tāda, ka viņiem šo summu iesaldē, viņiem neliek virsū soda procentus, bet gan šo parādu mēģināt sadalīt kādā garākā laika posmā, piemēram, uz desmit gadiem vai kaut kā tamlīdzīgi. Tas būtiskākais būtu šos cilvēkus dabūt atpakaļ baltajā ekonomikā.”
Šobrīd ir tā – ja cilvēks (uzturlīdzekļu nemaksātājs) atrod legālu darbu, tad viņam uzreiz parādās šis parāda cipars un viņam parāda piedzinējs novelk teju vai visu algu. Tā nevajadzētu būt, jo tad viņam nav motivācijas atgriezties baltajā ekonomikas zonā, tādēļ daudzi alimentu nemaksātāji arī izvēlas braukt prom no Latvijas.
Ko par alimentu nemaksātājiem domā Aigars Rostovskis, vērojiet Jauns.lv video.
Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.
