Jurģis Liepnieks par Stūra mājas pārdošanu: "Tā ir zaimošana un necieņa"
Rakstnieks Jurģis Liepnieks teic, ka valsts vēlme pārdot Stūra māju, lai tur, piemēram, ierīkotu kopmītnes, uzskatāma par zaimošanu un necieņu pret Latvijas tautai svarīgiem vēstures momentiem. Tas liecina par to, ka mums pilnīgi neeksistē sapratne par atmiņas politiku. Un pie tā novedis tas, ka līdz šim mums par kultūras ministriem bijuši C kategorijas politiķi, kuriem nav ne mazākās sapratnes par uzdevumiem un mērķiem par to, kas būtu jāsasniedz.
Valsts ir izlikusi pārdošanā tai piederošo Stūra māju – ēku, kurā padomju okupācijas laikā mājoja VDK (Valsts drošības komiteja) jeb čeka, bet vēlāk tajā atradās Latvijas Valsts policijas struktūrvienības. Daudzi uzskata, ka šo īpašumu nedrīkst pārdot, jo nams ir spēlējis būtisku lomu mūsu vēsturē un tur vajadzētu iekārtot muzeju. Muzejs bijušajā VDK ēkā ir plānots arī pārdošanas gadījumā, bet tikai līdz 2050. gadam. Bet nekustamā īpašuma eksperti uzskata, ka māju neviens nepirks, jo tās remontā būs nepieciešams ieguldīt lielus līdzekļus, turklāt apgrūtinājums būs ēkas pirmajos stāvos saglabājamais muzejs. Tādēļ Lielais jautājums: “Ko iesākt ar Stūra māju?” To Jauns.lv vaicāja rakstniekam Jurģim Liepniekam.
Viņš atgādina Stūra mājas identitāti: “Tur vēl aizvien sienās ir ložu caurumi, autentiski pagrabi. Tur tās sienas kliedz! Tās simbolizē to, ko mēs nekad vairs nedrīkstētu pieļaut. Mazām tautām tas ir supersvarīgi.” Lai par to liecinātu un atgādinātu Stūra māja ir jāsaglabā kā vēsturisks liecinājums un atgādinājums. Pirmām kārtām par to būtu jārūpējas Kultūras ministrijai, bet tā par to neliekas ne zinis:
“Viņiem (Kultūras ministrijai) nav intelekta un sapratnes, viņi vienkārši nezina, kas viņiem būtu jādara. Un tās problēmas cēlonis ir tas, ka mums kultūras ministri bijuši tādi C kategorijas politiķi, kuriem nav politiskas zināšanas, pieredzes un sapratnes par to, kas ir politika. Kultūras ministrijai tāds jēdziens kā atmiņu politika nepastāv.”
Jurģis Liepnieks teic, ka ministrijai vispār nav izpratnes par to, kas ir muzejs: “Piemēram, mums ir kaut kāds memoriālais muzejs dzejniekam, kurš pirms simts gadiem sarakstījis divus dzejoļu krājumus. Nu tas ir un tas pastāv, bet neviens nezina kāpēc, un kāpēc tam jātērē nauda.” Tāpat ir arī ar Okupācijas muzeju un Stūra māju. Šīs ēkas ir, bet valsts nezina, ko ar tām darīt. Nelaime ir tajā, ka valsts šai jomā nav definējusi skaidru politiku, izpratni un vīziju. Un rezultātā nonākam pie bēdīga scenārija: “Tas viss prasa kaut kādu naudu, kuras kā vienmēr nav. Un, ja nav naudas, tad mums to nevajag.”
Ko par Stūra mājas pārdošanas ieceri saka Jurģis Liepnieks, vērojiet Jauns.lv video.
Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.
