"Man pašam nebūs nepatikšanu?" Kas jāzina par pirmās palīdzības sniegšanu negadījumā
Nesenās Daugavpilī notikušās traģiskās auto avārijas sekas nofilmēja aculiecinieki. Incidentā diemžēl dzīvību zaudēja divi cilvēki, taču video no notikuma vietas tika piefiksēta kāda nianse - abām cietušajām personām vismaz divi cilvēki no malas centās sniegt pirmo palīdzību, veicot sirds masāžu un nestāvēja malā.
Nekavējoša pienācīgi apmācītu līdzcilvēku palīdzība negadījuma vietā var paglābt no nāves, taču būtisks faktors - cilvēku interese par pirmās palīdzības apmācību un gatavība šīs prasmes izšķirošā brīdī pielietot.
Jautājumu ir daudz, tostarp: kā - īpaši, ja neizdodas glābt cilvēku - uz palīdzības sniedzēju skatīsies likumu sargājošās iestādes?
Sazinājāmies ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Pirmās palīdzības apmācības sistēmas organizēšanas nodaļas vadītāju Innu Orinsku, lai šo skaidrotu.
Palīdzība, pirms ierodas mediķi
"Katrs no mums var saskarties ar sadzīvē gūtu nelaimes gadījumu, kas noticis ar mums tuvu cilvēku – draugu vai ģimenes locekli. Pirmā brīža emocijas vienmēr ir apjukums – ko, lai tagad daru, bailes – kas notiks ar manu tuvāko, un nedrošība – vai es palīdzu pareizi. Zināšanas un prasmes pirmās palīdzības sniegšanā palīdz cilvēkam tikt galā ar situāciju. Tāpēc pirmās palīdzības pamati būtu jāzina ikvienam. Mācīties un regulāri atkārtot, lai nepieciešamības gadījumā sniegtu palīdzību sev, saviem tuvākajiem un ikvienam, kuram tas būtu nepieciešams," norāda NMPD pārstāve.
Vairākos pētījumos ir pierādīts, ka notikuma brīdī sniegtā pirmā palīdzība var būtiski mainīt negadījuma iznākumu.
Turklāt, tā ievērojami palielina cilvēku izdzīvošanas iespējas, kā arī samazina izmaksas, kas saistītas ar medicīniskajiem pakalpojumiem.
"Viens no galvenajiem nāves cēloņiem visā pasaulē ir sirdsdarbības apstāšanās - efektīva atdzīvināšanas pasākumu veikšana palielina cilvēka izdzīvošanas iespēju līdz pat 30%," pastāsta Orinska.
Arvien vairāk paliek to, kas nestāv malā
NMPD pārstāve informē, ka vidēji gada laikā pirmās palīdzības sniegšanas programmas likumdošanā noteiktajos gadījumos (autovadītāja apliecības iegūšanai, šaujamieroču turētājiem, tai skaitā, medniekiem, u.c.) apgūst vidēji ap 40 000 personas.
Pēdējo gadu laikā šī tendence tomēr turas vienmērīgā līmenī un izteikts intereses pieaugums nav novērojams.
"Savukārt, kas attiecas uz pirmās palīdzības sniegšanu nelaimes gadījumos, tad tur gan – pēc mūsu novērojumiem, tendence ar katru gadu minimāli virzās augšup. Kas nozīmē, ka cilvēki nebaidās, uzdrošinās tuvoties cietušajam un sniedz palīdzību. Šis gan vairāk ir raksturīgi tieši palīdzības sniegšanai saviem ģimenes locekļiem un tuviniekiem, jo cilvēki ir motivētāki rīkoties. Cita situācija ir pirmās palīdzības sniegšanai nepazīstamiem cilvēkiem uz ielas. Diemžēl tur motivācija pieiet klāt, uzrunāt un palīdzēt svešiniekam ir visai zema," atklāj speciāliste.
Orinska norāda, ka joprojām sabiedrībā pastāv mīts, bailes, ka sniedzot pirmo palīdzību es ar savu rīcību padarīšu situāciju sliktāku, jo nav pārliecības, ka to daru pareizi.
"Piemēram, veicot atdzīvināšanas pasākumu, ir iespēja salauzt cietušajam ribu vai uzspiežot pārāk stipri, savainot iekšējos orgānus. Iespējams, ka, jā, atdzīvināšanas pasākumu laikā var būt arī kāda riba salauzta, bet jāatceras, ka labāk dzīvs cilvēks ar salauztu ribu, nekā zaudēta cilvēka dzīvība. Ja netiks veikti atdzīvināšanas pasākumi, baidoties salauzt ribas, cilvēks vienkārši nomirs," pamāca NMPD pārstāve.
Ko darīt tiem, kas grib palīdzēt, bet neprot?
NMPD pirms vairākiem gadiem veica aptauju. Viens no jautājumiem bija par iemesliem, kas iedzīvotājus attur no pirmās palīdzības sniegšanas.
1/3 respondentu atzina, ka tās tieši ir bailes pasliktināt cietušā stāvokli, turklāt gandrīz 1/4 respondentu - ka iemesls ir praktisko iemaņu trūkums.
"Taču, ja nezini, kā sniegt pirmo palīdzību, apjukumā neatceries, kā jārīkojas, zvani 113. Ārkārtas tālruņa 113 dispečeri pa telefonu teiks priekšā, kā tieši palīdzība jāsniedz, kā arī nomierinās, sniegs atbalstu kritiskajā brīdī un būs kopā līdz brīdim, kad ieradīsies NMPD mediķi. Vēlos uzsvērt - kamēr persona spēj tikt galā ar situāciju savu zināšanu un spēju robežās – tas ir jādara! Nebaidīties un uzdrīkstēties, vaicāt pēc palīdzības, lai saviem vai kopīgiem spēkiem tiktu glābta dzīvība," pamāca NMPD speciāliste.
Vai nevar sanākt nepatikšanas ar likumu?
NMPD uzsver, ka Latvijas likumdošanā ir noteikta atbildība tieši par atstāšanu bez palīdzības, nevis centieniem cilvēku glābt.
To paredz Latvijas Republikas Krimināllikuma 141. pants. Tiesībsargājošās institūcijas nepieciešamības gadījumā vēršas NMPD pēc atzinumiem, proti, izvērtējuma par notikuma vietā sniegto pirmo palīdzību. Un tālākais rezultāts jau ir atbildīgo institūciju pārziņā.
"Mēs zinām, ka nelaimes klātbūtne var izraisīt stresu un apjukumu, un, iespējams, ka tieši tajā brīdī, kad būtu jāsniedz pirmā palīdzība, viss ir aizmirsies! Tāpēc, ja redzam, kad notikusi nelaime un nepieciešama palīdzība, pirmkārt, domājam par savu drošību, saglabājam mieru, lai varētu izvērtēt situāciju un sniegt nepieciešamo palīdzību. Tālāk jau rīkojamies ātri un droši, un svarīgākais – nebaidāmies no iespējamām kļūdām," iedrošina speciāliste.
Arī "Latvijas Sarkanais Krusts" (LSK) katru gadu apmāca vairākus tūkstošus personu pirmās palīdzības sniegšanā gan autoskolās, gan dažādos uzņēmumos, gan atsvaidzinot cilvēku zināšanas dažādos semināros un publiskās demonstrācijās.
"Grūti komentēt precīzi, vai interese ir nemainīgi augoša, bet noteikti ir periodi un notikumi, kas mēdz veicināt cilvēku interesi par pirmās palīdzības apmācību. Piemēram, pēc Covid-19 pandēmijas, kuras laikā apmācības klātienē bija apturētas un ierobežotas, sākoties karadarbībai Ukrainā, kas lika aizdomāties daudziem par pašu zināšanām civilajā aizsardzībā. Dažādos uzņēmumos iegādājās automātiskos, ārējos defibrilatorus un attiecīgi veica darbinieku apmācības to lietošanā," informē LSK Pirmās palīdzības un Ārkārtējo situāciju programmas koordinatore Evita Semule.
