Noslēpumainais izcilnis: Kas ir paslēpts pie Aizkraukles pilskalna?
Sākas dabā iešanas laiks un cilvēki atklāj aizmirstas lietas. Uzkāpjot Aizkraukles pilskalnā paveras pasakains skats uz Daugavu. Taču daudzi pamana arī neparastu vietu upes krastā un jautā: “Kas šis par izcilni ar krustu?”. Tā Skrīveru tūrisma centrā daudzi jautā par noslēpumaino krustu Daugavas malā.
Aizkraukles pilskalns ir sens Daugavas līvu pilskalns ar senpilsētu Daugavas labajā krastā tagadējā Aizkraukles novadā. Kādreiz pilskalna pakājē bijusi ap hektāriem plaša senpilsēta, kuras teritorijā viduslaikos uzcelta mūra baznīca. No baznīcas līdz mūsdienām saglabājies tikai uzkalniņš kas vēsta par kādreizējās baznīcas atrašanās vietu.
Ticams, ka senbaznīca celta 1207.gadā, kad Indriķa hronikā teikts, ka bīskaps Alberts esot sūtījis priesterus uz Turaidu, Metsepoli, Idumeju un gar Daugavu, un, ka pēc baznīcas uzcelšanas priesteri esot novietoti savās draudzēs.
Baznīca 1642.gadā tika stipri bojāta no plūdu ūdeņiem, tā kļuva bīstama cilvēkiem. Un to jau 1791.gadā, Rīgas apriņķa kartē uzrāda kā sagruvušu baznīcu. Pēdējie izrakumi Aizkraukles senbaznīcas vietā notika 2011.gadā. Pilskalns ar senpilsētu ir valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis.
