"Šķidrie" Ždanokas centristi
Centra partija Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās startē ar visšķidrāko sarakstu, jo no iespējamajiem 18 kandidātiem partija savā listē spējusi sapulcināt tikai desmit. Šis ir bēdīgi slavenās "krievu spiedzes" Tatjanas Ždanokas saraksts, kuram nu jāstartē bez savas līderes, un kas centīsies atdzīvināt Latvijas krievu savienību (LKS) jau no atmiņas pagaisušā priekšteča – "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) saukļa.
8. jūnijā Latvijas pilsoņi dosies pie vēlēšanu urnām, lai izraudzītos deviņus mūsu valsts pārstāvjus, kuri turpmākos piecus gadus Latviju pārstāvēs Briselē – Eiropas Parlamentā (EP). Jauns.lv lasītājus iepazīstina ar visiem 16 sarakstiem. Šoreiz, sestajā stāstā, par sesto sarakstu – Centra partiju, kuras nosaukums daudziem varbūt neko neizsaka, bet tajā iekļautā ideoloģija un līderi daudziem jo daudziem zināmi.
Ar dzeju uz Briseli
Centra partija ir LKS jeb Tatjanas Ždanokas veidojuma turpinājums (LKS pirmsākumos dēvējās par "Līdztiesību", "Par cilvēka tiesībām Latvijā" un vienkārši par Krievu partiju). Šī partija jau kopš Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas dažādu līmeņu vēlēšanās ir guvusi lielākus vai mazākus panākumus, līdz pat tam, ka tagad Tatjana Ždanoka ir eiroparlamantāriete. Bet nu 74 gadus vecā sieviete vairs uz Briseli vairs nevar kandidēt, jo aizpērn Saeima pieņēma grozījumus Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, kas liedz kandidēt uz EP personai, kura pēc 1991. gada 13. janvāra sastāvēja un darbojās Latvijas Komunistiskajā partijā.
Šī gada sākumā LKS apvienojās ar populistisko mazpartiju – Centra partiju, izveidojot apvienību "Pamats – LV", kuras nosaukums ir akronīms tekstam "Politiska apvienība mieram, augšupejai, taisnīgumam un solidaritātei". Tā apņēmusies atdzīvināt arī abreviatūras PCTVL tradīcijas.
Jāteic, ka Centra partija iemīļojusi dažādas vārda un burtu spēles. Par to liecina tas, ka partija savu priekšvēlēšanu programmu noslēdz ar klasiku – Raiņa dzejas vārsmām: "Tā nevar palikt - un nepaliks,/ Lai ledus cik stiprs, cik skaisti mirdz,/ Pēc brīva, pēc dzīva ilgojas sirds -/ Tā nevar palikt, tā nepaliks:/ Līdz pašam PAMATAM jauns viss tiks!"
Noslēpumainā Djeri
Lai arī socioloģiskās aptaujas pašreiz neliecina, ka Centra partija varētu pārvarēt piecu procentu barjeru (mēneša sākumā tās reitings bija 0,8%), tā varētu būtiski ietekmēt vēlēšanu iznākumu, atņemot kādu procentpunkta simtdaļu tās ideoloģiski tuvākajiem līdzbiedriem - "Stabilitātei!" un "Saskaņai" -, kuri balansē uz naža asmens, knapi ko sasniedzot piecu procentu atbalstu.
Centra partijas lokomotīve ir Rīgas domniece, nekustamā īpašuma speciāliste Inna Djeri, kura latviešu vēlētājam nav īpaši labi pazīstamam, bet krieviski runājošajai un lasošajai publikai gan ir atpazīstama. Piemēram, gada sākumā viņa nokļuva uz krievu valodā iznākošā žurnāla "Ļubļu" vāka. Par to viņa pauda:
"Katru gadu es rakstu plānu ar darāmajiem darbiem. Kaut kādi darbi ir mērķi, kuri jāsasniedz, kaut kādi priekš sevis, priekš savas dvēseles, sirdslietas, pieņemsim, kaut ko iemācīties. Šoreiz – tikt uz vāka. Tas taču bija skaisti, vai ne?"
Uz jautājumu, kā īsti priekšvēlēšanu laikā tas notika un vai viņai pašai vai partijai bija par to jāmaksā, Rīgas domniece un Tatjanas Ždanokas palīdze atbildēja izvairīgi: "Ziniet, lai tas paliek mans noslēpums. (..) Partijai noteikti nekas nebija jāmaksā, un (Rīgas) domes budžets arī necieta no tā."
Cīnītāji pret "fašistisko Latviju"
Ar otro numuru listē startē LKS līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs, kas bijis 7. un 9. Saeimas deputāts, Eiropas Krievu alianses priekšsēdētājs un kādu brīdi arī Eiropas Parlamenta deputāts, šobrīd - Rīgas domes deputāts.
Trešais ir pazīstamais eiroskeptiķis Normunds Grostiņš, kurš kā savu darba vietu norādījis Latvijas Nākotnes institūta valdes priekšsēdētāja amatu. Iestādes nosaukums gan ir varen skanīgs, bet tās darbība gan nemanāma.
Ceturtā ir Eiropas Parlamenta deputātes Tatjanas Ždanokas palīdze Jūlija Sohina, bet piektā - skandalozā nacionālboļševika Jevgēņija Osipova kundze Jeļena Osipova - LKS Liepājas nodaļas vadītāja, kura savulaik izcēlās ar karojošu krievu valodas aizstāvību, būdama Vladimira Lindermana partijas "Par dzimto valodu" biedre.
Aiz viņas seko SIA "Stream Labs" izpilddirektore Jekaterīna Stehnovska-Slavska (pēc uzņēmumu reģistra datu bāzes Daugavpils firma "Stream Labs" nodarbojas ar tehnoloģiju un programmatūras izstrādāšanu un ražošanu telekompānijām un drošības sistēmām).
Tad seko Olaines novada domes deputāts Andris Vurčs, LKS projektu vadītāja Anna Bondere, Centra partijas izpilddirektors Juris Aleksejevs un listi noslēdz Jelgavas domnieks Andrejs Pagors.
Pēdējais pērn oktobra beigās sacēla traci, pat pamanīdamies parēgoties Krievijas televīzijā, stāstot par "fašistisko Latviju". Tā esot bijusi viņa cīņa par pirmsskolas izglītības iestādē neatbilstoši piemērotu pedagoģisko praksi, bērniem apgūstot latviešu valodu. Andrejs Pagors sociālajos tīklos publicēja apmelojošu saturu, ka viņa meita bērnudārzā tiekot pakļauta mobingam un pazemojumiem - ja viņai nejauši iznākot pateikt kādu vārdu krieviski, bērnudārza vadītāja publiski liekot meitenei par sodu vairākas reizes pietupties. Protams, to uzķēra Kremļa propagandas kanāli, lai stāstītu par "fašistisko Latviju".
No Vladivostokas līdz Lisabonai ar krievu valodu
Spilgtākā Krievijas ietekmes aģenta Eiropas Parlamentā Tatjanas Ždanokas izlolotā Centra partija atkārto jau vairāk nekā trīs gadu desmitus ierastos Tatjanas Ždanokas baušļus jeb vadzvaigznes – gribam mieru, pamatbrīvības un solidaritāti; jācīnās pret neonacismu un pret mazāktautību apspiešanu:
"Nē! - nacionālajam egoismam un vēsturiskai atriebībai. Jā! - kompromisiem, brālīgam atbalstam un kristīgai mīlestībai!"
Un, protams, to vislabāk būtu darīt krievu valodā, jo viens no Centra partijas mērķiem ir panākt, lai krievu valoda kļūst par Eiropas oficiālo valodu. Līdz ar to Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem nevarēs pieprasīt latviešu valodas zināšanas.
Katrā ziņā partijas priekšvēlēšanu programma nepretendē uz nopietna politiska dokumenta statusu, bet kā literārs sacerējums ir ievērības cienīgs, jo neviena cita partija savu EP priekšvēlēšanu programmu nenoslēdz ar dzejas rindām. Un vēl tajā skaisti vārdi par kristīgo mīlestību un ģeogrāfijas atlanta skaidrojumi.
Pirms pieciem gadiem LKS programma ES vēlēšanām arī noslēdzās ar vērienu: "Mūsu nākotnes vīzija — VIENOTA EIROPA — TAUTU SAVIENĪBA, kuras pamatā ir kopīgas humanitārās vērtības, ekonomika un kultūra — no Lisabonas līdz Vladivostokai!". Un arī šogad Centra partija atkārto gluži to pašu (ģeogrāfisko paskaidrojumu ievijot kaut kur tekstā pa vidu), tikai ietverot vēl plašākus ģeogrāfiskus jēdzienus: "Mēs iestājamies par ilgtspējīgu un taisnīgu mieru visā kontinentā - no Lisabonas līdz Vladivostokai, no Ziemeļu Ledus okeāna līdz Sīnāja pussalai."
