"Latvijas attīstībai" pārstāj flirtēt ar kreisajiem un spiež uz pašvaldībām

8. jūnijā Latvijas pilsoņi dosies pie vēlēšanu urnām, lai izraudzītos deviņus mūsu valsts pārstāvjus, kuri turpmākos piecus gadus Latviju pārstāvēs Briselē – Eiropas Parlamentā (EP). Jauns.lv lasītājus iepazīstina ar visiem 16 sarakstiem. Šoreiz, piektajā stāstā, par piekto sarakstu – “Latvijas attīstībai”.

Atsakās no kreisās flirtēšanas

Kur divi latvieši, tur trīs partijas - par šī teiciena patiesību varam pārliecināties palūkojoties uz “Latvijas attīstībai” listi Eiroparlamenta vēlēšanām. No kādreizējās trejpartiju savienības šajās vēlēšanās izkristalizējušies trīs saraksti. Ja 2020. gadā Rīgas domes vēlēšanās kopīgs saraksts bija partijām “Latvijas attīstībai”, “Par!”un “Progresīvajiem”, no kuriem 2022. Saeimas vēlēšanās palika tikai divsavienība – “Latvijas attīstībai” un “Par!”, tad tagad jau katra partija startē atsevišķi, kas protams, samazina viņu ietikšanu Briseles augstajā namā, arī to, vai ar eiroparlamentārieša mundieri atkal varēs lepoties politologs Ivars Ijabs.

Daudzi vairs neatceras, ka pirms mazliet vairāk nekā desmit gadiem dibinātās “Latvijas attīstībai” idejiskais tēvs ir bijušais Latvijas Bankas prezidents un premjers Einars Repše, kurš nu no aktīvās politikas skatuves aizgājis.

Partija savukārt dibināta kā “labēji konservatīva partija” un tas arī bijis par iemeslu tam, lai tā atteiktos no sadarbības ar kreisā spārna piekritējiem. Viens no tās trim līdzpriekšsēdētājiem Juris Pūce paudis: “Mūsu partija ir mainījusies. Mēs esam beiguši flirtēt ar kreisām idejām. Mēs esam beiguši flirtēt ar kreisiem partneriem. Un esam atgriezušies jaunā pakāpē pie klasiska liberālisma vērtībām.” Lai to apliecinātu “Latvijas attīstībai” pagājušā gada decembrī ķērās pie iekšējām pārmaiņām - izstrādāja jaunu vizuālo identitāti, kā arī partijas programmu.

Reputācijas skandāli

Pats Juris Pūce gan vēlēšanās nekandidē, jo viņam ir ne visai glaimojoša politiskā reputācija, bijuši vairāki nesmukumi viņa izrīcībās. Piemēram, pirms četriem gadiem, būdams vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra krēslā, viņš nepamatoti ieguva galvaspilsētas bezmaksas autostāvvietas caurlaidi.

Bet viņš nav vienīgais partijas pārstāvis, kuram reputācijas mundieris ir ar traipu. Tā pavisam nesen tādu ar savu meņģēšanās skandālu ieguva vēl viens “Latvijas attīstībai” biedrs – nu jau bijušais Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Madars Lasmanis. Tā kā “Latvijas attīstībai” sarakstā lielumlielais kandidātu skaits ir dažāda ranga un līmeņa pašvaldību deputāti un darboņi, tad partijā droši vien atviegloti nopūtās nevis uzzinot, kam tad īsti piederēja Madara Lasmaņa video redzētās daiļavas kāja, bet gan par to, ka viņš netika izvirzīts kā Eiroparlamenta deputāta kandidāts.

Pirmais partijas lokomotīvju trijnieks gan nav pašvaldību deputāti vai darbinieki, bet gan tās līderi. Pirmais – eiroparlamentārietis, viens no partijas līdzpriekšsēdētājiem, politologs Ivars Ijabs. Otrais – viņa kolēģis partijā, bijušais aizsardzības un ārlietu ministrs, arī kādreizējais eiroparlamentārietis (toreiz gan no partijas “Vienotība”) Artis Pabriks. 

Te gan jāatminas, ka savulaik viens no Tautas partijas dibinātājiem Artis Pabriks pēc “Attīstībai/Par!” zaudējuma 14. Saeimas vēlēšanās uzņēmās politisko atbildību par slikto rezultātu un paziņoja par aktīvās politikas pamešanu. Bet, ka redzams, solīts maisā neiekrita

Trešais ir vēl viens “Latvijas attīstībai” līderis - partijas valdes loceklis, savulaik nu jau piemirstās partijas “Republika” dibinātājs”, kurš pabijis arī “Saskaņas” un Reformu partijas rindās, bijušais Saeimas deputāts, kā arī kādreizējais ekonomikas un izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.

Pašvaldību komanda

Aiz šo trīs vīru trijotnes seko dažāda līmeņa pašvaldību deputāti un ierēdņi. Prezentējot vēlēšanu sarakstu, “Latvijas attīstībai” līderi uzsvēra, ka sarakstā iekļauti vairāki vietvaru deputāti un darbinieki. Patiesībā tie ir gandrīz visi bez pirmās trijotnes – no 18 kandidātiem tikai četri nav nodarbināti kādā pašvaldībā. Te nu var pieminēt arī “balto zvirbuli” – ar 15. numuru startējošo Rakstniecības un mūzikas muzeja Personāla vadītāju, Latvijas Muzeju biedrības valdes locekli Sintiju Kvēpu.

Saraksta ceturtais numurs ir latviešu valodas skolotāja, Rīgas domniece, galvaspilsētas Īpašuma komitejas priekšsēdētāja vietniece Iveta Ratinīka, kura plašāku ievērību izpelnījās 2015. gadā, kad saviem audzēkņiem priekšā nolasīja vārsmas ar tajās iekļautu visai nepieklājīgu vārdu, kā rezultātā izvērtās plaša ažiotāža par tā dēvēto “tikumības likumu”. Pēc vecāku sūdzības Ivetai Ratinīkai tika izteikts brīdinājums, kas tika pamatots ar “tikumības likumu”.

Tālāk jau seko pārstāvji no dažādām pašvaldībām - Gulbenes, Cēsu, Aizkraukles, Ropažu, Talsu, Saldus, Daugavpils, Mārupes, Kuldīgas un Saulkrastu. Neviens no viņiem gan nav pašvaldības domes priekšsēdētājs, kaut gan ir pārstāvji no vietvarām, kur pie teikšanas ir mērs no “Latvijas attīstībai”, piemēram, Ropažiem vai Aizkraukles.

Te nu gan atklāts paliek jautājums, cik no šiem cilvēkiem ir patiesi “Latvijas attīstības” partijas kursa – klasiskā liberālisma cīnītājiem. Zinot Latvijas pašvaldību deputātu vidū izplatīto praksi, ka viņi bieži vien partijas piederību izvēlas nevis ideoloģisku apsvērumu dēļ, bet gan pēc tā, kuram politiskajam spēkam piederīgs ir viņu Rīgas priekšnieks, lai vietvara iegūtu labvēlību galvaspilsētas varas gaiteņos, var pieļaut, ka viena otra piederība “Latvijas attīstībai” ir “vēsturiskais mantojums”, jo iepriekšējā Saeimas sasaukuma laikā taču pašvaldības lietu ministrija bija “Latvijas attīstībai” pārziņā. 

Kā pa amerikāņu kalniņiem

Šogad “Latvijas attīstībai” reitingi joņojuši kā pa amerikāņu kalniņiem, balansējot uz naža asmens. Gada sākumā tas bija 2,7% liels velētāju atbalsts, marta sākumā – 5,8%, bet mēneša beigās jau tikai 4%. Tā kā, lai iegūtu deputāta krēslu EP plenārsēžu zālē, ir jāiegūst vismaz 5% vēlētāju atbalsts, tad  prognozes par partijas izredzēm braukt uz Briseli ir ļoti diskutablas.

Pašreizējais eiroparlamentārietis Ivars Ijabs izteicies, ka jaunajā EP sasaukumā būs lieli izaicinājumu: “Nākamais EP sasaukums Latvijai būs ļoti nozīmīgs. Nav šaubu, ka šajā laikā galvenais uzdevums būs vairot Eiropas Savienības valstu drošību. Ņemot vērā Latvijas lomu šajos apstākļos, ir skaidrs, ka nākamajos gados ir jāizdara vairāk. Mūsu līderi ir pieredzējuši, zinoši profesionāļi un ir pierādījuši, ka spēj paveikt darbus.”

Galvenās prioritātes “Latvijas attīstībai” programmā ir vēl nebijuši drošības pasākumi Latvijā un Eiropā, kā arī ekonomiskā izaugsme. Pašlaik nepieciešams vismaz trīskāršot Eiropas aizsardzības rūpniecības jaudas un pieckāršot aizsardzībai atvēlēto ES budžeta daļu, nostiprināt ES austrumu robežu, Eiropai iesaistoties kopīgas, nocietinātas “Manerheima līnijas” izbūvē.

“Latvijas attīstībai” priekšvēlēšanu programmas vadošais autors ir Vjačeslavs Dombrovskis un tā ir visnotaļ pragmatiska, loģiska un neizceļas ar populismu. To var nosaukt par nopietnu. Jautājums ir tikai tas, cik tā būs pievilcīga ierindas vēlētājam.

Programma iesākas ar vēlmju uzskaitījumu, ko Latvija sagaida no ES: “lai Eiropas Savienība kļūst par īstu drošības un aizsardzības savienību”, “lai ES fondi nodrošinātu Latvijas tautsaimniecības strauju attīstību” un “lai Ukraina uzvar Krieviju un pievienojas Eiropas Savienībai.” 

Tālāk ir arī uzskaitīti Latvijas iedzīvotājiem būtiskas lietas - nepieļaut lielāku nodokļu slogu cilvēkiem un uzņēmumiem; panākt finansējumu “Rail Baltica” projektiem; vienādot tiešmaksājumus lauksaimniekiem; vairāk radošas brīvības un mazāk pašmērķīgu ES regulējumu; klimata politika, kas veicina nevis kavē ekonomisko izaugsmi; reālistisku pieeju klimata mērķu sasniegšanā, ņemot vērā cilvēku maksātspēju un citas labas lietas.