Eksperts: turpmākajos gados Baltijas valstu aizsardzība maksās dārgi
Turpmākajos gados Baltijas valstu aizsardzība maksās dārgi un tām būs nepieciešams apjomīgs NATO sabiedroto atbalsts, trešdien Valsts kancelejas organizētajā diskusijā "Latvijas 20 gadi NATO un ES" uzsvēra Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks.
Rostoks norādīja, ka Krievija tuvākajos gados būs nopietns apdraudējums, tāpēc Baltijas valstīm būs aktīvi jāizstāv savas intereses starptautiskajā mērogā, jāstrādā un jākomunicē ar sabiedrotajiem, lai izskaidrotu savu īpašo situāciju. "Mums būs daudzas cīņas priekšā. Baltijas valstu aizsardzība maksās dārgi, un nevarēsim vieni paši to izdarīt," izteicās Rostoks.
Pat ja aizsardzībai valstis novirzīs 3% no iekšzemes kopprodukta un un vēl lielāku daļu sabiedrības iesaistīs valsts aizsardzībā, ar to varētu būt par maz un būs vajadzīga, iespējams, vēl lielāka sabiedroto klātbūtne, kā arī finansiāls un materiāltehniskais ieguldījums.
Rostoks atgādināja, ka viena lieta ir iegādāties aizsardzības sistēmas pašiem, bet otra ir NATO sabiedrotajiem izvietot pie mums savu bruņojumu uz laiku, attiecīgi šādi sargājot Baltijas drošību.
"Būs jāstrādā ļoti aktīvi uz priekšu, lai pārliecinātu sabiedrotos, ka Baltijas valstis nejūtas droši," uzsvēra Rostoks un piebilda, ka pēdējos gados šajā jomā ir bijuši panākumi, piemēram, Latvijā izvietotā NATO Kaujas grupa pārtaps par brigādi.
Eksperts norādīja, ka NATO kontekstā Latvija ir labs sabiedrotais un nav vēlējusies būt tikai patērētājs, bet tā vietā ir vairojusi drošību, piedaloties starptautiskajās operācijās, kā arī ir pierādījusi, ka uz Latvijas karavīriem var paļauties.
