Kategorisks ”pret” izmaiņām darba nespējas lapu apmaksā; arodbiedrība pieļauj iespēju streikot
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns otrdien preses konferencē pauda striktu nostāju, ka lēmums samazināt darba nespējas lapu apmaksu novedīs pie veselības rādītāju pasliktināšanās, izraisot dažādu saslimstību sasināšanos sabiedrībā un no arodbiedrības puses netiks atbalstīts.
Jau ziņojām, ka Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) nākusi klajā ar ierosinājumiem izmaiņās darbanespējas lapu apmaksas kārtībā. Savu viedokli pamatojot ar argumentiem, ka nepieciešams mainīt ieradums ņemt darba nespējas lapas, ieviešot tādus regulējumus, kas motivē atgriezties darbā, nevis rada pēc iespējas izdevīgākus apstākļus slimot un nenākt uz darbu, uzsverot, ka darba nespējas lapu apmaksa un izsniegšanas kārtība ir viens no valsts konkurētspēju ietekmējošajiem faktoriem.
LDDK ierosinājumu noteikt, ka pirmā darba nespējas diena tāpat kā šobrīd varētu būt neapmaksāta, bet par otro un trešo dienu darba devējs maksātu 60% līdzšinējo 75% vietā, par laiku no ceturtās līdz astotajai dienai darba devējs maksātu 70% līdzšinējo 80% vietā, bet no devītās dienas valsts maksātu slimības pabalstu 75% apmērā no algas, pamato ar to, ka darbnespējas lapas ir daļa no darbaspēka izmaksu veidojošā sloga, ko Latvijā sedz darba devēji, un valstī spēkā esošais regulējums nav konkurētspējīgs salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju.
Baldzēns preses konferencē šo LDDK argumentu kategoriski noraidīja, skaidrojot, ka Igaunijā ir pavisam cita finansējuma sistēma veselības aprūpei, turklāt Igaunijā nav valsts apmaksātas B lapas, tās apmaksā darba devējs, uzsverot, ka darba nodokļi un algas Igaunijā ir augstākas. Turklāt Lietuvā nodokļu ieņēmumi kopš 2000. gada ir palielinājušies 12,9 reizes, Igaunijā - 8,9 reizes, tikmēr Latvijā tikai 2,7 reizes.
LBAS priekšsēdētāja vietniece Anda Grīnfelde pauž nostāju, ka savienība nav gatava atbalstīt priekšlikumu, skaidrojot, ka šis viss tiek virzīts uz to, lai risinātu nevis šo problēmu cēloņus, lai skatītos, ka šīs slimības lapas tiek izdotas tad, ja tiešām cilvēks ir saslimis, bet risinātu tos uz darba ņēmēju rēķina.
Jau trešdien, 25.martā, LBAS padome, apspriežot izmaiņas darbnespējas lapu apmaksas kārtībā, pieņēma lēmumu – prasīt noraidīt un nevirzīt tālākai diskusijai priekšlikumus grozījumiem tiesību aktos, kas samazina darba ņēmējiem apmaksājamo darbnespējas dienu skaitu un apmēru. Ja priekšlikumi grozījumiem tiks virzīti, tad sasaukt LBAS ārkārtas Padomes sēdi un lemt par turpmāko LBAS rīcību, neizslēdzot streika vai protesta akcijas iespējamību.
Pēc Veselības ministrijas (VM) sniegtās informācijas, 2023.gadā ir bijušas 400 sūdzības par nepamatoti izsniegtām darbnespējas lapām, no kurām pēc pārbaudes tādas izrādījās tikai četras.
