Kremļa mediji Piemaskavas slaktiņā atraduši "pēdas uz Baltiju" - kā reaģēt uz šādām publikācijām?
Jau Kremļa uzstājīgi "stumtā" versija par to, ka slaktiņā "Crocus City Hall" vainojama Ukraina, radīja sašutumu Rietumos, taču tas nebūt nav viss. Propagandas izdevumos mēģināts notikušajā vainot arī Baltijas valstis, balstoties absurdos pieņēmumos.
"Terorakts “Crocus City Hall”: atrastas pēdas uz Baltiju" - tā nosaukts savāda, viedokļa rakstam līdzīga publikācija Krievijas propagandas medijā "Komsomoļskaja Pravda". Raksta ietvaros tiek apkopoti nesenie Baltijas valstu līderu izteikumi par Krieviju un šie viedokļi tiek pasniegti kā "pierādījums", ka visdrīzāk slaktiņā ir pielikts Baltijas valstu pirksts.
Absurdo apgalvojumu pamatā ir, piemēram, Lietuvas ārlietu ministra Gabrieļa Landsberģa "X" ierakstos paustais.
"Nezaudēsim fokusu," Landsberģi citē Krievijas izdevums, norādot, ka Lietuvas amatpersona aicina "neaizmirst, ka galvenais šobrīd ir cīņa pret Krieviju".
Propagandisti iepinuši stāstā arī nesenu Latvijas Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ierakstu vietnē "X". Tajā Rinkēvičs latīņu valodā pārfrāzēja teicienu par Kartāgu, uzsverot, ka Krievija ir jāiznīcina.
"Vai jums vēl ir kādi jautājumi? Jāizposta! Un nekādu sarkano līniju! Terors ir tieši aiz šīm līnijām... Vai Latvijas prezidents nav aicinājis uz teroraktu izdarīšanu?" teikts absurdajā "Komsomoļskaja Pravda" publikācijā.
Uz šo jāreaģē ar vēsu prātu
Propagandas medija publikācija tika pasniegta kā sava veida "viedokļraksts", taču tas tomēr satura pgalvojumus, kurus varētu traktēt kā "Krievijas sabiedrības prātus jaucošus", ja reiz par pamata naratīvu kalpo Ukrainas vainošana notikušajā.
Kā uztvert, skaidrot šādu publikāciju? Vai pastāv iespēja, ka arī turpmāk sadzirdēsim koncentrētus vēstījumus par Baltijas iesaisti? Vai šī varētu būt atbalss no haosa Krievijas kopējā reakcijā uz notikušo, par ko arī tiek runāts? Lūdzām komentēt Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) pētniekam Mārcim Balodim.
"Šāda veida publikācijām būtībā ir divi savstarpēji papildinoši skaidrojumi. Pirmkārt, terorakts Maskavā radīja apjukumu un haosu sabiedrībā, tostarp informatīvajā telpā, un tā rezultātā tika tiražētas daudzas un dažādas versijas par notikušo un atbildīgajiem. Tāpēc likumsakarīgi, ka kopējā haosā Krievijas informatīvajā telpā tiek izmantota jau daudz izspēlēta kārts, proti, ka Baltijas valstis esot vainīgas. Otrkārt, tas ir oportūnisms - lai gan nevienam nav pierādījumu, kas kaut netieši liecinātu par Baltijas valstu iesaisti notikušajā, situāciju tiek mēģināts izmantot savās interesēs, lai nomelnotu Baltijas valstis un caur to ietekmētu Krievijas sabiedrības viedokli," skaidro Balodis.
Pētnieks norāda, ka uz šādām publikācijām ir jāreaģē ar vēsu prātu: "Dažādi aktori Krievijas informatīvajā telpā mēģināja un joprojām mēģina attīstīt dažādas versijas, kuru uzdevums ir nevis objektīvi skaidrot notikušo, bet gan sasniegt dažādus politiskos mērķus. Piemēram, savā pirmajā uzrunā arī Vladimirs Putins vedināja domāt, ka teroristi esot bēguši Ukrainas robežas virzienā, lai gan šāda teorija lika uzdot jautājumus par to, kā tad teroristi šķērsotu Krievijas robežu."
APPC pārstāvis ir drošs, ka arī nākotnē Baltijas valstis mēģinās vainot pie dažādām norisēm tāpat, kā tas ir noticis līdz šim.
Līdzīgi ir bijis arī pērn, kad Krievija apsūdzēja Latviju un Igauniju par "iesaisti uzbrukumos Pleskavas lidluakam".
Par uzbrukumu Piemaskavā:
Jau vēstīts, ka 22. martā bruņoti uzbrucēji atklāja uguni koncertzālē "Crocus City Hall", kas atrodas Krasnogorskā, 22 kilometru attālumā no Maskavas centra. Apšaude sākās neilgi pirms rokgrupas "Piknik" koncerta, kam bija jāuzstājas kopā ar Ļeņingradas apgabala simfonisko orķestri.
Krievijas Izmeklēšanas komiteja ir apstiprinājusi 137 cilvēku bojāeju. Vainīgie tika notverti un aizturēti (kopā 11 cilvēki, no kuriem četri - šāvēji, Tadžikistānas izcelsmes) nākamās dienas pirmajā pusē un projām bija bēguši baltā "Renault" markas automobilī.
Uzmanību gan sev pievērsuši arī atbildīgie Krievijas dienesti, kuri, spriežot pēc pašu filmētiem, fotografētiem materiāliem, ir spīdzinājuši aizturētos. Publicēti ir materiāli, kuros redzams, kā drošībnieks aizturētajam nogriež un mēģina iebarot auss daļu. Pēcāk parādījies foto, kurā redzams, ka, domājams, kādā sporta zālē cits aizturētais tiek spīdzināts ar elektrošoku.
Tiek norādīts, ka šīs bildes publicētas ar acīmredzamu mērķi - demonstrēt šo attieksmi pret uzbrucējiem. Lieki piebilst, ka Rietumos šādu likumsargājošo iestāžu rīcību iedomāties būtu teju neiespējami.
Tiesas zālē uzbrucēji ieradās ar jaunām rētām uz sejas, kuru viņiem nebija aizturēšanas brīdī. Viens no teroristiem tika iestumts ratiņkrēslā un knapi izrādīja dzīvības pazīmes.
Tikmēr, pieprasot pasaules līdzjūtību, pati Krievija ne uz mirkli nav pārtraukusi pastrādāt savus ieplānotos teroraktus Ukrainā.
Kremļa armija joprojām bombardē šo valsti, nežēlojot arī civiliedzīvotājus un dižojoties par šo medijos, kuros tik ļoti nosoda un sēro par Piemaskavā notikušo.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Patiesība par meliem” saturu atbild Izdevniecība "Rīgas Viļņi".
