Kādēļ valsts vadītājiem nepieciešams koučs, un kādas būs pretendentu prasības? Skaidro Valsts kanceleja

Plaša ažiotāža sabiedrībā izcēlās pēc Valsts kancelejas paziņojuma par 34 tūkstošu eiro iepirkumu koučinga pakalpojumiem. Reklāmas speciālists Ēriks Stendzenieks ironizēja, ka “koučings vadītājus neizlabos” un mikroblogošanas vietnē “X” dalījās ar ezotēriskām frāzēm, liekot manīt, ka par šo profesiju nav pārlieku augstās domās. Arī citi "X" lietotāji uz šo vilni “panesās”, daloties ar iedvesmojošām tēzēm un moto, kas vērsti uz izaugsmi ar manifestācijām [red. - mērķtiecīgu domu domāšanas prakse ar mērķi padarīt tās reālas], tādējādi netieši norādot, ko par šādu iepirkumu domā.

Tomēr Ministru kabineta preses sekretāre Santa Jirgensone skaidro, ka koučiem darbā ar valsts amatpersonām būs konkrēts mērķis - attīstīt vadītāju kompetences un prasmes stāties pretī dažādiem izaicinājumiem, kas ikdienā patērē viņu iekšējos resursus. Turklāt darbu ar amatpersonām nevarēs uzsākt kurš katrs - pretendentiem jāatbilsts stingrām prasībām, piemēram, viņiem jābūt maģistra grādam, vēlams vadības zinātnē, un starptautiski atzītam koučinga sertifikātam.

Kādēļ valsts vadītājiem nepieciešami koučings?

Un jautājumu “kādēļ valsts vadītājiem šādi pakalpojumi nepieciešami?” Jirgensone min darba dinamisko vidi un dažādus izaicinājumus, ar kuriem vadītājiem ik dienas jāsaskaras – tie var būt, teiksim, pandēmija, ģeopolitiskie satricinājumi, kiberdrošības apdraudējumi u.c.

“Augstāko vadītāju loma iestāžu darbībā un valsts pārvaldes attīstībā ir ļoti būtiska, tomēr viņiem ik dienas nākas saskarties ar dažādiem izaicinājumiem, kas paģēr no vadītājiem milzīgus iekšējos resursus. Tajā pat laikā darbs prasa no viņiem noturību un elastību, ko vienmēr iespējams attīstīt un pilnveidot,” norāda Jirgensone.

Viņa vēsta, ka Valsts kanceleja ir izveidojusi augstākā līmeņa vadītāju līderības programmu, kas palīdzēs ar šiem izaicinājumiem tikt galā veiksmīgāk, attīstot viņu kompetences. Tāpat speciāliste piebilst, ka koučings jeb attīstības treniņi būs tikai viena no šīs programmas metodēm. Līdztekus šīm sesijām vadītājiem būs iespējas piedalīties arī moduļu mācībās noteiktu kompetenču attīstībai, supervīzijās, semināros, konferencēs, pieredzes apmaiņā un citos pašattīstības pasākumos.

“Lai noturētu profesionālo latiņu, prasmju un zināšanu pilnveidošanai ir jābūt pastāvīgam procesam,” uzsver Jirgensone.

Koučiem būs jāatbilst noteiktām prasībām

Kopumā paredzēts, ka vadītājam būs pieejamas līdz astoņām individuālām koučinga sesijām ar 1-2 nedēļu intervālu, bet viena sesija ilgs aptuveni stundu. Plānots, ka pirms sesiju iesākšanas iestādes vadītājs ar kouču definēs risināmās problēmas un sasniedzamos rezultātus, lai pēc laika spētu novērtēt savu izaugsmi.

Lai gan daļa sabiedrības uzskata, ka pie vadītāju prasmju attīstīšanas varēs strādāt ikviens, kurš Latvijā apņēmies sevi nodēvēt par kouču, Jirgensone uzsver, ka tā nebūt nebūs, jo pretendentiem ir noteiktas konkrētas prasības, kurām viņiem būs jaatbilst.

“Sadarbība notiks ar attīstības treneriem, kuriem ir vismaz maģistra grāds, vēlams vadības zinātnē, un kuriem ir iegūta izglītība akreditētā izaugsmes treniņu programmā. Obligāta prasība pretendentam būs arī  Starptautiskās koučinga federācijas, Starptautiskās koučinga biedrības vai Profesionālo kouču asociācijas izsniegts akreditācijas sertifikāts. Bez tam, koučam iepriekšējo trīs gadu laikā jābūt nodrošinātām vismaz 100 individuālās izaugsmes treniņu sesijām augstākā līmeņa vadītājiem,” skaidro speciāliste.

Valsts kancelejas iecerētā individuālā koučinga pakalpojuma mērķauditorija ir aptuveni 270 valsts publiskās pārvaldes iestāžu augstākā līmeņa vadītāji - valsts pārvaldes iestāžu vadītāji un to vietnieki, kā arī valsts sekretāri un to vietnieki.

Līgums ar pretendentiem tiks slēgts uz 12 mēnešiem par 17 000 eiro, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), līdz pilnīgai saistību izpildei vai kamēr tiek sasniegta līgumā noteiktā summa.