Video: Nacionālajā vēstures muzejā izstāde par Kurzemes un Zemgales hercogisti
Vēl līdz maija beigām Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (LNVM) Brīvības bulvārī 32 skatāma pēdējā jaunā izstāde muzeja pagaidu telpās – “Kurzemes un Zemgales hercogiste un Lietuvas dižkunigaitija (1561.–1795. g.)”.
Tās sagatavošanā piedalījās 28 atmiņas institūcijas un privātpersonas no Lietuvas, Latvijas, Zviedrijas, Vācijas, Francijas un Ukrainas. Vairāki izstādes elementi ceļo no vienas eksponēšanas vietas uz otru, tomēr katrs muzejs, kur tā apskatāma, pievieno savas tā laika relikvijas vai to kopijas. Arī vairums Rīgā apskatāmo oriģinālo eksponātu izcelti no LNVM krātuvju dzīlēm. Te aplūkojami muižnieku portreti, dokumenti, zīmogi, medaļas, monētas, kartes, grāmatas un dažādi sadzīves priekšmeti.
Kurzemes un Zemgales hercogistes veidošanās sākums meklējams jau viduslaikos, kad mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorija nonāca katoļu baznīcas institūciju pakļautībā un tika izveidota Livonija. Savukārt lietuvieši 13. gadsimtā izveidoja savu valsti un sekmīgi atvairīja Vācu ordeņa iebrukumus. Vēlāk, 14. gadsimta beigās, noslēdzot dinastiskas laulības, sākās cieša Lietuvas un Polijas sadarbība, kas rezultējās Polijas-Lietuvas kopvalsts jeb Abu Tautu republikas (Žečpospoļitas) izveidošanā. Livonijā, atšķirībā no Lietuvas neizdevās izveidot spēcīgu centralizētu varu, tāpēc reformācija un maskaviešu iebrukumi 16. gadsimta vidū noveda pie Livonijas sabrukuma. Pēdējais Vācu ordeņa Livonijas atzara mestrs Gothards Ketlers kļuva par pirmo Kurzemes un Zemgales hercogu un 1561. gadā parakstīja Pakļaušanās līgumu ar Polijas un Lietuvas valdnieku Sigismundu II Augustu. Līdz ar Kurzemes un Zemgales hercogistes izveidošanu bijušie ienaidnieki kļuva par vienas politiskās kopības locekļiem, saglabājot atšķirīgu statusu un varas organizāciju.
Izstādes kuratore Latvijas pusē ir LNVM pētniece Mārīte Jakovļeva. Pievienotajā video viņa stāsta par pašas mīļākajiem eksponātiem un atklāj, kurās pilīs Latvijas teritorijā hercogi biežāk svinējuši kāzas, kā latviešu zemnieki bēguši uz Lietuvu, lai izvairītos no smagajiem Rundāles pils celtniecības darbiem, un kā zemnieki pretojušies centieniem viņu ierasto dzīvi viensētās izmainīt pēc vācu līdzības, veidojot jaunas ciemu kopienas.
