Par operas "Valentīna" viesizrādi Vācijā mākslinieki saņems kopumā 1833 eiro, telpu īrei paredzēti 254 100 eiro

Jākobsone skaidroja, ka opera "Valentīna", kas ir iekļauta Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē publiskās diplomātijas un kultūras programmā, no finansiālā viedokļa ir visietilpīgākais projekts. Lielāko daļu operas viesizrādes izmaksu veido "Deutshe Oper Berlin" telpu noma, taču Jākobsone piebilda, ka no telpu nomas 44 000 eiro atgriezīsies Latvijas valsts budžetā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) veidā.

"Jāņem vērā, ka telpas tiek izmantotas trīs dienas - nepieciešama izrādes uzstādīšana, kā arī ģenerālmēģinājums," telpu nomas izmaksas skaidroja Jākobsone, piebilstot, ka summā ietilpst arī izrādes uzbūve un nobūve, kā arī citas tehniskās izmaksas. "Tāpat telpu izmaksās ir paredzēta to mūzikas instrumentu noma, kas netiek vesti līdz no Rīgas," viņa norādīja.

"Deutsche Oper Berlin" zālē ir 1865 vietas, un uz operas viesizrādi plānoti 200 ielūgumi, kuri paredzēti abu valstu ārlietu ministriem, Latvijas vēstniecībai Vācijā, diplomātiskajam korpusam, starptautisko organizāciju pārstāvjiem, sadarbības partneriem, kā arī Valentīnai Freimanei, kuras biogrāfijā balstīta opera.

"Jāuzsver, ka operas tēma ir ļoti aktuāla šogad, kad maijā tiks svinēta 70.gadadiena kopš 2.Pasaules kara beigām, tādēļ uz operu kā goda viesi tiek aicināti arī Vācijas nozīmīgāko ebreju organizāciju pārstāvji," sacīja Jākobsone.

Jākobsone arī atklāja, ka viesizrādes dalībnieku ceļošanas izdevumi veido 55 860 eiro, komandējumu dienasnaudas viesizrādes māksliniekiem, administratīvajam un tehniskajam personālam - 35 190 eiro, mākslinieku, administratīvā un tehniskā personāla viesnīcas izmaksas - 34 740 eiro, dalībnieku apdrošināšana - 3902 eiro, dekorāciju transporta izdevumi - 9600 eiro, vietējā transporta nodrošināšana Berlīnē - 7000 eiro, pagājušajā gadā notikušais komandējums uz Vāciju - 2000 eiro, bet honorāriem paredzēti vien 1833 eiro.

Mazākā budžeta daļa atvēlēta reklāmai - 1694 eiro.

Opera "Valentīna" ataino Latvijas vēsturei, kultūrai un dažādām Latvijā dzīvojošām tautām būtiskas, dramatisma pilnas lappuses laika posmā no 1939. līdz 1944.gadam, balstoties Freimanes biogrāfijas motīvos. Kinozinātniece bērnību pavadīja Rīgā, Parīzē un Berlīnē, kur viņas tēvs Leopolds Lēvenšteins konsultēja UFA kinostudiju juridiskajos un finanšu jautājumos. 30.gadu otrajā pusē ģimene pilnībā pārcēlās uz Rīgu. Harmoniju un dzīves normālo ritumu pārtrauca padomju režīms 1940.gadā, kā arī nacistiskās armijas ienākšana 1941.gadā. Freimanei vienīgajai no visas ģimenes Rīgā izdevās pārdzīvot postošo holokaustu, kurā gāja bojā gan viņas vecāki, gan vīrs.

"Valentīnas Freimanes dzīvesstāsts cieši savijies ar Latvijas un Eiropas vēstures notikumiem, ļaujot plašāk atklāt laikmeta panorāmu visā tās krāsainībā un pretrunīgumā. Valentīnas mūža dramatiskākie mirkļi sakrituši ar zīmīgajiem 20.gadsimta vēstures notikumiem: Latvijas neatkarības zaudēšanu, kurā bija nepieciešams milzīgs garīgais spēks, lai fiziski un morāli izdzīvotu, tomēr operā nav tikai politika - visus notikumus caurvij arī spilgts mīlas stāsts un dziļas jūtas," pastāstīja komponists Maskats.

Operas libreta autori ir Liāna Langa un Maskats. Iestudējumu veido muzikālais vadītājs un diriģents Modests Pitrens, diriģents Normunds Vaicis, režisors Viesturs Kairišs, scenogrāfe un kostīmu māksliniece Ieva Jurjāne un gaismu mākslinieks Nikols Hungsbergs. Titullomā operā būs Inga Kalna, Evija Martinsone vai Kristīne Gailīte.

Operas "Valentīna" iecere ieguva pirmo vietu 2008.gadā izsludinātajā latviešu oriģināloperu konkursā. Iestudējums papildina Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas gada programmu un top ar nodibinājuma "Rīga 2014" atbalstu. "Valentīnas" viesizrāde Berlīnes Vācu operā 2015.gada 19.maijā ir iekļauta Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē publiskās diplomātijas un kultūras programmā.

LETA / Publicitātes foto