Latvijas konservatīvie atkrieviskotāji
Pirms 9 gadiem dibinātā "Jaunā konservatīvā partija" (JKP) pēc zaudējuma 14. Saeimas vēlēšanās jau pāris gadus mokās ar identitātes krīzi. 2022. gadā tā nolēma pārsaukties par Konservatīvajiem (bez pēdiņām), bet pērnā gada oktobrī atkal izlēma atgriezties pie sava sākotnējā nosaukuma. Tagad tās karoga smaile vairumam vairs nesaistās ar cīņu pret korupciju, bet gan ar Latvijas atkrievošanu.
JKP flagmaņi vairs nav kādreizējie Korupcijas un apkarošanas biroja redzamie darboņi – Juta Strīķe, kura pāragri mūžībā devās 2020. gadā, un Juris Jurašs, kurš devies karot uz Ukrainu. Tagad partijas lokomotīves ir citas personības.
8. jūnijā Latvijas pilsoņi dosies pie vēlēšanu urnām, lai izraudzītos deviņus mūsu valsts pārstāvjus, kuri turpmākajos piecus gadus Latviju pārstāvēs Briselē – Eiropas Parlamentā (EP). Jauns.lv lasītājus iepazīstina ar visiem 16 sarakstiem. Otrajā stāstā par JKP, kura izlozējusi 2. numuru. Tāpat, kā 1. numurs – „Saskaņa” tā ar blīkšķi izgāzās iepriekšējās Saeimas vēlēšanās un tās uzvara vēlēšanās ir zem lielas jautājuma zīmes, bet ne nesasniedzams mērķis.
Dzejniece eksministru ielenkumā
JKP uz uzvaras virsotnēm arī nevedīs kādreizējais partijas vadītājs, bijušais tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kurš aizpērn, uzņemoties atbildību par zaudējumu pašvaldības vēlēšanās, atkāpās no partijas vadītāja amata un vispār beidza aktīvās politiķa gaitas. Par partijas vadītāju tika ievēlēts bijušais labklājības ministrs Gatis Eglītis (tagad Rīgas enerģētikas aģentūras vecākais eksperts), kurš vēlēšanās startē ar 3. numuru. Savukārt ar pirmo numuru ir bijušais satiksmes ministrs Tālis Linkaits, kurš gadsimtu mijā bija arī premjera Andra Šķēles ārštata padomnieks valsts pārvaldes jautājumos.
Starp abiem eksministriem ar 2. kārtas numuru pašlaik publiski daudz pamanāmāka persona – visnotaļ talantīgā dzejniece Liāna Langa, kura nu ievērību guvusi nevis ar savu liriku, bet gan ar vērienīgo Latvijas atkrievošanas kampaņu. Šerpā, striktā un tiešā dzejniece ar savu bezkompromisa nostāju latviešu valodas lietošanas un aizstāvības jomā, ar kareivīgo cīņu pret krievu valodas lietošanu ir ieguvusi vienlīdz daudz gan atbalstītāju, gan arī naidnieku. Vienaldzīgo nav! Viņa neapšaubāmi ir tas cilvēks, kas varētu vairāk par politiķiem varētu piesaistīt vēlētājus, pārvilinot arī daļu Nacionālās apvienības atbalstītāju.
2022. gadā, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Liāna Langa aktīvi iesaistījās sociālajā kampaņā „Atkrievisko Latviju!”, kuras mērķi ir, tostarp, latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas nostiprināšana un valsts iestāžu un darba tirgus atkrieviskošana, izpelnoties arī konkurējošo partiju vadoņu niknumu un pat saņemot „dzīvību apdraudošus draudus”. Piemēram, viņu šīs kampaņas sakarā apsūdzēja „Latvija pirmajā vietā” līderis Ainārs Šlesers, pieprasot dzejnieces ierašanos policijā, lai viņa sniegtu paskaidrojumus.
Cits jautājums ir, cik literāte komfortabli un vai vispār spēs iejusties politiķes ādā. Bet JKP šai ziņā nav pirmo reizi uz jumta. Savulaik no tās rindām par Saeimas deputāti tika ievēlēta rakstniece Eva Mārtuža, kura nu ar 7. kārtas numuru cierē uz eiroparlamentārietes krēslu. Eva Mārtuža padomju okupācijas laikā bija ievērojama ar to, ka ar savu vārdu publicēja okupantu noliegtās radinieces Broņislavas Mārtuževas dzejoļus.
JKP sarakstā ar 4. numuru ir vēl viena kultūras personība – „pašnodarbinātā” jeb operdziedātāja Evita Zālīte-Grosa, kura arī bijusi Saeimas deputāte. Bet ar 6. numuru startē latgaliešu grupas „Bez PVN” solists, Latgales Radio dīdžejs, Rēzeknes novada domes deputāts Guntis Rasims.
No sporta funkcionāra par cīnītāju pret orkiem
Ar priekšpēdējo – 17. numuru sarakstā kandidē vēl vien bijušais Saeimas deputāts, kādreizējais Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Sandis Riesktiņš, kurš 2021. gada 3. augustā izpelnījās nelabu slavu ar to, ka faktiski pazemināja paralimpisko sportistu sasniegumus, salīdzinot ar “īsto” sportu. Viņš „Facebook” par sportistu prēmijām ierakstīja:
„Attiecībā uz prēmijām paralimpiešiem – būšu nepopulārs, bet es to nesalīdzinu ar parasto sportu. Tās ir divas dažādas lietas – gan attiecībā uz konkurenci, gan visu pārējo. Nesaku, ka paralimpiešiem jābūt mazāk, bet parastajiem sportistiem jābūt vairāk, ņemot vērā konkurences faktoru…”
Katrā ziņā skandāls noklusa un tagad Sandis Riekstiņš ir kļuvis teju vai par varoni. Viņš tviterī paziņojis, ka jau februārī devies uz Ukrainu, „lai pievienotos viņu armijai un sistu orkus. Sīkākas informācijas šobrīd nebūs.” Vēlāk jau „Facebook” viņš publicējis attēlu, kurā jau redzams kādā Kijivas sporta klubā.
Tā kā Sandis Riekstiņš EP vēlēšanās startē ar 17. kārtas numuru JKP listē, tad maz ticams, ka viņam būtu jāpamet frontes ierakumi.
Sarakstā bez virknes uzņēmēju ir vēl pāris pazīstamu vietēja mēroga pašvaldību darbinieku, kā, piemēram, Ķekavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Vītols un Talsu novada Kolkas pagasta pārvaldnieks Juris Orinskis.
Desmit stūrakmeņi
JKP programma deklarē savu galveno mērķi: „Par LATVIJAS nacionālajām interesēm EIROPĀ sākot no valodas, drošības un uzņēmējdarbības un beidzot ar ikviena Latvijas pilsoņa labklājību”, norādot, ka „pēc 20 gadiem Eiropas Savienībā Latvijai beidzot ir jāsāk tuvoties bagāto valstu līmenim.” Un to var panākt īstenojot desmit stūrakmeņu principu Eiropas Parlamentā:
* Nacionālās intereses pāri visam.
* Latviešu valodas un kultūras aizsardzība.
* Minimāla birokrātija un viegla uzņēmējdarbība.
* Migrācijas politikas maiņa.
* Atbalsts Ukrainai ir atbalsts drošai Eiropai.
* Taisnīgums un sociālās nevienlīdzības samazināšana.
* Laiks piebremzēt zaļo kursu.
* Latvijai zelt bērnos un jauniešos.
* Eiropas līmeņa infrastruktūra.
* Enerģētiskā drošība nav augstas elektrības cenas.
