Pieredzējis Kriminālpolicijas kadrs: "Šobrīd esmu izgāztuvē izmetams virsnieks"

Pieredzējušie inspektori dienestu varētu pamest

„Risinājums, kā optimizēties un atbrīvoties no milzīgām izmaksām par Latvijas iedzīvotāju drošību, ir elegants – jāizstrādā neizpildāmi darba nosacījumi un kritēriji visiem, kuri jau ir policijas dienestā un kuri vēl tikai pretendē uz kalpošanu savai valstij. Rezultātā lielākā daļa no pieredzējušiem darbiniekiem aizies prom un tas ļaus ietaupīt uz piemaksām par izdienu,” ieplānotās izmaiņas no sava skatupunkta apraksta Latvijas Apvienotās Policistu arodbiedrības (LAPA) valdes loceklis Aleksejs Roslikovs.

LAPA pārstāvis skaidro, ka tie policisti, kuri tomēr izvēlēsies palikt policistos, amata vietu un atalgojuma izmaiņu dēļ būs spiesti cīnīties par iespēju iekļauties jaunajā amatu katalogā: „Sākot no 2016.gada 24.novembra vairāki virsnieki ar darba pieredzi no 10 līdz 20 gadiem tiek atbrīvoti no dienesta. Laipni lūgti jaunie kadeti par uz pusi mazāku algu! Policijas nodaļas, kas pēc vadības domām nav vajadzīgas – ārā no VP struktūras. Pazudušu cilvēku meklējumu birojs nav vajadzīgs, tā priekšnieku Ruslanu Dervu – uz pensiju.”

„Šobrīd esmu izgāztuvē izmetams virsnieks”

Pērnā gada nogalē portālam Kasjauns.lv izdevās sazināties ar vienu no reformas skartajiem policistiem. Viņš piekrita anonīmi izklāstīt savu viedokli par izmaiņām.

„Operatīvo darbu strādāju teju divdesmit gadu, pirms tam bija obligātais militārais dienests un robežsardze. Šobrīd esmu izgāztuvē izmetams virsnieks. Šī gada augustā 20 gadu izdiena – virkne atklātu smagu lietu un nu jau ne īpaši laba veselība. Par šo reorganizāciju bija ziņots jau pirms gada, bet neviens no priekšniekiem pat nepakustināja pirkstu, lai apzinātu padotos, kuri nemācās,” teic policists.

(Kā skaidro LAPA pārstāvis, tālākas studijas un atbilstoša izglītība ir viens no nosacījumiem, kas jāizpilda, lai paliktu darbā.)

Virsnieks nespēj apmaksāt studijas

„Te ir loti interesanta lieta – budžeta vietas Stradiņos ir tikai tiem, kuri kādreiz pabeidza Policijas akadēmiju. Pārējiem par mācībām ir jāmaksā. Akadēmiju es nebiju absolvējis, bet kārtējo kredītu nebūtu pavilcis. Tā ir ieviests, un kādreizējās akadēmijas absolvēšana ir obligāts nosacījums. Droši zinu, ka ir daudz tukšu budžeta vietu – dienesta intranetā vairākkārt par to tika rakstīts šogad. Taču pārējie gribētāji mācīties tikt nevar,” sarunā ar portālu Kasjauns.lv pauž inspektors. Līdz reorganizācijai, līdzīgi kā citi inspektori, viņš pildījis savus pienākumus, atšķīries tikai algas apmērs.

„Ar reorganizāciju manā nodaļā funkcijas nemainās, tiek likvidēti inspektoru amati, savukārt palikušajiem paaugstina algas. Nezinu, kā ir citur. Tas ir bardaks vai priekšnieku negribēšana iedziļināties padoto problēmās,” spriež policists. Par virsnieka turpmākajām gaitām un to, vai viņš darbu VP pametis, ziņu nav.

Policija nostāda darbiniekus izvēles priekšā

Policijā tikmēr skaidro, ka ieplānotās reformas nav tieši mērķētas uz VP amatpersonu skaita samazināšanu. VP sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietnieks Dairis Anučins informē, ka šobrīd saistībā ar jaunās atalgojuma sistēmas tālāko ieviešanu tiek veiktas strukturālas izmaiņas VP amatu sarakstos, pārskatot darba organizāciju, kā arī struktūrvienību un amatpersonu funkcijas.

Jaunās atalgojuma sistēmas ieviešana un tās realizēšanai nepieciešamās pārmaiņas VP nav mērķētas un neparedz amatpersonu skaita samazināšanu, jo amatpersonām, kuru amata vietas tiek likvidētas, ir piedāvāti amati citās struktūrvienībās.

Amatpersonu amatu likvidācijas gadījumā iestādei esot jāievēro noteiktā kārtība, kas ir paredzēta Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā un paredz amatpersonas rakstisku brīdināšanu 30 dienas iepriekš.

“Līdz ar to amatpersonai ir jāsaņem brīdinājums par amata likvidāciju, kam sekojoši mēneša laikā tiek izteikts arī piedāvājums pāriet citā amatā. Protams, amatpersonai šādā gadījumā ir tiesības izvēlēties, vai pāriet uz jauno piedāvāto amatu vai atstāt dienestu Valsts policijā, ja gadījumā amatpersona nevēlas turpināt dienestu,” skaidro VP pārstāvis.

Likvidēta Personu meklēšanas nodaļa

„No 1.janvāra VP leposies par algas reformu, novirzot tautas uzmanību no tā, ka uz ielas būs izmesti cilvēki, jūsu bērnu, radu un, galu galā, jūsu personīgā drošība tiks ignorēta. Man personīgi sāp par mūsu vājumu,” asu kritiku vēl 2016.gada izskaņā VP reformām veltīja arodbiedrības LAPA pārstāvis Roslikovs.

Roslikovs sarunā ar portālu Kasjauns.lv vērsa uzmanību uz to, ka ir likvidēta VP Personu meklēšanas nodaļa (oficiālais nosaukums – KIP3). “Nodaļas pienākumi tika deleģēti citai struktūrai, bet papildu darbinieki netika piešķirti. 2016.gadā saņemti ap 2700 iesniegumi par bezvēsts pazudušajiem un nav atrasti ap 1000 cilvēku. Kā policija plāno strādāt bez speciālas nodaļas?” vēstulē Kasjauns.lv jautā Roslikovs.

Reformas būtību skaidro Kriminālpolicijas priekšnieks Grišins

Šī gada sākumā portāls Kasjauns.lv atkārtoti sazinājās ar VP, lai lūgtu konkrētāk izskaidrot nu jau procesā esošo restrukturizāciju. Publicējam nerediģētu VP Kriminālpolicijas priekšnieka atbildi uz uzdotajiem jautājumiem:

“Dzīve iet uz priekšu, un noziedzība arī mainās no gada uz gadu, tieši tādēļ Valsts policijas vadības līmenī, sekojot aktuālajām tendencēm noziedzības jomā, tika nolemts, ka nepieciešams mainīt arī Kriminālpolicijas struktūru. Valstī kopumā pašlaik tiek realizēta kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu izmeklēšanas vienkāršošanas politika, bet Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes dienas kārtībā ir noziedzīgie nodarījumi, kas ir sevišķi smagi un smagi noziedzīgi nodarījumi, tāpēc mums priekšā ir daudz izaicinājumu.”

“Jāsaprot, ka galvenais, kas šos uzdevumus realizēs dzīvē, ir darbinieki. Tieši tādēļ, veicot reorganizāciju Galvenajā Kriminālpolicijas pārvaldē, mērķis bija piesaistīt vispieredzējušākos, visizglītotākos, viszinošākos, visprofesionālākos darbiniekus. Ja mēs skatāmies, kādus kriminālprocesus izmeklē Galvenā Kriminālpolicijas pārvalde, tad mēs saprotam, ka tie ir sarežģīti kriminālprocesi, kas tendēti uz ekonomiskajiem noziegumiem un uz starpreģionālo līmeni. Līdz ar to mēs ieviešam tādu politiku, ka Galvenajā Kriminālpolicijas pārvaldē būs amati, kur starp prasībām būs lielāka pieredze un augstākā izglītība. Tika pieņemts lēmums ar 2017.gadu samazināt 47 inspektoru, 16 vecāko inspektoru un divus jaunāko inspektoru amatus, tā vietā ieviešot tikpat jeb 65 galvenā inspektora amatus. Tiem inspektoru līmeņa policistiem, kuriem nebija atbilstošas izglītības, tika piedāvātas iespējas pāriet strādāt uz reģionālajām policijas struktūrvienībām, jo šobrīd inspektora (nevis galvenā inspektora) amatā strādājošajiem nav obligāta prasība pēc augstākās izglītības. 

Šīs 65 amata vietas tika ieviestas, radot iespēju karjeras un atalgojuma izaugsmei. Izmaiņas kalpos kā stimuls, lai cilvēki mācītos un attīstītos. Manuprāt, nav pareizi, ka policists ar koledžas izglītību, kam nav atbilstoša otrā līmeņa augstākā izglītība, izmeklē daudzmiljonu shēmu lietas vai sarežģītas pasūtījuma slepkavības. Galveno inspektoru atalgojums un karjeras izaugsmes būs lielākas, taču viņiem arī prasības būs lielākas. Izmaiņu rezultātā policija cer uz lielāku darba kvalitāti un produktivitāti.”

“Taisnība, ka turpmāk Galvenajā Kriminālpolicijas pārvaldē nebūs nodaļas ar šādu nosaukumu, taču šī funkcija joprojām paliek Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes kompetencē – personu meklēšanas nodaļas funkcijas pilnā apjomā pārņēmusi pret personu vērsto noziegumu atklāšanas nodaļa. Līdzšinējās personu meklēšanas nodaļas darbinieki, kuri atbilda jaunajām prasībām, turpina darbu. Savukārt pārējiem, kā jau minēts, piedāvāta iespēja pāriet darbā uz reģionālajām struktūrvienībām.

Sekojot līdzi aktuālajām noziedzības tendencēm, tika izveidota jauna nodaļa, kas nodarbosies ar pašlaik pasaulē un Latvijā ļoti aktuālo jautājumu – starptautisko un sērijveida dzimumnoziegumu apkarošanu, jo īpaši kas saistās ar nepilngadīgo seksuālo izmantošanu un seksuālo vardarbību vērstu pret mazgadīgām personām.”