Cilvēks miris, bet bankas kontā palikusi nauda. Finanšu nozare aicina risināt problēmu
Latvijas komercbankās ir vairāki tūkstoši kontu, kuru īpašnieki ir miruši. Tā kā naudas līdzekļu atlikums kontos ir neliels, mantojuma lietu radinieki neuzsāk. Savukārt bankām šī nauda jāglabā 60 gadus, un tad to var ieskaitīt kredītiestādes ienākumos. Finanšu nozares asociācija aicina likumdevēju šo jautājumu atrisināt, ziņo Latvijas Radio.
Iedzīvotāji parasti pie notāra kārto mantojuma lietas, ja viņu īpašumā ir kāds nekustamais īpašums. Bet ko darīt ar līdzekļiem, kas atrodas miruša radinieka bankas kontā? Stāsta Finanšu nozares asociācijas vecākais padomnieks juridiskajos jautājumos Edgars Pastars:
"Kā dzīvē notiek – parasti viņi paņem nelaiķa bankas karti un aiziet izņemt naudu bērēm. Parasti pārsimt, 300, 400 eiro, kas arī nav ļoti likumīgi, bet finanšu sektors saprot šīs lietas un mēs neziņojam par tādām, ja tās ir samērīgā apjomā, protams. Ja mantojums nav pietiekami ievērojams, līdz ar to viņu neviens radinieks nekārto pie notāra, kā rezultātā kontos paliek atlikumi – simt, divsimt, trīssimt eiro."
Nozares asociācija aicina pilnveidot regulējumu, lai nebūtu jāgaida 60 gadu, kad šī nauda tiktu ieskaitīta bankas ieņēmumos. "Šai naudai būtu jānonāk valsts ieņēmumos jau krietni ātrāk," piebilst Pastars.
Finanšu nozares asociācijas vecākais padomnieks Pastars rosina ieviest kādu vienkāršāku mantošanas modeli, ja kontā palikuši 200–300 eiro, vēsta portāls "Lsm.lv".
"Šobrīd statistiski apmēram 70 tūkstošiem cilvēku, kuri ir miruši, kontos ir palikusi nauda. Būtu jābūt mehānismam, kā no bankām šī nauda nokļūst Valsts kasē, ja ilgstoši neviens pēc šīs naudas nav atnācis.
Bankām lielākais sapnis būtu paredzēt vienkāršoto mantošanu, ka kontu atlikumus var tuvākie radinieki izņemt arī bez mantojuma lietas," skaidro Pastars.
