"Latvija vilcienu krīzi ir pārvarējusi," apgalvo "Pasažieru vilciena" vadītājs
foto: Evija Trifanova/LETA
Jauno elektrovilcienu "Vivi" pârvadâjumu uzsâkðanas svinîgais pasâkums, kurâ atklâj reisu no Rîgas Centrâlâs dzelzceïa stacijas uz "Dubultiem" Jûrmalâ.
Sabiedrība

"Latvija vilcienu krīzi ir pārvarējusi," apgalvo "Pasažieru vilciena" vadītājs

Ziņu nodaļa

Jauns.lv

Vilcienu kustības precizitāte ir atjaunota un "Škoda Vagonka" patlaban ir nodrošinājusi jauno elektrovilcienu vismaz 95% pieejamību. Tāpat ir izstrādāts plāns, kā nepieļaut sērijveida defektu atkārtošanos gaidāmajos 15 vilcienos, otrdien, 5. martā, informēja AS "Pasažieru vilciens" valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.

"Latvija vilcienu krīzi ir pārvarējusi," apgalvo "...

Jauno vilcienu skaitu regulārajos pasažieru pārvadājumos palielinās pakāpeniski, jo uzņēmuma prioritāte esot pasažieru pārvadājumu paredzamība un vilcienu kustības grafika precizitāte, uzsvēra Grigulis. Tāpat AS “Pasažieru vilciens” turpinās strādāt atbilstoši risku mazināšanas plānam.

"Esam izkļuvuši no krīzes, kurā bijām nonākuši pēdējos mēnešos, janvārī vilcienu reisu precizitāte bija samazinājusies līdz 92%, tad februārī esam sasnieguši 98,56%," sacīja Grigulis, uzsverot, ka uzņēmums ir guvis daudz mācību un no krīzes iznācis daudz stiprāks.

Pēc viņa teiktā, visi 17 vilcieni šobrīd ir salaboti un katru nedēļu plānots palaist kustībā divus vilcienus, kuri ir izturējuši visas pārbaudes un testus. Patlaban vilcieni kursē līnijās, kurās ir divu sliežu ceļi, tādā veidā izvairoties no iespējamā haosa, kas varētu rasties, ja kādam vilcienam rodas tehniskās problēmas un to nav iespējams apbraukt.

Ko dara, lai problēmas neatkārtotos?

Tostarp AS “Pasažieru vilciens” ir mainījusi kārtību, kā turpmāk tiks pieņemti jaunie elektrovilcieni, proti, ražotājam vispirms jāapliecina, ka ir novērsti Latvijas vilcienu tipam konstatētie sērijveida defekti. Tikai pēc tam elektrovilcienus pieņems ekspluatācijā.

Pēc pirmo 17 vilcienu pieņemšanas ekspluatācijā, laišanas apritē un pēc konstatēto defektu analīzes tika atklāts, ka konkrētajam vilcienu tipam ir noteikti sērijveida defekti, kas atkārtojas vairāk nekā trīs reizes vismaz divos vilcienos. Piemēram, nestrādā bateriju sensors tualetē vai kāpņu automātiskā izvirzīšanās un tamlīdzīgi. Nākamo elektrovilcienu pieņemšanas procedūrā ir paredzēts papildu solis, kur ražotājam ir jāapliecina, ka iepriekš konkrētajā vilcienu tipā atklātie sērijveida defekti ir novērsti. Pretējā gadījumā AS “Pasažieru vilciens” šādus vilcienus ekspluatācijā nepieņems.

“To, ka šādi defekti ir, tika konstatēts tikai pēc tam, kad tika saņemti pirmie elektrovilcieni un kad ražotājs uzsāka defektu cēloņu detalizētu analīzi. Tagad mums ir šī pieredzes un zināšanu bāze, ko ņemsim vērā, saņemot turpmākos vilcienus no “Škoda Vagonka”,” apliecināja AS "Pasažieru vilciens" valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.

Tikmēr “Škoda Vagonka” pārstāvji uzsvēra, ka ir izpildījuši doto solījumu, un lielāko daļu defektu jaunajos elektrovilcienos novērsa ātrāk nekā 24 stundās. Skaidrojot defektu cēloni, “Škoda Vagonka” pārstāvji norāda, ka vilcienu ražošanas un piegādes process nav bijis viegls, jo ierastā situācijā vilcienus saliktus piegādā pa dzelzceļu, taču karš Ukrainā pilnībā ir mainījis ierastās loģistikas ķēdes. Pašlaik pilnībā nokomplektētu vilcienu nogādāšana pa dzelzceļu uz Latviju, kā tas bija sākotnēji plānots, nav iespējama.

“Škoda Vagonka” valdes priekšsēdētājs Martins Bednārs teica, ka vilcieni tiek salikti divas reizes. Pirmo reizi rūpnīcā, Čehijā, lai tiem varētu veikt Eiropas Savienības tiesību aktos noteikto neatkarīgo laboratoriju sertifikāciju. Pēc tam, kad visi dokumenti ir saņemti, augšupielādēti Eiropas Dzelzceļa administrācijas sistēmā, tie tiek daļēji izjaukti, ar kravas automašīnām vesti uz Latviju un atkal salikti depo Rīgā.

“Pašlaik Latvijā strādā 31 mūsu eksperts, mēs esam izveidojuši 24/7 palīdzības dienestu, nodrošinājām došanos līdzi vilcienu izbraukumos un vēl citas darbības. Šie soļi ļāva palielināt vilcienu pieejamību, un februārī jau sasniedzām 95% rādītāju. Pēdējā februāra nedēļā vilcienu pieejamība sasniedza 98,23%, un mēs esam pārliecināti, ka spēsim saglabāt šo rādītāju augstā līmenī,” komentēja Bednārs.

Vienlaikus viņš piebilda, ka jāņem vērā, ka dažādi nelieli defekti joprojām var būt, un tā ir daļa no jaunu elektrovilcienu ieviešanas procesa. Grigulis teica, ka šīm situācijām ir stingri līguma noteikumi, kas paredz noteiktu defektu klasifikāciju un to novēršanas garantiju noteiktā laikā.

“Mēs esam izanalizējuši katru gadījumu, atraduši cēloņsakarības un izstrādājuši metodoloģiju, kā šos defektus novērst. Attiecībā par nākamo 15 vilcienu ražošanu. Tagad katram jaunam vilcienam ir spēkā atjauninātās kvalitātes prasības un procedūra, kā pārbaudām, kā šīs jaunās prasības ir ieviestas. Janvārī mēs jau esam sametinājuši visus vagonus. Tagad ražošana Ostravā rit pilnā sparā ar ieceri pabeigt piegādi atbilstoši apstiprinātajam plānam, proti, piegādāt visus vilcienus līdz šai vasarai. Domāju, ka pasažieriem patiesi patiks braukt jaunajos vilcienos, kas ir droši un ērti,” sacīja Bednārs.

Bednārs sacīja, ka papildus palielināts to cilvēku skaits, kuri strādā Latvijā uz vietas. “Esam atvēruši diennakts telefona līniju, kurā var vērsties ar problēmu, kuras risināšanai nepieciešams atbalsts. Papildus apmācības par vilciena vadīšanu, radušos problēmu risināšanu un vilciena vadību.

Turpmākie jauno vilcienu pieņemšanas un satiksmē laišanas posmi paredz, ka pēc pirmās pārbaudes kārtas un pēc pieņemšanas ekspluatācijā katram vilcienam tiek veikti testi, maksimāli imitējot reālu ekspluatācijas režīmu atbilstoši pasažieru vilciena kustības grafikam, kuros turpina piedalīties “Škoda Vagonka” inženieri. Tikai pēc šādiem testiem vilcienus sāks izmantot pasažieru pārvadājumos, turklāt pirmajās nedēļās tos laižot līnijās, kurās ir divi sliežu ceļi. Iegūstot pārliecību, ka vilciens stabili funkcionē, tos varēs laist arī citos maršrutos.

Atlikušie jaunie vilcieni jau vasaras beigās pārvadās pasažierus

Vienlaikus janvārī izstrādātais risku mazināšanas plāns paredz, ka vismaz divi līdz trīs jaunie elektrovilcieni tiek turēti rezervē neparedzētiem gadījumiem.

Plānots, ka atlikušie “Škoda Vagonka” ražotie vilcieni būs pieejami pasažieru pārvadājumiem šī gada vasarā. Tas ļaus pilnībā aizvietot visu veco elektrovilcienu parku. Pašlaik Valsts Dzelzceļa tehniskā inspekcija ir izsniegusi atļauju laist Latvijas tirgū 18. un 19. jauno vilcienu, tie ir piereģistrēti Valsts Dzelzceļa administrācijā. AS “Pasažieru vilciens” veic pārbaudes, pirms tos pieņemt ekspluatācijā.

Pašlaik visi 17 piegādātie vilcieni ir pieejami ekspluatācijai AS “Pasažieru vilciens”, 14 ir pieejami pasažieru pārvadājumiem, bet ar trim notiek dinamiskie testi. Tāpat jauno elektrovilcienu aprite ir atjaunota Jelgavas līnijā, kur iepriekš dzelzceļa infrastruktūras uzlabošanas darbu dēļ jauno ritekļu izmantošana tika ierobežota. Savukārt vilcienu kustības grafika izmaiņas “Pasažieru vilciens” plāno maijā, savukārt rudenī varētu sākties darbs pie pārejas uz intervālu grafiku.

Kā ar naudām?


“Škoda Vagonka” valdes loceklis Pāvels Beraneks ieskicēja, ka vilcienā izvietotajā tualetē atklātie defekti ir laboti, veiktas arī nelielas vilciena konstrukcijas izmaiņas. Šādas izmaiņas ieviestas arī plānoto jauno vilcienu piegādē. Papildus veikti arī dinamiskie testi. "Viss, kas noteikts līgumā par sodiem un procentiem, mēs tos labosim un segsim,” sacīja Bednārs.

Jau ziņots, ka 2023.gada decembra vidū PV sāka pasažieru pārvadājumus ar jaunajiem "Škoda Vagonka" elektrovilcieniem. Pirms tam vilcieni tika ilgstoši testēti un izmēģināti Latvijas dzelzceļa infrastruktūrā. Neraugoties uz to, jaunos vilcienus regulāri piemeklē dažādas ķibeles. Patlaban PV no Čehijas uzņēmuma ir saņēmis kopumā 17 jaunos elektrovilcienus.

Pirmie divi Čehijas uzņēmumā "Škoda Vagonka" ražoto jauno elektrovilcienu vagoni Rīgā tika nogādāti 2022.gada jūnijā.

Katrs elektrovilciens sastāv no četriem vagoniem. Viena elektrovilciena garums ir 109 metri. Katrā vilcienā ir sēdvietas 436 pasažieriem un stāvvietas 454 pasažieriem. Vilcienos ir viena līmeņa iekāpšana no paaugstinātajām pasažieru platformām.

Visa projekta kopējās izmaksas paredzētas 257,889 miljonu eiro apmērā.