Noskaidrots, no kā Latvijas iedzīvotāji būtu gatavi atteikties, ja vajadzētu samazināt tēriņus
Katrā mājsaimniecībā pastāv tēriņi, kas tiek uzskatīti par nepieciešamiem, un tādi, kurus būtu iespējams atlikt vai samazināt, ja rastos finansiāli ierobežojumi.
Finanšu pakalpojumu sniedzēja "IPF Digital Latvia" veiktā iedzīvotāju aptauja liecina, ka, saskaroties ar nepieciešamību optimizēt budžetu, iedzīvotāji visbiežāk būtu gatavi atmest kaitīgos ieradumus, retāk izvēlētos ēst ārpus mājām vai rūpīgāk pārskatītu ikdienai nepieciešamo preču sarakstu.
Saskaņā ar "IPF Digital Latvia" iedzīvotāju aptaujas rezultātiem* katrs piektais respondents (20%) būtu gatavs atteikties no kaitīgiem ieradumiem, tostarp, smēķēšanas un alkohola lietošanas, ja būtu nepieciešams samazināt izdevumus. Vēl 18% aptaujāto atzīst, ka retāk izvēlētos ēst ārpus mājas, savukārt tikpat daudzi rūpīgāk izvērtētu ikdienai nepieciešamo preču iegādi, pievēršot lielāku uzmanību pārtikas produktu, sadzīves ķīmijas, higiēnas preču cenām un to alternatīvām.
9% aptaujas dalībnieku norāda, ka finanšu taupības nolūkos izvēlētos ekonomēt uz kultūras aktivitātēm, kā piemēram, teātra un muzeju apmeklējumiem. 8% iedzīvotāju atteiktos no izklaides un ceļojumiem, un 7% aptaujāto ierobežotu iepirkšanās tēriņus, piemēram, jauna apģērba, iekārtu vai citu preču iegādi.
Vienādā proporcijā – 6% – respondenti norādījuši, ka varētu atteikties no sporta aktivitātēm un to abonementiem vai skaistumkopšanas pakalpojumiem. Aptaujas rezultāti rāda, ka 8% dalībnieku nav domājuši par savām tēriņu prioritātēm, kuru starpā ir 9% vīriešu un 6% sieviešu.
Visizteiktākā dzimumu atšķirība vērojama attiecībā uz ikdienas preču izvērtēšanu – šo atbildi norādījuši 20% sieviešu un 16% vīriešu. Savukārt vīrieši biežāk nekā sievietes kā mazāk prioritāru tēriņu kategoriju minējuši ceļojumus un izklaidi – to atzīmējuši 10% vīriešu un 7% sieviešu.
“Iedzīvotāju finanšu paradumi ir spogulis tam, kā cilvēki līdzsvaro šī brīža vajadzības un nākotnes vēlmes, stabilitāti un komfortu, turklāt tēriņu prioritātes ietekmē ne tikai ienākumu līmenis, bet arī sociālā vide, dzīvesveids un ikdienas paradumi,” saka "IPF Digital Latvia" vadītājs Toms Vandāns.
Analizējot aptaujas datus dažādās vecuma kategorijās, atteikšanās no negatīviem ieradumiem ir populārā atbilde jauniešu vidū vecumā no 18 līdz 29, ko norādījuši 28% respondentu. Uz ēšanu ārpus mājas visbiežāk gatavi ekonomēt iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem, ko atzīmējuši 22% aptaujas dalībnieku. Ikdienai nepieciešamo preču izvērtēšanu visbiežāk minējuši aptaujas dalībnieki 50-59 gadu vecumā (24%) un 60-74 gadu vecumā (23%). Pretstatā jaunieši ikdienas vajadzību pārskatīšanu minējuši krietni retāk – to norādījuši tikai 11% aptaujāto.
Savukārt reģionu griezumā no ēšanas ārpus mājas (21%) un izklaides aktivitātēm (10%) biežāk atteiktos iedzīvotāji no Kurzemes. No kultūras aktivitātēm (11%) un skaistumkopšanas izdevumiem (12%) atteiktos respondenti Vidzemē, bet iepirkšanos finanšu taupības nolūkos optimizētu Rīgas iedzīvotāji (9%). Īpaši augsta apņēmība atmest kaitīgos ieradumus ir novērojama Latgalē, kur to atzīmējuši 29% aptaujas dalībnieku, kamēr otrajā vietā ierindojas respondenti no Zemgales (21%), trešajā – Rīgas iedzīvotāji (19%).
* Iedzīvotāju aptauju pēc "IPF Digital" pasūtījuma veica "Norstat", aptaujājot vairāk nekā 1000 iedzīvotāju visā Latvijā 2025. gada aprīlī.
