Lielais jautājums: "Kā ekonomika ietekmē valsts drošību?"

To Jauns.lv jautāja rakstniekam Jurģim Liepniekam, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentam Aigaram Rostovskim un uzņēmējam Pēterim Šmidrem.

Jurģis Liepnieks domā, ka mežoņiem, kuri dzīvo bez ērtībām un nabadzībā, ir lielāka vēlme karot, nekā tiem, kuri dzīvo labklājībā. Savukārt Aigars Rostovskis teic, ka tiem, kuri dzīvo labklājībā ir lielāka motivācija cīnīties par savu valsti, jo viņiem ir ko sargāt. Bet Pēteris Šmidre teic, ka Eiropas Savienības valstīm ir jāaudzē savs aizsardzības budžets līdz 3% no IKP, jo pretējā gadījumā ASV, kura aizsardzībai tērē 3,5% no IKP, varētu nebūt īstas gribas Eiropu aizstāvēt no agresora.

Jurģis Liepnieks: "Mežoņiem bez siltās tualetes vēlme karot ir daudz lielāka"

Rakstnieks Jurģis Liepnieks uzsver – jo valsts ir bagātāka un tajā ir augstāks labklājības līmenis, jo tā mazāk rūpējas par savu drošību un militārajām spējām: „Mēs redzam pie kā tas ir novedis. Piemēram, Vācijai, kurai ir stiprākā ekonomika Eiropas Savienībā, nav nekādu militāro spēju. Vienkārši viņiem nekā nav!”

Viņš teic, ka it kā būtu pareizs pieņēmums - ja stiprāka ekonomika, tad arī ir labāks apbruņojums, labākas tehnoloģijas un militārās spējas. Bet tas ir tikai šķitums:
„Uzskatām, ka, jo ekonomika attīstīta augstākā līmenī, tad arī aizsardzības jomai būtu jābūt augstākai. Bet ne vienmēr tā ir, tas nemaz nav tik vienkārši. Paskatīsimies, piemēram, uz Ziemeļkoreju (kurai ekonomikas attīstība nav tā augstākā). Tai ir atomieroči, tā var baidīt visu pasauli...”

Visu nosaka nevis ekonomika, bet gan griba, uzsver Jurģis Liepnieks. Un taisni labklājības valstīs cilvēki nevēlas savu bagātību un dzīves kvalitāti atvēlēt jeb upurēt militārismam, aizsardzībai un karam: „Jūs vispār negribat karot! Piemēram, cilvēkiem, kuri izgājuši kafijas pauzē kādā Parīzes vai Madrides kafejnīcā, ideja par karošanu ar Krieviju liekas līdz absurdumam smieklīga. Kāda Krievija? Kāpēc mēs vispār par to runājam? Krievija taču negrib uzbrukt Francijai vai Spānijai. Mēs vienkārši negribam, karu! Tāpēc viņu pieprasījums politiķiem ir beigt par to runāt.

Tāpēc jau arī visādi Trampa aicinājumi un runas atrod dzirdīgas ausis. Jo bagātāka un attīstītāka ir sabiedrība, jo dabiskāka ir tās vēlme nekarot. Par laimi, Vācija šobrīd mostas un tās aizsardzības budžets šogad sasniegs divus procentus no iekšzemes kopprodukta – 18 miljardi eiro. Tas ir „astronomisks skaitlis” un jau ļoti nopietni cipari.”

Savukārt tādiem mežoņiem un barbariem, kādi dzīvo mums kaimiņos, kuri dzīvo nabadzībā, miskastē un bez siltās tualetes, vēlme un gatavība doties karot ir daudz lielāka. „Var jautāt, kā Putins vispār var motivēt krievu karavīru un Krievijas sabiedrību šim karam, kur cilvēki mirst milzīgos apmēros, kas nav saprotams nevienai citai valstij? Kā tas vispār funkcionē, kā var bez vispārējas mobilizācijas nodrošināt pusmiljonu vai tuvu tam lielo armiju? Atbilde: nabadzība,” saka Jurģis Liepnieks.

Aigars Rostovskis: "Ja ir nabadzība, tad nav nekā, ko aizstāvēt"

„Ja cilvēki labi dzīvo, viņi saprot par ko viņiem x stundā ir jācīnās, bet, ja ir nabadzība, ja nekā nav, nu tad nav jau īsti arī ko aizstāvēt,” saka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības prezidents Aigars Rostovskis, vērtējot pašreizējo drošības situāciju, un teic, ka vienā brīdī pašreizējais Krievijas režīms sabruks, tāpat kā savulaik Padomju Savienība. Konkrētu brīdi, kad tas notiks, gan pašlaik grūti prognozēt.

„Ekonomika ļoti ietekmē valsts drošību. To ietekmē vairāki aspekti. Pirmais – ja cilvēkiem ir darbs, labi ienākumi, viņi jūtas komfortabli, pārliecināti un droši par savu nākotni. Otrais - ja ekonomika attīstās, tā ir pietiekami liela, ir nodokļu maksājumi, valsts budžets uzpildās. Šajā gadījumā valstij ir resurss, lai labi nofinansētu arī iekšējās drošības struktūras: policiju, ugunsdzēsējus, drošības dienestus. Līdz ar to ir arī mazāka noziedzība un tā tālāk. Trešais – resurss, lai varētu labāk nofinansēt armiju, nopirkt attiecīgas ieroču sistēmas.”

Savukārt, ja ir nabadzība, ja nekā nav, tad arī nav ko aizstāvēt. Tā kā Krievija šobrīd apmēram trešdaļu sava budžeta „iegrūž” militārajās lietās, tad agrāk vai vēlāk tas „ledusskapis sāks spiest”, teic Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents:

„Viena lieta, ka ir tā, ka sabiedrība tur ir gatava ciesties, kā saka, dzīvot gandrīz vai badā un tos ieročus ražot. Bet esmu pārliecināts, ka galu galā tā atdure būs, ja mēs atceramies Padomju Savienības sabrukumu. Finālā jau Padomju Savienība sabruka tāpēc, ka tā ekonomiski to visu vienkārši vairs nevarēja panest. Ja skatāmies no Rietumu civilizācijas perspektīvas, tad mums ir jāapbruņo ukraiņi, lai tas krievu spiediens izsīkst gan militāri, gan tās iekšienē.”

Pēteris Šmidre: "Mīlam vai nemīlam Trampu, bet šai ziņā viņam ir taisnība"

Uzņēmējs Pēteris Šmidre uzsver, ka ekonomika ir tā, kuras dēļ pasaulē vēstures gaitā ir izcēlušies absolūtais vairākums karu – ekonomika un karš ir ļoti saistīti jēdzieni. Karošana notiek naudas un resursu dēļ. Tāpēc no šāda aspekta jāvērtē arī šodienas situācija.

Uzņēmējs, salīdzinot ASV un Eiropas Savienības tēriņus aizsardzības jomai ar iekšzemes kopprodukta rādītājiem, teic, ka šai ziņā Eiropai nav ar ko lepoties:

„Vislielākais aizsardzības budžets pasaulē ir ASV – ap 850 miljardiem dolāru gadā, kas ir 3,5% no IKP, pret 210-280 miljardiem Eiropas Savienībā, kas pēdējos gados ir no 1,3 līdz 1,7 no ES iekšzemes kopprodukta. ASV iekšzemes kopprodukts ir ap 25 triljoniem, bet ES kopumā – ap 20 triljoniem. Tā kā tā starpība ir, jo mūsu IKP ir salīdzināms.

Tāpēc, mīlam mēs Trampu vai nē, bet, man liekas, viņam ir taisnība tai ziņā, ka viņš pateicis, ka amerikāņi neaizsargās Eiropu, jo mēs neesam apmaksājuši čekus.”

Savukārt Krievija šogad ievērojami ir palielinājusi savu budžetu, kaut gan īsti pateikt, cik lielā mērā, nav iespējams, jo Krievijā to nodalīt no visa pārējā ir ļoti grūti. Tur ir gan federālais budžets, gan vietējie apgabalu budžeti, ar kuriem rīkojas gubernatori. Un gubernatoriem arī uzdots no saviem budžetiem atvēlēt nozīmīgus līdzekļus kara vajadzībām, piemēram, organizēt militāras vienības, iegādāties kara tehniku un tamlīdzīgi.

Pēteris Šmidre atbalsta Igaunijas iniciatīvu, kura ES dalībvalstīm rosina aizsardzības budžetam atvēlēt 3% no IKP, nevis 2%, kā tas ir pašlaik, un to novirzīt Ukrainai: „Tad šī starpība vairs nebūtu un jautājums būtu atrisināts”.

Kā valsts ekonomisko stāvokli saistībā ar tās drošības un militārām spējām vērtē Jurģis Liepnieks, Aigars Rostovskis un Pēteris Šmidre, skatieties Jauns.lv video.

Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.