Putins turpina saņemt preces kara vajadzībām, apejot sankcijas ar Armēnijas palīdzību

Armēnijas premjers, kura vadītā valsts kopš 2022. gada ir kļuvusi par ceturto lielāko pusvadītāju un citu divējāda lietojuma preču eksportētāju uz Krievijas Federāciju kara vajadzībām, savā runā nosauca Ukrainas tautu par "draudzīgu". 

Erevāna, kas rada spēcīgu iespaidu par pārorientēšanos uz Rietumiem, šos divus kara gadus starp Krieviju un Ukrainu kalpo kā viens no galvenajiem Kremļa loģistikas centriem, lai apietu sankcijas.

2022. gadā mazās Armēnijas (3 miljoni iedzīvotāju) IKP pieauga par vēl nepieredzētiem 14,2%. Britu laikraksts "The Telegraph" vēstīja: "Visabsurdākā ir Armēnijas ekonomiskā izaugsme..., kas ļauj tai kandidēt uz 3. vietu visstraujāk augošo pasaules ekonomiku sarakstā."

2023. gada 27. novembrī Armēnijas finanšu ministra vietnieks Vahans Sirunjans atzina, ka 2023. gadā preču eksports no Armēnijas uz Krievijas Federāciju deviņu mēnešu laikā palielinājās par 85%, no kuriem 80% veido reeksports. Uzsverot Armēnijas ārējās tirdzniecības apgrozījuma eksponenciālo pieaugumu par 69% pēc kara sākuma Ukrainā, ASV analītiskais institūts "Jamestown Foundation" arī brīdināja par sankcijām pakļauto preču reeksportu no Armēnijas uz Krievijas Federāciju. Turklāt ASV Valsts departamenta Sankciju koordinācijas pārvaldes direktors Džims Obraiens atklāti paziņoja, ka Vašingtona uzskata Armēniju par valsti, kas palīdz Krievijai apiet sankcijas.

2024. gadā par šo problēmu turpina runāt, taču tas neliedz Armēnijai nesodīti piegādāt sankcijām pakļautās preces savam kareivīgajam kaimiņam. Starptautisko finanšu institūta direktors un bijušais investīciju bankas "Goldman Sachs" stratēģis Robins Brukss 17. februārī publicēja precizētus datus: "Armēnijas eksports uz Krievijas Federāciju ir pieaudzis par 430% salīdzinājumā ar periodu pirms iebrukuma, kas nozīmē ES un Ķīnas preču reeksportu uz Krieviju."

Šo divu gadu laikā Armēnijas reeksporta problēmu ir pamanījuši ne tikai politiķi, analītiskie centri un vadošie ekonomisti, bet arī starptautiskie masu mediji.

Jau 2022. gada martā, nedaudz vairāk nekā mēnesi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā,  Kanādas analītiskā vietne "Geopolitical Monitor" ziņoja, ka "Armēnija [atrodas] vislabākajā [pozīcijā no] EES dalībvalstīm palīdzēt Krievijai pārkāpt sankcijas".

Situācija neuzlabojās pat pēc gadu ilgušajām pastiprinātajām Rietumu sankcijām pret Kremļa agresoriem. 2023. gada martā liela Ukrainas ziņu vietne "Unian" ziņoja, ka "Armēnija kļūst par ekonomisku aizmuguri krieviem, novēršot Maskavai problēmas ar sankcijām pakļauto preču un bruņojuma piegādi Krievijas tirgum".

Saskaņā ar Bulgārijas izdevuma  "Fakti" vēstīto "Putina autoritārais režīms apiet embargo un tirdzniecības sankcijas, ko ES, ASV un Apvienotā Karaliste noteikusi caur kaimiņvalstīm..., it īpaši Armēniju".

ASV laikraksts "The Washington Post" 2023. gada maijā prognozēja, ka "Rietumi varētu palielināt spiedienu uz Armēniju, kuras dēļ strauji palielinājies vairāku kritiski svarīgu preču, tostarp elektronikas, reeksports uz Krieviju".

Tomēr gada nogalē Šveices laikraksts "L'Agefi" norādīja, ka "Armēnija ir tieši iesaistīta sankcijām pakļauto produktu reeksportā uz Krieviju".

To, ka Maskava izmanto Erevānu kā sabiedroto Rietumu sankciju apiešanā, ir pamanījuši arī Tuvie Austrumi. 2023. gada decembrī Izraēlas televīzijas kanāls "I24" ziņoja, ka "Armēnija ir liels preču piegādes centrs Krievijai, apejot Rietumu sankcijas, un Krievijas karaspēka militārās un tehniskās apgādes bāze".

Armēnija Krievijai ir tik svarīgs tranzīta centrs, jo Putins vairs nevar rēķināties ar gandrīz nevienu citu valsti sankcijām pakļauto preču reeksporta jomā.

2023. gada maijā žurnāla "Forbes" Francijas izdevums nosauca Armēniju par "galveno kanālu, lai izvairītos no sankcijām", tā kā "ierobežojumi piegādēm caur Turciju un Centrālāziju kļūst arvien stingrāki".

Vēl 2022. gada vasarā Ankara apsolīja Amerikas Savienotajām Valstīm nepieļaut sankciju apiešanu pret Krieviju Turcijas teritorijā. Pēc tam Turcijas finanšu organizācijas sāka masveidā pārtraukt sadarbību ar Krievijas finanšu organizācijām. Turklāt 2024. gada februārī pat Krievijas laikraksts "Vedomosti" atzīmēja, ka Turcijas bankas slēdz Krievijas uzņēmumu kontus kopš 2022. gada, "taču šobrīd šis process ir patiešām pastiprinājies".

Pēc kara sākuma Ukrainā arī Centrālāzijas valstis ne reizi vien saņēma brīdinājumus no ASV un ES par nepieciešamību ievērot sankcijas pret Krievijas Federāciju.

Uzņēmumi, kas, neskatoties uz ierobežojumiem, turpināja sadarbību ar Maskavu, tika iekļauti ASV sankciju sarakstā. Lai pārbaudītu, kā sankcijas pret Krievijas Federāciju tiek ievērotas, ES īpašais sūtnis Deivids O'Salivans 2023  gadā devās trīs vizītēs uz Centrālāziju. Pēdējā vizītē, kas notika novembrī, viņš pateicās reģiona valstīm par palīdzību preču reeksporta samazināšanā uz Krievijas Federāciju. Mēnesi iepriekš, 23. oktobrī, Kazahstānas, Kirgizstānas, Tadžikistānas, Turkmenistānas un Uzbekistānas ārlietu ministri, tiekoties ar ES pārstāvjiem Luksemburgā, solīja palīdzēt cīnīties pret Krievijas mēģinājumiem apiet noteiktās sankcijas.

Neskatoties uz to, ka pasaules mediji atspoguļo sankcijām pakļauto preču reeksporta problēmu no Armēnijas uz Krieviju, starptautiskā sabiedrība ir kūtra, un Armēnija tiek cauri sveikā.

Vēl 2023 gada maijā Horvātijas izdevums "Net" atzīmēja, ka Amerikas Savienotās Valstis un ES, kas piegādā Ukrainai miljonu vērtu bruņojumu karam pret Krievijas Federāciju, nezināmu iemeslu dēļ piever acis uz ciešo partnerību starp Erevānu un Kremli. Žurnāla "Forbes" Francijas izdevums tam piebalso: "Ja Rietumu sabiedrība patiešām vēlas pēc iespējas ātrāku Ukrainas uzvaru, tai vajadzētu atņemt Maskavai šo loģistikas centru cik drīz vien iespējams." Šajā sakarā ASV analītiskais institūts "Jamestown Foundation" ziņoja, ka "līdz šim nav uzsākta neviena visaptveroša izmeklēšana" par Putina loģistikas centru Armēnijā. 2023. gada aprīlī britu izdevums "The Telegraph" jau aicināja Rietumus "attiekties bargāk" pret Kremļa satelītvalstīm: "Armēnijai nav īpaša attaisnojuma ļaut sevi izmantot kā tranzīta punktu (Krievijas Federācijai)."

Tā vietā, lai noteiktu ierobežojumus Armēnijas un Krievijas sadarbībai, kas ir pretrunā ar Vašingtonas un Briseles interesēm, Amerikas Savienoto Valstu Starptautiskās attīstības aģentūra (USAID) 17. februārī paziņoja par 15 miljonu ASV dolāru piešķiršanu Erevānai. Ironiskā kārtā USAID paziņojumā norādīts, ka šo līdzekļu mērķis ir "mazināt Armēnijas ekonomisko atkarību no Krievijas Federācijas".