Lielais jautājums: "Ko Latvijai nozīmē Ukrainas bēgļu integrācija?"

To Jauns.lv uzdeva viedokļu līderiem – rakstniekam Jurģim Liepniekam, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājam Aigaram Rostovskim un uzņēmējam Pēterim Šmidrem.

Jurģis Liepnieks uzskata, ka Latvija priekš bēgļiem ir ārkārtīgi nesimpātiska valsts, un viņi pēc nonākšanas Latvija meklē pirmo iespēju, kā emigrēt tālāk uz kādu bagātāku un siltāku valsti. Tam negatīvā nozīmē mums jāpateicas gan savai nabadzībai, gan daļai Latvijas krievvalodīgo sabiedrībai, kura šeit nevēlas redzēt ukraiņu cilvēkus.

Aigars Rostovskis teic, ka bēgļu pieplūdums Latvijā mums savā ziņā ir arī “iespēja”. Ja Latvija līdz šim ir uzņēmusi ap 40 000 ukraiņu, tad mūsu kapacitāte varētu atļaut uzņemt daudz lielāku skaitu – ap simts tūkstošiem. Arī Pēteris Šmidre uzskata, ka ukraiņu bēgļi mums nav jāuzskata kā slogs. Piemēram, viņi var “uzlabot” Latvijas krievvalodīgās sabiedrības, kura tagad lielā mērā ir vai nu atklāti putinisti, vai arī ar “pusneitrālu” nostāju Ukrainas kara jautājumā. Ukraiņiem nekas nav jāskaidro, jo viņi visu redzējuši paši savā acīm, un zina labāk par latviešiem, kas īstenībā ir melns un balts.

Jurģis Liepnieks: “Priekš bēgļiem esam ārkārtīgi nesimpātiska valsts”

Rakstnieks Jurģis Liepnieks uzskata, ka mūsu valsts ukraiņu bēgļiem nav pievilcīga: “Lielākā daļa bēgļu bēg no Latvijas tādā pat ātrumā, kā viņi bēga no savas mītnes zemes” un bilst, ka arī latvieši vairs nav tik draudzīgi noskaņoti pret bēgļiem, kuri runā krieviski – galu galā mēs esam kļuvuši, un pamatoti, daudz neiecietīgāki pret krievu valodu un visu krievisko: “Līdz ar vairs nav tā, kā kādam likās, ka viņš atbēgs uz Rīgu kā “krievu pilsētu” un te dzīvos mierīgi kā “krievu pilsētā””.

Ukrainas kara attīstības sliktākajā scenārijā, kā lēš arī paši ukraiņu eksperti, uz Eiropu varētu doties ap 10-15 miljoniem bēgļu, norāda Jurģis Liepnieks. Bet Latvija ir nabadzīgākā valsts Eiropā un kā rāda prakse ne tikai ar Ukrainas, bet arī citiem bēgļiem, tad viņi pēc nonākšanas Latvijā meklē pirmo iespēju, kā aizbēgt tālāk un kādu bagātāku un siltāku valsti. Pie mums paliek tikai kāds neliels procents bēgļu, kuri šeit atraduši veidu, kā iedzīvoties, integrēties un strādāt. Mēs priekš bēgļiem esam ārkārtīgi nesimpātiska valsts, saka rakstnieks:

“Ukrainas bēgļi šeit arī sadūrās ar vietējiem putinistiem, neadekvāti naidīgām reakcijām un tā tālāk. Tādēļ Ukrainas bēgļi meklēs sev mītni bagātākās zemēs, kur ir izveidota infrastruktūra bēgļu uzņemšanai, pabalsti un dažādas citas programmas,” teic rakstnieks.

Tāpēc “lielām problēmām” ar Ukrainas bēgļu integrāciju Latvijai nevajadzētu būt, jo ukraiņu bēgļi nelabprāt Latviju izvēlas par savu apmešanās vietu, un negatīvā nozīmē tam “jāpateicas” ne tikai mūsu nabadzībai, bet arī krievvalodīgajai Latvijas sabiedrībai, kura šeit nelabprāt vēlas redzēt ukraiņu cilvēkus.

Aigars Rostovskis: “Ukraiņu bēgļi savā ziņā ir arī mūsu iespēja”

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rovstovskis uzskata, ka, neskatoties uz dramatisko situāciju un savā ziņā cinismu, ukraiņu bēgļu pieplūdums Latvijai kaut kādā veidā ir arī iespēja. Ja Latvija līdz šim ir uzņēmusi ap 40 000 ukraiņu, tad mūsu valsts kapacitāte varētu atļauties uzņemt daudz lielāku skaitu – ap simts tūkstošiem.

“Protams, situācija ir smaga un ciniska, notiek karš, cilvēki iet bojā, bet, ja uz to visu paskatāmies no otras puses, tad ukraiņu bēgļi savā ziņā ir arī iespēja. Mēs visi taču zinām dzimstības rādītājus gan Latvijā, gan Eiropā... un ukraiņi gan mentāli, gan ģeogrāfiski mums ir relatīvi tuva tauta. Nu katrā ziņā daudz tuvāka nekā tautas Āfrikas kontinentā vai Āzijā,” saka Aigars Rostivskis.

Latvieši antropoloģiski ir Austrumeiropas un Skandināvijas tautu “sajaukums”, tādēļ mums realitāte   pieprasa ukraiņu integrāciju Latvijas sabiedrībā, dot viņiem, kuriem diemžēl kara dēļ jāpamet savas mājas, iespēju šeit normāli dzīvot – mācīties, atrast darbu un dzīvesvietu, norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents un turpina:

“Protams, ticu un ceru, ka karš beigsies veiksmīgi priekš Ukrainas, ka izdosies apturēt Krievijas invāziju un atspiest to atpakaļ. Bet dzīve ir dzīve, un, ja kāda daļa Ukrainas teritorijas nonāk, kā saka, Krievijas pusē, tad mums jārada iespēja šeit uzņemt ukraiņus un viņiem ļaut integrēties Latvijas sabiedrībā.

Un daudzi ukraiņi, kuri vēlas šeit integrēties, jau iemācījušies latviešu valodu vismaz saziņas līmenī. Kā tas notiek ir atkarīgs no cilvēka, bet vislabākā integrācija notiek, kad cilvēks mācās, studē vai strādā, kad viņi runā (latviešu valodā) kādā kolektīvā. Mums kā valstij jāpadod roka šiem cilvēkiem, jādod kādā mācīšanās iespēja un tā tālāk...”

Aigars Rostovskis teic, ka kopš pilna apmēra kara Latvijā dažādā veidā ir ienākuši ap 40 000 ukraiņu bēgļu, no kuriem puse strādā: “Un tas patiesībā nav liels cipars. Domāju, ka mūsu kapacitāte būtu uzņemt lielāku skaitu, līdz kādiem 100 000. Un tā nebūtu nekāda lielā problēma.”

Pēteris Šmidre: “Ukraiņi uzlabo Latvijas krievvalodīgo kvalitāti”

Lai arī Pēteris Šmidre domā, ka mentalitātes un dzīves uztveres ziņā latvieši no ukraiņiem atšķiras, un tādēļ ukraiņiem varētu būt lieli izaicinājumi pieņemt lēmumu par pastāvīgu apmešanos Latvijā, tomēr daļa ukraiņu šeit paliks: “Ceru, ka paliks tā labākā daļa, un, domāju, tas mums nebūtu par sliktu.”

Viņš uzsver, ka integrējot ukraiņus Latvijā, nevajag pieļaut tās pašas muļķības, ko pieļāvām ar krievvalodīgo integrāciju, jo tas izskatījās pēc tā, ka mēs par savu naudu gatavojām krievu spiegus, kādu tagad ir pilns ne tikai pie mums Latvijā, bet arī citur Eiropā un Amerikā.

Bet var just, ka ne visi ukraiņi, kuri šeit nonākuši, arī nopietni apsver domu Latvijā palikt kādu ilgāku laiku: “Ja palūkojamies uz ukraiņiem, kuri šeit strādā apkalpojošajā sfērā, tad tie, kuri saprot angļu valodu, arī mēģina runāt angliski. Tas droši vien ir interesants moments, kas norāda uz to, ka viņi (ne uz ilgu laiku) cer palikt Latvijā. (..) Ukraiņu bēgļiem ir iespēja izvēlēties vietu pa visu Eiropu, kur viņi varētu labāk integrēties.”

Tomēr lielām problēmām ar ukraiņu integrāciju Latvijas sabiedrībā mums nevajadzētu saskarties, un, ja tā veiksmīgi notiks, tas mums var nākt par labu: “Pirmām kārtām, ukraiņu bēgļi ir ļoti dažādi, bet priekš Latvijas, teiktu, viņi uzlabo mūsu krievvalodīgo iedzīvotāju kvalitāti. Mums krievvalodīgajā publikā, protams, ne visi, bet liela daļa ir atklāti putinisti, kaut kādi pusneitrāli un tālāk, bet ukraiņi tomēr visu ir redzējuši, un viņiem neko skaidrot nevajag.”

Kā Jurģis Liepnieks, Aigars Rostovskis un Pēteris Šmidre vērtē situāciju ar ukraiņu bēgļiem Latvijā, vērojiet Jauns.lv video.

Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Mūsējie" saturu atbild SIA Izdevniecība "Rīgas Viļņi".