Lielais jautājums politiķiem: "Kāpēc kaimiņvalstīs investē vairāk nekā Latvijā?" Spriež Saeimas deputāti
Latvijā lepojamies ar to, ka ģeogrāfiski esam Baltijas centrs un Rīga ir lielākā reģiona pilsēta, tomēr ekonomikā abas pārējās Baltijas māsas aizsteigušās mums garām, vairāk skatoties uz sadarbību ar citiem kaimiņiem – Somiju un Poliju. Arī uzņēmēji par perspektīvākām uzskata mūsu kaimiņvalstis, kas atspoguļojas piesaistītajās ārvalstu investīcijās. Līdz ar to lielais jautājums politiķiem: “Kāpēc Igaunijā un Lietuvā investē vairāk nekā Latvijā?”
To Jauns.lv vaicāja Saeimas deputātiem - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas sekretāram Mārtiņam Daģim („Jaunā vienotība”), Lindai Liepiņai („Latvija pirmajā vietā”) un Nacionālās drošības komisijas sekretāram Edvardam Smiltēnam (Apvienotais saraksts).
Mārtiņš Daģis uzskata, ka mums pirmām kārtām jārada pateicīga vide vietējiem uzņēmējiem, lai viņi nebaidītos investēt Latvijā. Ja ārzemnieks redzēs, ka paši vietējie investē savā ekonomikā un attīstās, tad tas arī viņu iedrošinās ieguldīt Latvijā. Linda Liepiņa ir daudz kritiskāk noskaņota, viņa teic, ka Latviju vada valstsvīri un birokrātiskais aparāts, kurš pēc viņas novērojumiem nemaz nevēlas, lai Latvijā ieplūstu ārvalstu investīcijas. Edvards Smiltēns par lielu traģēdiju uzskata to, ka Latvijas politikā nav līdzsvarotības un mērenības, mēs braucam no viena grāvja otrā. Un par diemžēl sliktā nozīmē jāsaka padies nu jau bijušama premjeram Krišjānim Kariņam.
Mārtiņš Daģis: „Jāveido pateicīga vide savējiem investoriem”
„Ātrā atbilde uz šo jautājumu būtu tāda, ka Latvija lielajā finanšu krīzē cieta vislielākos zaudējumus no visām Baltijas valstīm, es pat teiktu visā Eiropas Savienībā (ES). Bet šajā gadījumā gribētu drusciņ nepiekrist apgalvojumam, ka Latvijā investē mazāk nekā Lietuvā. Skatoties 2023. gada Lietuvas Bankas ziņojumu par investīcijām Baltijas valstīm un saskaitot visas investētās naudas kopā, tās izdalot uz iedzīvotāju skaitu, tad proporcionāli Latvija ir nedaudz priekšā Lietuvai uz vienu iedzīvotāju.
Protams, attiecībā uz Igauniju ir cits stāsts. Tur ir cita mentalitāte un cits ģeogrāfiskais izvietojums, viņiem blakus ir Somija, kas bija liels palīgs investīciju attīstībā,” saka Mārtiņš Daģis.
Viņš kā iemeslu lielo investoru atturībai norāda arī to, ka laikā, kad visas pasaules ekonomika sāka atkopties no lielās finanšu krīzes, Latvija diemžēl turpināja cīnīties ar tās sekām un līdz pat kādam 2016. gadam mūsu ekonomiskā izaugsme stagnēja vai pat nedaudz gāja uz leju. Un šādā situācijā ir skaidrs, ka investors, izanalizējot valsts ekonomisko situāciju, izvēlēsies tādu valsti, kur ekonomika attīstās, nevis iet uz leju.
Deputāts arī aicina atcerēties, ka ārzemju investors nav labdarības organizācija. Tas kādā valstī vēlas investēt lielus līdzekļus nevis lai tai palīdzētu risināt finanšu problēmas vai veicinātu tās ekonomisko izaugsmi, bet lai pēc iespējas īsākā laikā nopelnītu lielāku naudu, izmantojot šīs valsts infrastruktūru un investīciju vidi.
Tādēļ mums jādomā, kā pašiem investēt savā ekonomikā: „Latvija vairs nav tik nabadzīga valsts un atkarīga no ārvalstu investoriem. Mums ir ļoti lieli uzkrājumi gan pensiju fondos, gan depozītu noguldījumos: „Mums svarīgi savu naudu ieguldīt savā ekonomikā – palīdzēt saviem investoriem investēt Latvijā, veidot pateicīgu vidi tieši mūsu uzņēmējiem. Tādejādi arī ārvalstu investors redzētu, ka mūsu uzņēmēji nebaidās investēt mūsu ekonomikā un attīstās. Tas viņus iedrošinātu investēt Latvijā.”
Linda Liepiņa: „Tiek darīts viss, lai investori uz šejieni nenāktu”
Linda Liepiņa ir ļoti kritiski noskaņota - viņai liekas, ka valsti vada ierēdņu aparāts, kas nemaz nevēlas strādāt pie tā, lai piesaistītu investorus Latvijas ekonomikai.
„Šeit jāuzdod ļoti liels jautājums, vai mēs vispār gribam, lai te ieplūst investīcijas? Ilgākā laikā skatoties uz to, kā tiek pieņemti lēmumi un likumi, man šķiet, ka tiek darīts viss, lai investori uz šejieni nenāktu.
Pirmām kārtām tā ir nedraudzīgā nodokļu politika. Mēs neesam konkurētspējīgi ne tikai ar mūsu kaimiņiem, bet arī ar Poliju un virkni citām valstīm. Piemēram, pievienotās vērtības nodoklis ēdinātājiem mums ir viens no augstākajiem ES, pat ja ne visaugstākais. Ja gribam, lai investori nāk uz šejieni, tad mums jāmāk Latvija labā nozīmē pārdot, bet mūsu valstsvīri to dara ļoti minimāli, vai vispār nedara.”
Deputātei tikšanās ar ārvalstu vēstniekiem laikā, kad Latvijas ministru prezidents bija Krišjānis Kariņš, bija ļoti nepatīkami dzirdēt, ka ārvalstu sūtņi ir saka, ka mums tāds premjers, kas vispār netiekas ar ārvalstu vēstniekiem, un tad nu viņai jautājums: „Bet tad, kā mēs gribam uz šejieni atvest lielus investorus un kompānijas? Mums Latvijā jāreklamē, jāstāsta, kādas šeit ir priekšrocības.”
Un, lai būtu šīs priekšrocības, tās no sākuma ir jārada, Kā vienu no būtiskākajiem kavēkļiem viņa uzskata finanšu sektora uzraudzību, jo tās dēļ uzņēmējiem šeit ir ļoti grūti atvērt bankas kontu un izpildīt visas banku prasības: „Finanšu nozare noteikti ir pārregulēta. Un tad ir simts un viena mazā lietiņa. Man to viegli komentēt, jo pirms iesaistījos politikā man bija maziņš uzņēmums Igaunijā. Salīdzinot procesus uzņēmējdarbībā tur un te, ir kā diena pret nakti. Tur viss ir vienkārši, nebirokrātiski un konsultējoši, kas uzņēmējiem ļoti, ļoti palīdz.”
Edvards Smiltēns: „Nu, paldies Kariņam, diemžēl sliktā nozīmē”
Laikā, kad Edvards Smiltēns vēl bija Saeimas priekšsēdētājs, viņš jautājumus par to, kāpēc ārzemnieki atturas investēt Latvijā, uzdevis ārvalstu vēstniekiem, tostarp arī Amerikas Savienoto Valstu (ASV) vēstniekam:
„Mana pirmā tikšanās ar viņu bija ar jautājumu – mēs redzam, ka esam stratēģiskie partneri drošībā, bet, kāpēc es šo stratēģisko partnerību neredzu investīcijās un ekonomikā? Un vēstnieks tam piekrita, to viņš arī faktiski publiski paudis pagājušā gada martā-aprīlī. Ārzemju uzņēmējiem Latvijā vienkārši neatver bankas kontu. Zinu pietiekami daudz faktus, kad ārvalstu investori pēc ļoti lieliem sarežģījumiem, ienākot un darbojoties Latvijā, vienkārši pagriež muguru uz aiziet uz Lietuvu un Poliju. Tepat reģionā viņi ir piezemējušies, bet viņi nav Latvijā.
Zinu daudzus uzņēmējus, kuri pārcēlušies uz Igauniju, tieši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attieksmes dēļ, man par to ir konkrēti piemēri. Par to esmu runājis arī ar jauno VID vadītāju. VID vienkārši neizprot biznesa komplicētību, jomu, kurā darbojas uzņēmējs. Vienkāršāk viņu ir sākt sodīt, nevis konsultēt, kā visu pareizi darīt. VID liekas, ka biznesā apslēpti ļoti daudzi riski. Bet Igaunija to sagaida ar atplestām rokām, un iedod vēl garantētas iespējas un menedžeri, kas to apkalpo, konsultē un viņa priekšā izrullē paklājiņu. Viņi (igauņi) iegūst šos uzņēmumus un darbiniekus, kas saņem milzu algu, septiņus-astoņus tūkstošus eiro mēnesī.”
Edvards Smiltēns par Latvijas politikas lielu traģēdiju uzskata to, ka tā nav mērena un līdzsvarota – mēs braucam no viena grāvja otrā: „Vienā brīdī mēs bankām ļaujam absolūtu patvaļu – mazgājam krievu naudu, viens procents no visiem ASV dolāru darījumiem pasaulē iet caur Latviju. Un otrā brīdī mēs to visu pilnīgi aizcērtam ciet, aizslēdzam durvis ar divdesmit atslēgām. Tā nav ilgtspējīga domāšana, saprātīga politika! Šīs politiskās konvulsijas Latviju novedušas pie tā, ka mums ir ļoti liela atpalicība no mūsu Baltijas kaimiņvalstīm.”
Izveidojušamies situācijā Edvards Smiltēns vaino mūsu iepriekšējo premjeru Krišjāni Kariņu: „Mēs (Baltijas valsti) sacensībā visu laiku gājām kopā, bet tieši pēdējos gados esmu atpalikuši, un par to liels paldies diemžēl sliktā nozīmē jāsaka Krišjānim Kariņam.”
Ko Saeimas deputāti Mārtiņš Daģis, Linda Liepiņa un Edvards Smiltēns saka par investīciju vidi Latvijā, vērojiet Jauns.lv video.
Visas Lielā jautājuma politiķiem diskusijas skaties šeit.
