Izglītības un zinātnes ministrija ukraiņu atbalstam novirzījusi 21,5 miljonus eiro
Izglītības un zinātnes ministrija, kopš Krievijas pilna mēroga kara sākuma, Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta pasākumiem divu gadu laikā novirzījusi 21,5 miljonus eiro. Aizvadīto divu gadu laikā kara bēgļiem ir nodrošināta izglītība no pirmsskolas līdz augstskolai, latviešu valodas un kultūras apguve, kā arī iespēja turpināt pedagoģisko un pētniecisko darbu.
“Aizvadītie divi gadi, kopš Krievijas pilna mēroga militārās agresijas sākuma, cilvēku dzīvi ir mainījuši ne tikai Ukrainā, bet arī plašākā reģionā, tai skaitā Latvijā. Mūsu valsts ar īpašu iejūtību un izpratni ir uzņēmusi kara bēgļus, kuru lomā vēsturiski ne reizi vien ir bijuši arī mūsu senči. Šodienas uzdevums ir integrēt uzņemtos Ukrainas civiliedzīvotājus mūsu kultūras un valodas telpā, sniegt viņiem brīvajai pasaulei atbilstošu vērtību orientāciju, bet bērniem un jauniešiem atbilstošu izglītību un profesijas apguves iespējas. Aicinu arī pedagogus un skolas atrast brīdi, lai pārrunātu ar skolēniem to, kādu postu nodara karš un kāda vērtība katras nācijas dzīvē ir brīvībai, neatkarībai un demokrātijai,” uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša.
Pērn 5419 Ukrainas civiliedzīvotājiem tika nodrošinātas izglītības ieguves iespējas 622 Latvijas izglītības iestādēs pirmsskolas un vispārējās pamatizglītības, kā arī vidējās izglītības posmā. Vairāk nekā tūkstošs bērnu, kuri mācījās 1. – 4.klasē, 2023.gadā tika nodrošinātas brīvpusdienas. Profesionālās pamata un vidējās izglītības programmās apguve pērn nodrošināta 164 Ukrainas civiliedzīvotājiem 38 izglītības iestādēs.
Pedagogu darba samaksas nodrošināšanai par Ukrainas civiliedzīvotāju izglītošanu aizvadīto divu gadu laikā ir piešķirti 17,1 miljoni eiro. savukārt finansējums pusmiljona eiro apmērā novirzīts arī atbalstam Ukrainas studējošajiem, akadēmiskajam un zinātniskajam personālam, kas Krievijas iebrukuma dēļ Ukrainā turpina studijas vai zinātnisko darbību Latvijā.
Pērn Ukrainas civiliedzīvotājiem tika organizētas arī 65 dienas un 31 diennakts nometnes, kurās kopā piedalījās 2862 dalībnieki, no kuriem 1342 bija Ukrainas civiliedzīvotāju bērni un jaunieši. Nometnes ietvēra kultūrorientāciju, izglītojošos pasākumus, sporta un tehnikas (piemēram, robotikas) nodarbības, kā arī socializēšanos diennakts pasākumos. Nometņu ietvaros tika nodrošināta arī latviešu valodas apguve, kā arī tās prasmes pārbaudes. Atbilstoši pašvaldību sniegtajām atskaitēm programmā no jūnija līdz decembrim iesaistījās 1257 Ukrainas bērni un jaunieši vecumā no 5 līdz 18 gadiem.
Latvijas un Ukrainas speciālistiem pērn tika nodrošināti arī zināšanu pilnveides kursi par psiholoģiskās palīdzības sniegšanu Krievijas iebrukumā cietušajiem, veicinot psiholoģisko noturību, spēju vadīt stresu un pārvarēt traumas sekas.
Sporta jomā divos gados ir nodrošināts atbalsts Ukrainas Basketbola federācijai un Latvijas Basketbola savienībai, lai nodrošinātu Ukrainas nacionālās izlases sagatavošanu un dalību 2023. gada Pasaules kausa izcīņas kvalifikācijas turnīra 2022. gada vasaras spēļu ciklā. Krievijas iebrukuma dēļ sporta sezona Ukrainā pirms diviem gadiem, tai skaitā basketbolā tika aprauta tās sākumā bez cerībām to atjaunot pārskatāmā laikā. Pateicoties IZM atbalstam, ārkārtas apstākļos nonākušie Ukrainas basketbolisti varēja aizvadīt treniņnometni Rīgā, aizvadīt Pasaules kausa kvalifikācijas spēles pret Spāniju un Gruziju Arēnā Rīga, bet pēcāk doties izbraukumā uz spēli Ziemeļmaķedonijā.
