Viedokļi
2024. gada 23. februāris, 06:02

Lielais jautājums: "Vai ASV palīdzības pārtraukšana Ukrainai nozīmētu Krievijas uzvaru?"

Jauns.lv

Aizvadītajos divos Ukrainas kara gados ASV bijušas vienas no lielākajām Ukrainas atbalstītājām nevienlīdzīgajā cīņā pret Krieviju. Taču patlaban lēmums par kārtējās palīdzības piešķiršanu ir nobremzēts ASV politiķu iekšējo domstarpību dēļ. Ukraina jau sāk izjust munīcijas trūkumu, bet krievu raķetes un droni tikmēr turpina postīt Ukrainas pilsētas. Līdz ar to Lielas jautājums: “Vai ASV palīdzības pārtraukšana Ukrainai nozīmētu Krievijas uzvaru?”

To Jauns.lv vaicāja viedokļu līderiem – rakstniekam Jurģim Liepniekam, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentam Aigaram Rostovskim un uzņēmējam Pēterim Šmidrem.

Jurģis Liepnieks spriež, ka bez Amerikas palīdzības situācija karalaukā var izvērsties dramatiska - tas neko nedod, ka Ukrainā ir pretgaisa aizsardzības sistēmas “Patriot”, ja tām nav munīcijas – jaunas raķetes. Un plus vēl – frontes līnija, kurā Krievija šobrīd ārkārtīgi spēcīgi aktivizējusies, lai arī pagaidām tai nekādu dižu panākumu nav.

foto: no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva
Pēteris Šmidre, Jurģis Liepnieks un Aigars Rostovskis vērtē amerikāņu palīdzību Ukrainai.

Aigars Rostovskis norāda, ka pašreizējā Krievija savā agresivitātē apstāsies tikai tur, kur to ar spēku apstādinās. Tādēļ Eiropai jāmobilizējas, lai palīdzētu Ukrainai, it sevišķi tādēļ, ka resursu vai naudas tam pietiek. Pēteris Šmidre Teic, ka noteiktos ierobežojumus Ukrainā kā un kur var vai nevar lietot tai atvēlētos Rietumu ieročus var pat nodēvēt pat par sankcijām pret ukraiņiem: “Nu tie noteikumi, kur un kādus ieročus var pielietot, ka pa Krieviju nedrīkst šaut... Nu, nezinu, ja salīdzinām ar sankcijām pret Krieviju, tad jājautā, kas šajā situācijā svarīgāks, kur bargākas sankcijas?”

Jurģis Liepnieks: "Situācija var izvērsties dramatiska"

Ja apsīks ASV palīdzība Ukrainai, tad skats uz kara situāciju būs daudz, daudz drūmāks priekš Ukrainas, saka rakstnieks Jurģis Liepnieks un norāda, ka pozīcijas kaujas laukā pat neizmainīs tas, ja Eiropa piešķirs miljardu miljardus ukraiņiem – viņiem vajag nevis naudu, bet gan munīciju un militārās tehnoloģijas, kas pieejamas Amerikā.

Jurģis Liepnieks teic – ja Amerikas palīdzības nav, tad ar Eiropas 50 miljardiem eiro Ukrainai nepietiks un Eiropai droši vien būs jādomā, kā palīdzību dubultot uz 100-120 miljardiem eiro. Bet problēma ir tajā, ka šāda naudas palīdzība vien neatrisina visas problēmas, jo militārās tehnikas un militārās tehnoloģijas pieejamība Eiropā ir nesalīdzināmi, daudzkārt mazāka nekā ASV. Bez Amerikas palīdzības situācija var izvērsties dramatiska.

ASV palīdzības apsīkums varētu radīt daudzas sliktas sekas: “Piemēram, pretgaisa aizsardzība. Šobrīd redzam, ka ukraiņi veiksmīgi atvaira nemitīgos raķešu triecienu pa pilsētām un bezpilota lidaparātu uzbrukumus. Notriekto mērķu skaits ir ārkārtīgi cienījams. Ukraina spēj aizsargāt savu gaisa telpu un civiliedzīvotājus no šiem uzbrukumiem, lai arī ir upuri. Aizsardzība ir salīdzinoši veiksmīga, taču tam ir vajadzīga munīcija. Un, ja pretgaisa aizsardzības raķetes netiek atjauninātas un piesūtītas, tās vienkārši tūlīt beigsies. Tas nozīmē, ka krievu raķetes sasniegs mērķus Kijivā, Harkivā, Odesā un visā Ukrainas teritorijā, raķešu uzbrukumos katru dienu ies bojā daudz vairāk civiliedzīvotāju.”

Tas neko nedod, ka Ukrainā ir pretgaisa aizsardzības sistēmas “Patriot”, ja tām nav munīcijas – jaunas raķetes. Un plus vēl – frontes līnija, kurā Krievija šobrīd ārkārtīgi spēcīgi aktivizējusies, lai arī pagaidām tai nekādu dižu panākumu nav, norāda rakstnieks un turpina: “Tā aktivitāte ir milzīga un upuru skaits ir milzīgs. Ļoti ticams, ka pēc prezidenta vēlēšanām Putins izsludinās mobilizāciju un iesaistīs jaunas rezerves, lai turpinātu uzbrukumu, Redzam, ka Krievija spēj sevi diezgan labi apgādāt ar munīciju pati to ražojot, šobrīd pārspējot Ukrainas spējas, tā kā tas skats ir drūms un bez Amerikas palīdzības tas kļūs daudz, daudz drūmāks priekš Ukrainas, teic Jurģis Liepnieks.

recent icon

Jaunākās

popular icon

Populārākās

Sliktākais Ukrainas kara attīstības scenārijs lēš, ka Krievijas masīva uzbrukuma gadījumā Eiropai būtu jārēķinās vismaz ar 10-15 miljoniem ukraiņu bēgļu. Bet, kas šai sakarā attiecas uz Latviju? Te spēkā patiesība, kas attiecas ne tikai uz ukraiņu, bet arī  kas ļoti ticams skaitlis. Kas attiecas uz Latviju šajā sakarā, tad te spēkā patiesība, ka kas attiecas ne tikai uz ukraiņu, bet arī visiem pārējiem bēgļiem, kuri atkļūst līdz mūsu valstij, saka rakstnieks: “Proti, mēs esam nabadzīgākā valsts Eiropā un prakse rāda, ka visi bēgļi vai to lielākā daļa bēg no Latvijas tādā pat ātrumā, kā bēguši no savām mītnes zemēm. Viņi nonāk Latvijā un tad meklē pirmo iespēju aizbēgt uz kādu bagātāku un siltāku valsti.”

Aigars Rostovskis: "Krievija apstāsies tur, kur to apstādinās ar spēku"

Ja arī apsīks ASV palīdzība Ukrainai, tad tas automātiski nenozīmēs Krievijas uzvaru karā, kaut arī pašlaik ASV sniedz ap trešdaļu visas tās palīdzības apjomu, ko saņem Ukraina. Resursu, lai Ukrainai sniegtu atbalstu pietiek, vienīgi jautājums ir par to, cik aktīvi Eiropas un arī citas valstis būs gatavas palīdzēt Ukrainai, teic Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis.

Par iespējamo palīdzības apsīkumu Ukrainai no ASV Aigars Rostovskis saka: “Tas, protams, automātiski nenozīmēs Krievijas uzvaru, bet Ukrainas kaujas spējas gan apgrūtinās. Pašlaik lielu daļu palīdzības - ap trešdaļu - Ukrainai nāk no Amerikas. Bet tai pašā laikā “politiskā ņemšanās” Amerikā ir stimulējusi Eiropu (palīdzēt Ukrainai). No pasaules ekonomijas 105 triljoniem, Rietumu civilizācijai ir kādi 60, bet Amerikai pie 20 triljoniem. Tas nozīmē, ka Eiropai un pārējai pasaulei pietiek resursu, lai palīdzētu Ukrainai.”

Viņš tic un cer, ka Eiropas elite saprot, cik riski ir milzīgi, ja Ukrainu pārstās apbruņot, jo tādā gadījumā karš var ienākt Eiropā un nebeigties tikai kaut kur kur Polijā, Baltijas valstīs vai Somijā: “Mana tēze ir tāda, ka pašreizējā Krievija apstāsies tajā vietā, kur tā tiks apstādināta ar spēku.”

Aigars Rostovskis norāda, ka Norvēģijas attīstības fonds vien ir ap pusotru triljonu liels – tajā vien pietiek naudas, lai Ukrainu nodrošinātu ar visu nepieciešamo: “Absolūti loģiski būtu, ka gadījumā, ja amerikāņi nevar piešķirt to naudu, tad Eiropa lai nopērk, lai sametās bagātās valstis, protams, mums, Austrumeiropai, arī jādod sava artava. Nu paņemam, nopērkam un viss...! Tas vairāk ir politiskās jaudas un apņēmības jautājums.

Ceru, ka politiķu izteikumi par iespējamo karu Eiropā ir arī tamdēļ, lai pamodinātu sabiedrību, lai vēlētājs saprastu, ka politiķiem ir dots mandāts naudu investēt Ukrainas aizsardzībā, lai karš neienāk Eiropā. Nauda fiziski pietiek. Bet viena lieta ir nauda, bet otra lieta – ieroči.”

Rietuma civilizācija savā ziņā ir dzīvojusi miera laikā un tā nav bijusi gatava šādām situācijām. Tādēļ pašlaik, pēc Aigara Rostovska teiktā, ir jāmobilizējas, lai palīdzētu Ukrainai.

Teic, ka noteiktos ierobežojumus Ukrainā kā un kur var vai nevar lietot tai atvēlētos Rietumu ieročus var pat nodēvēt pat par sankcijām pret ukraiņiem: “Nu tie noteikumi, kur un kādus ieročus var pielietot, ka pa Krieviju nedrīkst šaut... Nu, nezinu, ja salīdzinām ar sankcijām pret Krieviju, tad jājautā, kas šajā situācijā svarīgāks, kur bargākas sankcijas?”

Pēteris Šmidre Ukrainai: "Tās ir sankcijas pret Ukrainu"

Pēteris Šmidre ļoti kritiski vērtē ASV nostāju palīdzības nostājā par palīdzības sniegšanu Ukrainai, un to pat dēvē par sankcijām pret Ukrainu, ja tās nosaka, kur un kādus ieročus var lietot, ka pa pretinieka teritoriju nedrīkst šaut un tā tālāk: “Nu, nezinu, ja salīdzinām ar sankcijām pret Krieviju, tad jājautā, kas šajā situācijā svarīgāks, kur bargākas sankcijas?

Ja situācija būs tāda, ka Ukrainai nāksies padoties, tad draudi būs visai Eiropai: Austrumeiropai vairāk, bet Rietumeiropai, protams, mazāk, norāda Pēteris Šmidre un par Rietumu pasaules palīdzību ukraiņiem turpina:

“Man ir tāda sajūta, ka valdības ne Rietumeiropā, ne Amerikā pašas tā arī nekad negribēja Ukrainai īpaši palīdzēt. Ja ne tāda ļoti nopietna sabiedriska kustība gan ASV, gan Eiropā, kas par to iestājās, tad nezinu, kā vispār būtu ar to palīdzību.”

Viņš teic, ka palīdzības sniegšana Ukrainai no Rietumiem “notika tā negribīgi” un to pat var nodēvēt par sankcijām pret Ukrainu: “Nu tie noteikumi, kur un kādus ieročus var pielietot, ka pa Krieviju nedrīkst šaut... Nu, nezinu, ja salīdzinām ar sankcijām pret Krieviju, tad jājautā, kas šajā situācijā svarīgāks, kur bargākas sankcijas? Pret Ukrainu, kura nevar šaut uz pretinieka teritoriju un kurai nedod ieročus, vai otrādi...”

ASV kongresā demokrāti nu ir atraduši ļoti “labu iemeslu”, lai Ukrainai nedotu ieročus, un no situācijas iziet tādējādi, ka visā vaino republikāņus un sabiedrību noskaņo pret Donaldu Trampu, saka Pēteris Šmidre, piebilstot, ka viņš arī neesot nekāds Trampa fans, “bet tā nu tās lietas diemžēl izskatās”:

“ASV prezidentam bija absolūti brīvas rokas. Ja viņi gribētu Ukrainai ar bruņojumu palīdzēt, viņi to izdarītu, bet tas vispār nebija, par to bija aizmirsts. Amerika ne tikai pati nedod ieročus ukraiņiem, bet arī neļauj citiem savus ieročus nodot Ukrainai un tā tālāk,” saka Pēteris Šmidre un norāda, ka ASV bijušas visas iespējas Ukrainai palīdzēt ar ieročiem.

Ja situācija pasliktināsies, tad Rietumiem jārēķinās ar milzīgu ukraiņu bēgļu pieplūdumu: “Ja gadus trīsdesmit atpakaļ Ukrainā bija kādi 55 miljoni iedzīvotāju, tad tagad ap kādiem 40, no kuriem desmit miljoni ir bēgļi. Bet tie desmit miljoni no Ukrainas izbrauca relatīvi mierīgā laikā. Ja krievi tagad ies uzbrukumā, tad Vidusukrainā un Rietumukrainā tie vairs nebūs desmit miljoni, tur, domāju puse, ja ne vairāk, dosies prom no Ukrainas, un galvenokārt uz Eiropu.”

Kā Jurģis Liepnieks, Aigars Rostovskis un Pēteris Šmidre vērtē amerikāņu palīdzību Ukrainai, vērojiet Jauns.lv video.

Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.